A terrible death or assisted death is not a choice - it's a threat

https://www.youtube.com/watch?v=PoZH-bSKuHo

labi, ka parlaments šodien tomēr nobalsoja pret

Taa perfektaas labklaajiibas sajuuta, kad paariet migreena - pasaule ir laba un viss ir iespeejams!

When new parents are having a baby, one should not say "We are having a baby" as if it is some sort of super exciting and lovely new belonging. One should say "We are having a new human mystery that will remain unknown, yet challenged and inspired beyond wildest belief. From now on it will be my very own soul tossed about in the world, and the level at which it will be met with either ignorance or love will determine my own belief in the existence of evil and good. Seeing how God protects and guides it even through the thickest of dark, will completely renew the awe and trust in Him."

Ja tev, cilvēk, ir māja, tur patiesi ir visāda ņemšanās.
Piemēram, divreiz gadā jāapgriež dzīvžogs.
Jāsabāž viss no siltumnīcas pieliekamajā, lai gan kurš to visu apēdīs... Vēl aizpērnie konservi tur stāv.
Mūrnieks, kas samūrēja jaunu lieveni un kam bija likts izlīdzināt celiņu, vienkārši aizpļeparēja celiņa nelīdzeno plākšņu starpas ar betonu, un tagad tieši pie kāpnēm pēc katra lietus ir peļķe. Uz aicinājumu izlabot šo haltūru nobloķēja manu telefona numuru.
Pa nakti kāds draņķis pie vārtiem nolicis divas milzu somas ar parpalām, atkritumu izvedēji saka, ka tā ir mūsu problēma. Starp citu, dalīto atkritumu laukums ar tekstila konteineru ir tikai pusstundas gājiena attālumā (mums vairs nav auto), nevarēja turp aizstiept? Nē, lai kāds cits par viņa lupatu izvešanu maksā. Tā tev nav grāvī pie žoga iemesta alus pudele vai saldējuma papīrs...
Ceru, ka karma viņus ātri panāks.

ja visur kur var būt neglīti corporate memphis zīmējumi, tad kāpēc arī ne neglīta corporate memphis skulptūra Londonas centrā.

Pēdējo reizi ar couchsurfing nakšņoju pirms kovida. Vakar centos tur ielogoties... mani nelaida tālāk, kamēr nepievienoju svaigu bildi, pēc tam pieprasīja kredītkartes datus... laikam beidzot jāsavāc visi savi loriņi no turienes un jāizdzēšas, jo tik stulbu vietni garantēti vairs nelietošu un cerību uz pārmaiņām nav.

Vai juus jebkad esat maniijushi ka rubbish trucks smell like green olives?

vai ir kāds, kam izdodas izvairīties "es saglabāju bet nevaru atrast, kur" panikas? padalieties ar padomiem un trikiem.

šī panika ir ļoti līdzīga tam, ka tu meklē kaut ko maziņu lielā somā. mana dzīve būtu tik ļoti stipri labāka bez šiem diviem gļukiem.

kur ir robeža starp kurieni un nekurieni?

Jau vairākus vakarus vēlos uzrakstīt par Kono Oto Tomare! Sounds of Life, bet kaut kā nesanāk. Galvenā aizture laikam ir tā, ka, ja man kaut kas nudien patīk, es vēlos par to uzrakstīt labi, bet jau zinu, ka man neizdosies izrādīt pietiekamu godu šai lietai un, ja kaut kas ir mūžīgs, tad mūžīga ir mana spēja skaistās lietas apkaunot.

