pateicoties jan09 ierakstam tagad palasīju Talsu novada ziņas un uzzināju, ka nesen Sabilē aizvadīts 31. Vizmu salidojums, kurā ar saviem pavadoņiem pulcējušās 27 Vizmas. iedomājos - ja līdzīgu pasākumu vēlētos organizēt manas vārda māsas, tad mums būtu jānoīrē kāds futbola laukums vai lidlauks un mēs tur brāztos no visiem stūriem aumaļām, teju kā trešajā Šrekā, kur viņam rādījās murgi ar maziem, brēcošiem šreku mazuļiem, kas štābeļiem vien gāzās iekšā caur logiem un durvīm.

šis nav svarīgi, vienk mazliet aizdomājos, tātad:

toriji un leibors ir vairāk kā 100 gadu vecas partijas, sievietes var būt UK parlamentā no 1918. kopš tā laika torijiem kā partiju līderes ir bijušas 4 sievietes, bet cik leiboram? nevienas.

lielos mērogos man ir vienalga, cik sievietes kurai partijai, bet te vienkārši tas fakts, ka piečakarēšanās par dzimumu repezentāciju un seksismu tieši nāk no kreisajiem, kamēr viņi paši šādā šķērsgriezumā nav nekāds paraugs un izskatās sliktāk par konservatīvajiem.

Part of me in actuality rejoyces in all the victimhood movements... about time to recognise globally in so many ways how fucked up embodiment is.

Existential crisis matters.

Bērnudārza grupiņa "ērcītes".

"Mana kādreizējā filozofijas katedra Gentes Universitātē aizliedza apskatīt šo Anomālija (Anomaly) un Farias (Faria) zinātnisko rakstu mana kolēģa Baukes de Vrīsa (Bouke De Vries) filozofijas nodarbībā. Kāpēc? Tāpēc, ka tajā demogrāfija un migrācija tiek aplūkotas kā potenciāli draudi liberālajām sabiedrībām, kā arī pieminēts kaut kas tāds kā “biokulturālā nepārtrauktība”! Ak, šīs šausmas! Tas izklausās gandrīz... konservatīvi! Kāds, lūdzu, pasargājiet studentus!

Ja vaicājat man, vieni no galvenajiem draudiem ar ko saskaras liberālisms, ir tieši tas, ka (daži) liberāļi vēlas apklusināt debates par draudiem ar kuriem tas saskaras. Ko gan citu mēs varējām darīt? Bauke aicināja mani apvienot spēkus un uzrakstīt atbildes rakstu, kurā kritiski izvērtēts un apstrīdēts Anomālija un Farias arguments. Tagad tas ir pieņemts publicēšanai.

Tātad – vai liberālisms spēs pats sevi pārdzīvot? Anomālijs un Faria uztraucas, ka ne, norādot uz zemu dzimstību, kultūras sadrumstalotību, masveida migrāciju no neliberālām kultūrām, kā arī paša liberālisma noteiktajiem ierobežojumiem. Mūsu rakstā mēs esam cerīgāki. Atvērtas sabiedrības pielāgojas ātrāk; cilvēki maina puses un atsakās no ideoloģijām, kad to fasādes plaisā; tehnoloģijas sniedz viņiem priekšrocības; un arī autoritāriem režīmiem ir savas demogrāfiskās problēmas. Liberālisms vēl nav norakstāms. Šī bija savstarpēji oponējoša sadarbība, un tādas bieži vien ir visinteresantākās. Bauke ir pesimistiskāks un sliecas domāt, ka demogrāfija (lielā mērā) nosaka mūsu likteni, turpretim es uz liberālās demokrātijas noturību raugos optimistiskāk un vairāk koncentrējos uz kultūras transmisiju – kas var mazināt demogrāfiskās priekšrocības ar ideju horizontālu izplatīšanos un ideoloģisku pārbēgšanu otrā pusē. Liberālisms pēc savas būtības ir pievilcīgs un tāds tas paliks arī pārskatāmā nākotnē."

