Vakar beidzot izdomāju sev jaunā gada apņemšanos- jāsāk lietot pārtikā sarkanās bietes. Tas līdz šim ir bijis vienīgais produkts, ko es konkrēti neēdu nekādā sastāvā un necik. Nepatīk ne smarža ne garša ne krāsojošās īpašības. Aukstā zupa un siļķe kažokā- produktu esenciāli slikta izlietošana.
Un kāpēc tad sākt tagad? Jo lien acīs visādi propagandas raksti par to, kāds supersakņaugs ir biete un kā mums visiem vajadzētu to ēst. Jo dārzeņi ir mans pamatracions, un, teiksim godīgi, latvju dārzeņus uz pirkstiem var saskaitīt, tāpēc katrs ir svarīgs.
Un aizspriedumi ar laiku pāriet, es tak neēdu visādus rosolveidīgos līdz až gadiem trīsdesmit, bet tagad ēdu. Sajūsmā neesmu, bet reizēm ir ok. Varbūt es varu tikt galā vismaz ar savu nepatiku pret bietēm, ja reiz smēķešanu atmest nespēju.
Apņemšanos nevajagot atlikt, neatliku uz šodienu un kātoju uz veikalu. Cita starpā iegādāju 400g rīvētu biešu ar domu vārīt zupveidīgo.
Tagad vajadzētu sākt to darīt, un es jūtos priecīgi pacilāta un dziļi skeptiska.

Kā zināms, daži melnie strazdi paliek ziemot tepat. Šaisētā šogad ir vesels pārītis, laikam rezidentu atvases. Un katru gadu es domāju, ar ko lai šos uzcienā. Esmu lasījusi, ka ziemā šie varot ābolu uzknābāt. Un tā man gadiem stāv pa ābolam uz palodzes, neēd viņus pilnīgi neviens, pat nepagaršo, pat neaiztiek, pat žurkām neinteresē, līdz pavasarī sapūst.
Nē, nu, kaut ko jau viņi tur uzēd, ja jau nāk, bet ko tieši? Rozīnes ar neder.
Atvēru žalūziju, viens tur tāds stīvs un sarāvies, barotavā nakšņojis. Un man ne jausmas, ar ko lai to mazo dinozauru iepriecina.

Man šodien ļoti paveicās, jo, kad izvilkos laukā uz veikalu, tas sakrita ar momentu, kad diena pārtapa vakarā zem skaidrām debesīm. Saule bija tik zemu, ka skāra pašus lielo noliktavu tipa namu jumtus, brīžiem nevarēja redzēt pilnīgi neko, tikai dedzinoši baltu gaismu un kontrastējoši asas ēnas, kas plūda iekšā un ārā pa automātiskajām durvīm. Saulei jau aizejot, viens vienīgs vientuļš mākonis iekrāsojās lillīgs un ap gaismas aizejošo oreolu izklaidus varēja saskaitīt kādas 5 īsas, zeltainas svītriņas no lidmašīnām. Šafls tajā brīdī uzlika šo dziesmu kas ļoti piestāvēja vizuālajai noskaņai, tikai es iedomājos, ka tās skaņas, ko viņš rada brīžiem atgādina cilvēkus, kas mostas no narkozes pie zobārsta, kad viņiem joprojām mute un lūpas ir pilnas ar anestēziju un viņi mēģina kaut ko pateikt. Šī doma man lika pasmaidīt un tad, pretējā pusē no kroga jumta izlīda milzīgs, dzeltens pilnmēness, razzle dazzle supermoon, Wolf Moon.

Lai arii es juutos kaa grausts, es shogad veelos buut optimistiska un pozitiivaaka.

Pirms mēneša no cietuma tika izlaists James Rennie, pret viņu bija vairākas apsūdzības, viena no tām, ka viņš izvarojis 3 mēnešus vecu zīdaini. Viņam draudēja mūža ieslodzījums, bet tika notiesāts uz 16 gadiem. Viņa karjeras ceļš ir visai iespaidīgs: Skotijas LGBT labdarības organizācijas CEO, tika apbalvots par savām rūpēm kopienas drošības veicināšanā un homofobijas apkarošanā, cīnījās par viendzimuma pāru tiesībām adoptēt, tika aicināts uz parlamentu, taču tad atklājās, ka viņš darbojas kopā ar citiem pedofiliem un izvaroja zīdaini.

Neesmu eksperts, bet es šaubos vai cilvēks, kurš izdara ko tādu var jebkad kļūt normāls līdz tādai pakāpei, lai varētu droši atgriezties sabiedrībā.

