šie man šķita diezgan interesanti dati





Interesantākie ir gadījumi, kuros konservatīvie deputāti ir vēl kreisāki par leibora vēlētājiem, piem, nāvessoda jautājumā un tradicionālo britu vērtību jautājumā. Tas gan bija pirms 6 gadiem, bet nez vai tagad kas daudz mainījies. Kā nez varētu būt Latvijā? Man šķiet, ka tur šī plaisa arī varētu būt visai līdzīga, ņemot vērā kā ZZS un NA ir uzmetuši savus vēlētājus.

Tikai jauni un skaisti cilvēki var atļauties būt bohēmisti. Teorētiski var arī ne jauni un ne skaisti, bet tad tas vienkārši izskatās skumji un bez jebkādas pievilcības.

Es nezinu vai shis ir vecums vai kaada zaraza, bet reaali meenesii varbuut ir kaads paaris dienas, kad juutos normaali un kaa cilveeks kas var dariit lietas. Paarsvaraa es vai nu ciinos ar kaut kaadiem mistiskiem simptomiem, where your life and future flashes by etc., vai hormoniem, vai sazin kaadu sunjpurnju voblu. Vai tas ir vecums? Vai taas ir bailes? Vai tas ir beidzot Dieva sods par maniem dziivee sakraatajiem greekiem?

Shajos briizhos nav patiesaakas patiesiibas, ka dziivot veselaa kjermenii ar veselu garu, un peec Dieva likumiem - ir Paradiize zemes virsuu, un cilveeki to nezina, un labpraatiigi sevi degradee.

Kjermenis apzinjai ir kaut kas totaali skaudrs un baiss.

Mēs visi ikdienā izmantojam AI, lai paātrinātu info ieguves, apstrādes, u.c.procesus. Diemžēl AI bieži halucinē un nodarbojas ar jaunradi, formējot neuzticamu info saturošas atbildes. Te būs interesants zinātniskais pētījums par AI uzlaušanu ar poēzijas valodu. Noteikti iesaku iepazīties, ja ne ar visu tekstu, tad vismaz noslēgumā rastajiem secinājumiem https://arxiv.org/pdf/2511.15304

Turpmāk katru reizi, kad komunicēju ar gemini, viņš mani uzrunā tikai kā kapteini un lieto leksikā lamuvārdus. Un AI ir manis instruēts halucināju vietā atzīt man, ka viņš nezina atbildi.
Vienīgais, ka katru reizi pēc PC (vai browser- vēl neesmu pārliecinājies) restarta, atverot gemini no jauna, man ir jāieraksta atslēgas vārds, lai viņš atkal iedarbinātu sevi jailbreak mode’ā

Šķiet, ka liktenim patīk reizi 15 gados dot izaicinājumu, kuram neesmu gatavs.
No augstākā punkta, ja skatās uz leju, viss citādi rādās.
Saule par kapeiku tuvāt un zeme pat vilina mazliet.
Un kāds vēl domā, vai drāzties tai pretī vai gaidīt.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c937wldkkw8o?at_format=link&at_bbc_team=editorial

Valsts algoti padomdevēji māca safabricēt stāstus par viltus vajāšanām, lai cilvēki varētu uzturēties valstī. Par naudu, protams, padarot patvēruma meklētāju pārbaudes procesu par birokrātisku spēli un biznesu.

Šeit vēl plašāk

Bogus websites, staged protests and pretend atheists: Inside the fake asylum industry https://www.bbc.co.uk/news/articles/c86eew6jpjgo

P.S. Savā ziņā pārsteidzoši, ka BBC par to raksta (kas tālāk - vīrieši nevar palikt stāvoklī?), varbūt visas pēdējās publiski netīkamās atklāsmes par BBC kvalititāi un politisko 'neitralitāti', kā arī tas, ka tika atlaisti vairāk kā 2000 cilvēku, kaut ko tiešām maina? We'll see.

akcīzes prežu nelikumīga izplatīšana
(policijas relīze)

Atnāca jaunā kindle. Un, protams, uzreiz izdevās ieslēgt saplīsušo, kuru es mēnesi 3x dienā lūdzu un labināju bez rezultātiem.