(šo rakstīja beļģu akadēmiķis Maarten Boudry, šodien pirmo reizi par viņu uzzināju, šķiet interesants tipāžs)

šorīt, velkot džinsus - iespējams tāpēc, ka tas notiek samērā reti - atcerējos vienu fragmentu no kādas sen klausītas Alana Votsa lekcijas, kur viņš salīdzināja džinsus ar kimono kā pretstaus - kimono kā viegls un gaisīgs, kas dod tev mazāk iespīlētības un robežu, savukārt džinsi kā cieši un cieti un - kā viņš savā humoristiskajā manierē izteicās - 'so you'd know you're there'

un tagad, pēc nez cik ilga laika uzvelkot džinsu bikses, sajutu, cik brīnišķīga un vajadzīga man bija šī iespīlētības sajūta - to know that i'm there, yes, i am, 100%.

Vienkaarshi visu laiku ir sajuuta, ka dziive ir backroom nevis actual iista dziive kaa pie cilveekiem. Man pat nav iistas meebeles un iistas bildes pie sienaam, it fits. Un ir monumentaala vainas sajuuta, ka deelj manas nemaaceeshanas dziivot un buut pieaugushajam, ciesh cilveeki, kas ir iekgraviteejushi manaa radiusaa. Varbuut ne ciesh, bet, ka vinji arii automaatiski nokljuust shajaa stagnant backroom, kur es arvien atrodos jau kopsh beerniibas.

Protams, es zinu, ka beerni izaugs un izlauziisies un vinjiem buus pashiem savas eksistenciaalaas kriizes un paradiizes and maybe nicer backrooms.

Un R ir pieaudzis cilveeks ar suvereenaam izveeleem afterall.

Es dazhreiz domaaju cik ljoti R ir nepaveicies satikt tik bezjeedziigu un apaatisku cilveeku kaa mani. Cilveeks ar tik rosinoshaam un kvalitatiivaam iipashiibaam ir pelniijis satikt liidziigu, progresiivu cilveeku.

Es biezhi juutos kaa traips, kaa paraziits, taa it kaa es neatstraadaatu pat minimumu no taa kas man nepelniiti ir ticis dots.

Bet viss ko es varu dariit ir vienkaarshi turpinaat straadaat prieksh vinja un beerniem un cereet ka kaut kaadaa eksistenciaalaa jomaa ar to kaut kaa mistiski pietiek. Ja man buutu vairaak ko dot es tachu dotu.

Man vienkaarshi ir zheel, ka cilveekiem nav paveicies ar manu debiilo klaatbuutni dziivee.

Līst un līst šodien ar pārtraukumiem jau kopš kādiem 15 te. Bet Accuweather visu dienu saka, ka bez nokrišņiem. Kā tā var būt!

Atceros to vienu reizi pirms kādiem gadiem, kad atveru lietotni un tur tāda "Rain in 2 minutes", un šķita tik maģiski, ka tieši tā tas arī notika. Tas laikam radīja tādu lielu paļaušanos uz mūsdienu iespējām. Pārāk lielu. Man visi āra darbi atkal samirkuši.

"..klasisks autoetnogrāfijas gājiens uz identitāti vērstā zinātnē: pats „es” kļūst gan par metodi, gan par pierādījumu. Šie ir tie meli, kas atrodas pašā, šobrīd pilnībā korumpēto, sociālo zinātņu kodolā."

Britu čuvaks vārdā Berijs Volls ir uzcepis vienu rakstu - tur ir minētas, manuprāt, ļoti svarīgas lietas, bet rakstības stils ir brīžiem tāds, nu..lasiet paši, ja interesē. [tālāk raksts]


( ... )

No sapņa:

Lietot intraseptīvo vārdu skaitītāju ir lētāk nekā pateikt vārdu.

pirms nedēļas beidzās februāris

Kaimiņi rajonā ieviesuši gailīti mājsaimniecībā. Tā nu viņš tur vokalizē, bet, ja mans kaimiņš nebūtu teicis, ka tas gailītis, es vēl ilgi neiedomātos.
Visdrīzāk tas ir bēbis, nupat starp visiem tiem ķē ķē ļē ļē sāk parādīties arī pa kikerigāā :D
Jāsmejas katrreiz, kad dzirdu.