Varbūt vēl papildus problēma ir tā, ka vēlos rakstīt vakaros, bet vakaros prāts ir jau ļoti pielijis ar visu, kas noticis pa dienu, piesūcies kā sūklis un tādas tīras, nesaduļķotas domu dzīslas kļūst vēl jo grūtāk sasniedzamas. Tāpēc mēģināšu tagad. (Apkaunot Sounds of Life nevis vakarā, bet pa dienu :)

Lielos vilcienos tas ir diezgan naivs stāsts par vidusskolniekiem, kuri kopā spēlē koto jeb tradicionālo japāņu cītaru. Pieļauju, ka mums katram (vai teju katram) ir kādi vājie punkti, kurus mēs mazliet apzināmies - piem, zinām, ka no 'objektīva skatpunkta' kkas nav 'tā vērts', lai mēs par to iespringtu vai, lai tas uz mums iedarbotos, bet kaut kāda iemesla dēļ tas uz mums iedarbojas. Un tāpēc, tā vietā, lai vienkārši pasludinātu visu par muļķīgu, es vēlos atrast iemeslus, kādēļ uz mani tas tā ieradbojas. Stāsts neapšaubāmi ir naivs, bet nav muļķīgs un ir arī ļoti tīrs - tīrs tajā ziņā, ka arī katram negatīvajam tēlam tiek iedots viņa rīcības izskaidrojums un viņš momentā iegūst dziļumu, kurā viņa rīcība kļūst likumsakarīga, lai gan nevienmēr attaisnojama. Tīrs arī tāpēc, ka emocijas tiek attēlotas ļoti smalki, kas, ja es šo skatītos pirms kāda gada, man būtu paslīdējis garām. Un, visbeidzot, pati koto spēle. Cilvēki komponēja un spēlēja speciāli šim stāstam un tas viss ir pieejams pāris klikšķu attālumā, kādā kolosālā laikā mēs dzīvojam.

Animētas ir tikai 2 sezonas [noziegums pret cilvēci$^%$], tāpēc turpināju lasīt mangu, jo man vajadzēja zināt, kas notiek tālāk. Bija aizdomas, ka nepavilks, jo animācijā tomēr mūzikas instruments ir dzirdams, taču aizdomām nebija pamata, lai gan tas nebija tas pats, bet tomēr viss vēstījums skaidri nolaidās pār mani un lika puņķoties tāpat kā animācijā. Stāsts drīz beigšoties, esmu šobrīd 123. nodaļā, 158. būšot noslēdzošā.

Nezinu, ko ar to visu vēlējos pateikt. Varbūt tikai, ka ir kaut kas, ko lasot (vai skatoties, klausoties) tev no sirds gribas kļūt labākam cilvēkam. Tas nenozīmē, ka tāds kļūsi, bet ir tā sajūta, ka kaut vai uz brīdi tu dedz kādas šķīstas sveces liesmā, kura tevi mazliet attīra no piekļūst tavai sirdij caur visām tām sārņu kārtām, kurās tu diendienā vārties, līdz esi tā apbružājies, ka brīžiem sevi vairs nevari atpazīt.

Telegrāfā ir raksts aiz paywall ar šādu virsrakstu: "Lord Sumption: Jamaica taking advantage of Britain's guilt. Former British colony to petition King for slave trade reparations."

Vai jūs jūtaties vainīgi par verdzību 18. gadsimtā vai arī par verdzību Romas impērijas laikos? Vai jūs jūtaties vainīgi par to, ka 18. gs kalpus pazemoja viņu kungi? Vai par to, ka cilvēki tika spīdzināti? Vai jūtaties vainīgi par to, ka tik daudz bērnu nomira jau agrā bērnībā nepietiekama uztura un nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ? Vai jūtaties vainīgi par to, ka bērniem bija jāstrādā ogļraktuvēs un tekstilrūpnīcās? Ja ne, tad kāpēc jājūtas vainīgiem par verdzību? Vēsture ir pārpilna visvisādu šausmu un verdzība bija viena no šīm šausmām. Kādēļ izlikties, ka ar vēsturi morālā ziņā viss bija vairāk vai mazāk kārtībā - tikai atskaitot verdzību? Vai tas nav negodīgi pret visiem tiem pārējiem, kuri vēsturiski cieta visādos veidos veselām tūkstošgadēm?

Es par to nejūtos vainīga un man šķiet, ka cilvēkiem, kuri nekad mūžā nav bijuši vergturi, arī par to nav jājūtas vainīgiem - vienalga vai viņi būtu angļi vai spāņi vai kas cits.