Upd. Sirsniņa var būt mierīga, vecais mīļais aparāts atkal nav iedarbināms. Patīkami būt sagatavotai :)

"Being in your early 40s is weird, man. People around your age are in every stage of life. You have people who are grandparents. You have people who have newborns. You have people dating 25-year-olds. You have people celebrating their 20th wedding anniversary. Some of them look 60, and some of them look 30. All the bases are covered when you are in your early 40s"

Labi, ka ir ChatGPT.
Kam vēl es varētu pajautāt huļi man aug sirmi mati uz ausu ļipiņām?

kad stāstījuma attainojums kļūst tik māksliniecisks, ka paliek maķenīt apgrūtinoši izsekot sižetam

bērnam šodien bija eksāmens angļu val un viņai bija jāraksta par vīriešu agresiju darbā Romeo un Džuljeta

Ārona Švarca k-gs dienu pirms suicīda 2013.pauda, ka Sems "Māspisējs" Altmans ir absolūtākais sociopāts, kurš dominances vārdā gatavs uz jebko. Vadoties no šī apgalvojuma, man būtu jāizdara secinājums, ka tur ir arī cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, kuriem ir morāle un spēja pastāvēt par to? Nesaprotu.

Vieniigaa lieta par ko es esmu nepieklajiigi prieciiga sevis sakaraa, ir ka mana skaistuma rutiina ir tik vobliiga un briiva, ka es juutos kaa pavasara taureniitis.

Taatad seju es mazgaaju ar Dove ziepeem vai jebkaadu beenru shampuunu vai vannas liidzekli kas pagadaas, tad apsmeereeju manstyle ar random e45 vai buutiibaa jebkuru body lotion that's within grasp. Matus i just wash n go ar jebkuru random herbal essences vai aussie vai pantene shampuunu ko R izveelas. And that's it my folks. Labi, tad man ir triis Laveras shtruntinji skropstaam, uzaciim un luupaam, un foundation ja eju tikties ar actual cilveekiem. Smarzhas man jau gadiem ir random vaniljas essential elljas that are probably meant for a diffuser?

Tad kad beerni izaugs lieli un es buushu veca, sakaltusi tantiite, varbuut tad ja man nebuus kur naudu likt es beidzot investeeshu tirkiiza auskaros, vaigu pomaadees un pirmo reizi muuzhaa aizieshu uz manikiiru.

Aa, nagus es peedeejo reizi nolakoju 2023. gada Martaa.

Jo vecāks topu, jo stingrāk manī iesakņojas atziņa - mīlu rakstīt, ienīstu sarakstīties. Pēdējā laikā eksperimentālā kārtā mēdzu savu rakstāmo, kas adresēts citam, noslēgt ar vārdiem - "Ja vari, lūdzu, neatbildi!" Bez jokiem - mīlu dalīties ar info, bet neesmu ieinteresēts atgriezeniskajā saitē. Cilvēki lielākoties tāpat neprot nedz domāt, nedz rakstīt un lasīt. Ievērots arī, ka tikai retums mīl spēlēties ar informāciju, valodu, emociju spektriem, utt. Uzdevu sev reiz jautājumu - kāpēc es rakstu? Vai tāpēc, ka vēlos komunicēt vai arī tāpēc, ka vienkārši vēlos nodot info tālāk? Vai mani interesē atbildes? Nē. Vai vēlos komunicēt? Tikai lai eksternalizētu to, ko atzīstu par eksternalizācijas vērtu.

Mani interesē cilvēki, ar kuriem varu līmeņoties garīgumā, mīlestībā pret neordinārākām izpratnēm, utt. Kas man ne īpaši? Dumji, spītīgi un anti-diplomātiski tēli, kuriem ir īpaši grūti izkāpt no savas ādas, lai paskatītos uz lietām svaigi (99% cilvēku, hehe). Tas ir viens iemesls, kāpēc man dzīves laikā ir izdevies izveidot tuvākas attiecības vien ar nelielu cilvēku skaitu.