mani muzikālie ausu tārpi lielākoties mēdz būt kaitinoši, bet nu šis ir new low

ai tumbā,rasā, pakaļa
cik esi grumbaina,
sen pagājusi jaunība,
kad biji apaļa

okei, garais stāsts ir: mani izvaroja viens mans “draugs” mēnesi pēc tam, kad apprecējos. Seko notikumi, bet nespēju atkratīties no sajūtas, ka tieku dehumanizēta un manu “nē” neņem vērā, pārveido tā nozīmi, sarunā ar mani, lai tjip jūtos citādāk. Tas ir patiesais iemēsls, kāpēc tagad tik ļoti sāp tikt vaļā no laulības statusa, kad otrs cilvēks uzliek ignore, ir ļoti grūti, bet tas ir mans nē. Tas ir jāņem vērā. Es nevaru būt izmantojamā, un jo sevišķi beztermiņā, bez norunas, bez komunikācijas, varbūt bez līdzatbildības. Man nav jābūt kaut kādai noderībai, es esmu pats cilvēks.

Stīvens Pinkers aicina akadēmiķus parakstīt vēstuli, kuras autori iebilst pret to, ka universitāte soda akadēmiķi, kurš bija pirmais trauksmes cēlājs Ārdeja lietā (jā, sāga turpinās: Ghent University has suspended Nathan Cofnas, the academic who uncovered former Cambridge Professor Jason Arday’s fraudulent activities. "I was just suspended by Ghent University. They will almost certainly fire me. The decision was made by rector Petra De Sutter, a former leader of the Green Party" Cofnas announced.)

Vēl kas ir interesanti, bet nav pārāk glaimojoši - vismaz pagaidām vairāk kā 85% parakstu vēstulē, kas aicina atbalstīt akadēmisko brīvību, ir vīriešu paraksti - tas mani skumdina. Dāmas, kādēļ tā?

https://johnarmstrongmaths.com/openletters/letter.php?campaign=cofnas

Then again, varbuut sheit ir the wall.

Anyhow es juutos tuksha, bezceriiga un nepateiciiga.

Cik labi, ka ja ir kaads darbs uz ko fokuseeties, lai par sevi nav jaadomaa.

Kaa dievsvar iztureet taadu nepateiciigu laami, kas pie katras iespeejas vaimanaa kaa histeeriaka vibla.

Smiltenītē kā dieva austiņā - viss mierīgi. ap vieniem naktī sākās arī vētra, bet elektrība bija gan ejot gulēt, gan mostoties, dārzā nekas nav nolūzis, pagrabā ūdens nespiežas, tikai kaut kādi lielāki augi - kā sparģeļi, vībotnes utt. mētājas pa zemi, āboli padaudz nokratīti, viss ļoti, ļoti pielijis un turpina pielīt.

Šorīt tāds izdzīvotāju noskaņojums, visi priecīgi, sveši cilvēki sarunājas, ņiprā garastāvoklī, ka nav koks uzgāzies uz galvas,ka vilciens, par spīti uzrakstiem tablo, ka atcelts, kavējas, nebūs, šorīt tomēr atnāk laikā. Un vakar bija lielisks Gala Galantes koncerts, arī koks koncertzāles teritorijā nolūza koncerta, ne starpbrīža laikā. Neatnākušā pēckoncerta vilciena problēmu man acumirklī atrisināja naktsmāju piedāvājums, citi uz perona stāvošie kooperējās taksometram. Jauks pasākums!
Koki lūzuši visās malās, vakar ceļā no koncertzāles uz naktsmājām redzēju četrus, apkaimē ap manu māju bildes no kādiem sešiem šķērsām ielām, pašmājas potētajai 'Antonovkai' nolūzis 'Aukša' zars. Varbūt tālajā dārzā arī kas lakonizējies pa šo laiku, jāpajautā kaimiņiem vai jāaizbrauc apskatīt.