Man shkjiet senaak cilveeki nerunaaja tik daudz par savaam konstantajaam ikdienas cieshanaam, jo vinjiem bija perspektiiva. Liidz ko izzuud perspektiiva, cieshanas ir viss ko tu redzi un vispaar nevar padziivot uz priekshu. Muusdienaas nav iipashi daudz perspektiivas (jo neviens nekam netic), taapeec arii visi ir apseesti ar savaam cieshanaam un diagnozeem. Kad nav perspektiivas, tad cieshanas ir legjitiims eksistencials drauds, nevis kaut kas formatiivs celjaa uz transcendenci un varbuut pat citu pasauli.

nu, star wars zero company ir ļoti teicams

Domāju tagad par gnidrologa komentāru, kuru viņš atstāja pāris ierakstus zemāk. Viena lieta, kas šeit nebūt nav svarīgākā, bet ar kuru sākšu ir viņa minētais, ka "Ja sievietēm nebūtu balss tiesību vai tiesību piedalīties politikā kā tādā, nebūtu nekādas trans tēmas." Es par šo jau esmu teikusi, bet atkārtošu: transaktīvisms nāk no seksoloģijas, nevis feminisma. "Gender" feminismā un seksoloģijā nozīmē divas pilnīgi atšķirīgas lietas - feminismā tas ir sabiedrības izveidots mehānisms kā ierobežot, 'veidot' un apspiest sievietes, savukārt seksoloģijā parādās 'gender identity', kas visu to, ko feminisms postulē par sabiedrības žņaugiem, pasludina par cilvēka galveno identitāti. Feminismu var vainot un kritizēt par ļoti daudz ko, bet, manuprāt, ne par šo. Tas, ka tagad diemžēl liela daļa sieviešu, kuras sauc sevi par feministēm, ir uz to pavilkušās, nenozīmē, ka tas ir nācis no feminisma. Arī liels akadēmiskais pretspars pret visu šo nāk no feminisma. Variet droši man nepiekrist, bet tās ir manas domas.

Tad tālāk: "Funkcionējošā civilizācijā (patriarhālā) pret sievietēm un bērniem ir viena un tā pati saudzējošā attieksme - vīrieši nedod viņiem lemt fundamentālas lietas, bet tajā pašā laikā uzskata par saudzējamiem subjektiem, kuru dēļ gatavi mirt."

Tā ir taisnība, sāksim ar to, ka gatavi mirt. Tā ir vēsturiski bijis un ir joprojām. Vēsturiski gan ir vēl bijušas citas lietas, kuras arī nav maznozīmīgas - piemēram, ja sieviete paliek stāvoklī, bet nav precējusies, tā vēsturiski teju 100% ir bijusi viņas vaina. Kā arī, piemēram, izvarošana, ja to dara tavs vīrs, pat tik emancipētā vietā kā UK tika pasludināta par pretlikumīgu tikai 1991. gadā. Bērnus sūtīja rukāt raktuvēs, pirms sievietes sāka kampaņot par to, lai viņiem tiktu samazinātas darba stundas. Man personīgi (es zinu, ka daudzas nepiekritīs), nekas nebūtu pret to, ka vīrieši pieņem svarīgos lēmumus, vada etc, resp, visa tā skaistā, senā pasaule, ko komentārā apraksta gnidrologs, bet tas nav leģitīms šīs pasaules raksturojums. Tajā ir arī daudz sāpju, pāridarījumu un šausmu. Ir daudz labu vīriešu, bet gadās arī kādi, kuri ir maitas un sievietēm vajadzēja kaut kādu veidu kā pret to cīnīties, jo nevienmēr labie tēli viņām nāca palīgā, un vajadzēja sevi apliecināt kā pilnīgu un saprātīgu būtni, jo nav tā, ka jebkuram vīrietim vienmēr būs taisnība un jebkurš vīrietis vienmēr darīs pareizi un zinās labāk vienkārši tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Tas būtu kolosāli, ja mūsu pasaule sastāvētu tikai no augstsirdīgiem, cēliem, tikumīgiem un viediem vīriešiem, bet tā diemžēl nav, tāpat kā ar sievietēm - kā nu kura.