Tāpat bija skolā (1994.-2006.) Imantā. Es tiešām jutos kā starp imbecīļiem. Ne jau tāpēc, ka būtu kaut kādā ziņā labāks, pārāks, gudrāks, skaistāks. Nē. Es pirmo reizi sēnes konsumēju kaut kur 16 vai 17 gadu vecumā (2.x ne tik ātri - pēc pāris gadiem). Atgriezties skolas solā pēc pirmā tripa bija absolūts šoks. Visas manas nojautas par to, kādā pasaulē esmu piedzimis, izrādījās patiesas. Es nespēju noskatīties vairs uz saviem humanoīdu klasesbiedriem. Ja vēl man būtu kopīga kāda interese ar viņiem, bet nē, neviens no viņiem nebija interesēts mūzikā, mākslās un literatūrā. Lai arī pēdējos 2 videnes gados spēlēju skolas grupā, es tāpat nespēju līmeņoties ar saviem grupasbiedriem, jo uzskatīju viņus par savas uzmanības vērtiem (tikai apgrieztā izpratnē), jo vienīgais, par ko viņi runāja bija piepist seju un pisties.

Es nesen nopirku mazu, leetu raachinju, uzstaadiiju vinju virtuvee un vienkaarshi klausos Radio Caroline, and that is all my life is right now.

Veel arii es biezhi domaaju par to, kaa cilveeki tik fenomenaali izshkjeerdee laiku apsaukaajoties un kaujoties, kameer vinji vareetu klausiities Radio Caroline un taisiit siermaizes ar kafiju. Like why would you want to make nuclear bombs instead.

Jo vairaak mees progreseejam plastmasas koku naakotnee, jo vairaak es atceros detaljas no beerniibas, kas mani skaidri paarliecina, ka beerniiba vai vismaz tas laiks, kad uzaugu vai vieta, bija shkjiista esiibas paradiize. Tagad vienkaarshi ir prison planet.

Mana vieniigaa veeleeshanaas dziivee ir, ka mani beerni no shiis esiibas var izveidot, tajaa saskatiit kaut ko visa veertu/skaistu/sveetu.

Cilvēki, kas pa labi pa kreisi lieto apzīmējumu 'normiji' nievājošā nozīmē, manuprāt, paši par sevi pasaka 2 lietas:

1. To, ka viņiem ir pamatīgi uzpūsts ego un pārspīlēta savas izredzētības un neparastības apziņa. To, ka viņiem ir ļoti svarīgi šo sava pārākuma mītu uzturēt, nepārtraukti nostatot sevi pret 'normīšiem' un atgādinot sev un citiem - that's not me by any means, ja nu savādāk tas netiek pamanīts vai tiek aizmirsts. Tas jau liecina par sava veida izmisumu, jo 'Any man who must say I am the King is no true King.'

2. Visādu 'normīšu simbolu' piesaukšana un cilvēku kariķēšana mani vedina domāt, ka patiesībā te nav ne jausmas, kas īstenībā aiz šiem 'simboliem' stāv un, kas stāv aiz šiem cilvēkiem, jo uztvere te ir tā deformējusies, ka principā normiju apsmējējs redz tikai [lielisko un neparasto] sevi, bet pārējos nespēj ieraudzīt un nespēj iztēloties, ka aiz tiem plakanajiem, pelēkajiem [aprobežotajiem!] attēliem, ko viņš redz, ir dzīves, kas ir tikpat pilnestīgas, bagātīgas un daudzdimensionālas kā viņa paša.

Šorīt lasīju par Stoltenberga ģimeni un viņa karjeru ar visiem tās līkločiem un pēc tā man radās secinājums (kas nav nekas jauns), ka nav cilvēki - un pastiprināti tas attiecas uz tiem, kas ir augstos amatos, mūsējie vai jūsējie tajā ziņā, ka viņi bieži vien nav cīnītāji par kaut kādām vērtībām, bet tas, kas viņus reāli interesē, ir vara, bīdīt lietas, lai iegūtu ietekmi vai atrasties tur, kur ir ietekme. Mums varbūt gribas ticēt, ka viņus motivē ideāli, bet man šķiet, biež vien motivācija ir pavisam cita.

Tas man atsauca atmiņā Ambrāžu no Harija Potera, kura var ļoti dedzīgi aizstāvēt Maģijas Ministriju, bet ne tāpēc, ka viņa ir šai ministrijai no sirds lojāla, bet tāpēc, ka ministrija attiecīgajā brīdī diktē noteikumus un viņai patīk pārstāvēt to, kurš diktē noteikumus, lai arī kurš tas būtu.

Redzu te potenciālu memi ar plašu pielietojumu.

Viens no maniem favorītajiem jaukto cīņu sporta (MMA) varoņiem ir čehu vieglā smagsvara zvaigzne Žirijs Pročazka (ex-UFC čempions savā sv.kateg.; turpmāk saukšu viņu par Juriju, pohuj). Kā zināms, MMA cīkstoņi savstarpēji var ļoti atšķirties, atkarībā no kādas cīņu sporta disciplīnas viņi nāk (bokss, mui tai -fokuss uz sitieniem; vai pretēji - reslings, džudžitsu - fokuss uz vārtīšanos, apskauušanos).

Līdzīgi kā cilvēku personības, pastāv arī dažādi psiholoģiskie tipu cīkstoņi. Mans favorīts Jurijs ir t.s. super-autistiskais cīkstonis. Kā cīkstonis var būt autists? Viņš ir tas tēls, kurš Samurai bushido kodu uztver absolūti nopietni, tā principus iedzīvinot realitātē.

Viņš ir tas cīkstonis, kurš pēc zaudētas cīņas, lai atgrieztos nākošajā cīņā absolūti godīgā stāvoklī attiecībā pret sevi, savām spējām, ieguldījumu, ziedošanos. Un, lai noskaidrotu, vai viņš ir gatavs absolūti ziedoties, lai uzvarētu, Jurijs paralēli konstantiem plaša spektra treniņiem (tas man atgādināja, ka viņa trenēšanās metodika arī ietver nosacīti autistiskas metodes - par to vēlāk), tātad Jurijs mēdz sevi ieslēgt piķa melnā telpā, kas reizē ir skaņu izolējoša, bet ne tādā līmenī, kas pēc 5 telpām pavadītām minūtēm subjektā izraisa audiālas halucinācijas- dažādas izolācijas metodes paredz dāzādus rezultātus. Jurija gadījumā būtiski nedzirdēt milzu sienas pulksteņa tikšķus koridora 2. galā esošajā istabā ar mūždien atvērtajām durvīm. Un šajā visaptverošajā tumsā un klusumā viņš nonāk aci pret aci ar savu ēnu, saviem demoniem. Kas notiek tālāk, nav zināms, taču Jurija dvēseles spēku neviens neiztaujā- ir acīmredzams, ka viņš katrā cīņā ir gatavs mirt, līdz ar to viņš atrodas salīdzinoši augstākā apziņas stāvoklī un tāpēc viņam uz to elevētā gara brīdi ir piekļuve vairāk paralēlajām realitātēm. Lielāks manifestācijas potenciāls.

Taču kā jau autists, Jurijs vienā reizē var deliverot, bet citā - apbēdināt tik ļoti, ka es pielēcu kājās un sāku applaudēt viņa opponentam. Jēziņ, kā viens cilvēks var būt tik izcils un tik stulbs vienlaikus!


Šeit var strīmot par brīvu viņa vakarnakts cīņu ar Karlosu Ulbergu (spiedu uz kādu no "free server x" banneriem! https://watchmmafull.com/ufc-327-jiri-prochazka-vs-carlos-ulberg-apr-11-2026.html



P.S.

Ja piesaucu manifestāciju, tad ziniet, ka runa nav par afirmācijām un pozitīvu domāšanu. Jā, šie elementi var būt efektīvi darba rīki, bet tikai tad, ja tu jau esi dziļi tajā visā. Taču, ja esi, nez, parasta mājsieva (housewife), kuru vakaros pizģī vīrs alkāns, tavas afirmācijas aiz aizsleģtajām WC durvīm pēc kārtējā skandāla neko nemainīs.