Otra lieta: naivais arguments, ka neviens taču neies visādi pūlēties tikai tāpēc, lai viņam būtu piekļuve potenciālajiem upuriem. Nē, cilvēks var darīt teju visu iespējamo, būt aktīvākais pilsonis un kļūt par lielāko marginalizētās kopienas aizstāvi, kļūt par skolotāju, priesteri, ārstu, kļūt par kādu, kas sabiedrības acīs cīnās par viscēlākajiem mērķiem.

https://www.youtube.com/watch?v=b5QtNtkVCEo

bez humora nebūtu jēgas dzīvot, ar labunakti

Nesen lasot vienu īsu ierakstu sajutu savus 'provokācijas receptorus' novibrējam, bet nolēmu paturēt pie sevis un uzrakstīt par to vēlāk. Vēlāk ir tagad.

Par to, ka reizēm tiek salīdzināti dažādi ēst gatavošanas stili un par kādu no tiem 'novīpsnāts' - te domāju tieši gatavošanu ģimenei vs smalko gatavošanu.

Gatavošana ģimenei ir female-coded un smalkā gatavošana male-coded.

Pirmajā gadījumā ir runa par gatavošanu, kur tev ir jātaisa daudz un ātri: kaut kur kāds auro, pa kājām maisās viens vai vairāki bērni, tu runā, pieskati, multitāsko. Ēdienam jābūt tādam, kas garšos visiem, kas neprasīs daudz laika un tu centīsies minimāli kaut ko sasmērēt, lai nav vēl pēc tam vēl arī stundām jātīra.

Otrajā gadījumā tu vari pilnībā fokusēties gatavošanai, darīt to tik ilgi, lēnām un pacietīgi, cik vien tu vēlies un lietot kaut vai 4 pannas etc.

Abas ir labas prasmes, bet katrai ir savs konteksts, ceru, ka to var saprast.

P.S. drošības labad piebildīšu, ka šis ieraksts nav par to, ka sieviete nevar būt michelin zvaigžņu restorāna šefpavārs.

Slinkums rediģēt veco tekstu, jo tad atkal jāliek rindkopas, tāpēc veikšu piebildi šeit. Par youtube kanāla jēgu. Izmantoju to kā savu uzmetumu katalogu. Sāku augšupot publiski, tāpēc tā arī turpinu. Galu galā prieks, ja kāds pavelkās no manas manieres.

Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. 

Šovakar skan mans rokenrols.

bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām

Neliels mazliet uzjautrinošs cepiens. BBC sport komentētāja laikā, kad komentēja vīriešu kriketa maču, sāka runāt par savām mēnešreizēm. Vēlāk sekoja reakcija, ka tas nav tas, ko cilvēki vēlējās dzirdēt, klausoties par kriketa maču. Taču bija arī pret-reakcija pret šo reakciju. Tas, kas visā šajā vainojams, protams, ir seksisms. Es uzskatu, lai vai kāda tēma tiktu apspriesta un lai vai kāds vīriešu kategorijas sports komentēts - ir ļoti svarīgi zināt par komentējošās personas mēnešreizēm, it's a must.

Citādi mēs uzvedamies tā it kā mēnešreizes vispār neeksistētu. Par tām neviens neizglīto, tā ir pilnīga tabu tēma, tām nav nekādas redzamības, nekur nav nevienas pašas reklāmas, kas reklamētu sieviešu higiēnas preces, kā arī visās sieviešu tematiem paredzētajās platformās tās netiek pieminētas ne ar pušplēstu vārdiņu. Ir jāsaprot, ka neviena no mums nebūs pa īstam brīva, kamēr mēs nepieminēsim savas mēnešreizes katrā tematā, vienalga vai tā būtu pilsētas satiksmes infrastruktūra, pirotehnika, iPhone zeķe vai vīriešu krikets.

"I didn't know period shaming was a thing until i dived face first into this dumpster that is third wave feminism."

hate crime

https://www.youtube.com/shorts/_ETW_rkR8yU

tā visp šķiet diezgan aktuāla lieta, taču man nav sanācis manīt, ka tajā nopietni būtu iedziļinājies kāds populārs politiķis vai filozofs, bet vismaz labi, ka uz to norāda komiķis.

citreiz vēl kaut kas radniecīgs šai tēmai notiek saistībā ar trans-identitāti un plašsaziņas līdzekļiem: ja cilvēks ar šādu identitāti ir nozieguma veicējs, tas vienmēr tiek attainots tā it kā šai identitātei ar nozieguma veikšanu nav nekāda sakara, tā vienkārši ir sakritis [un varbūt patiesi tā arī ir], savukārt, ja cilvēks ar trans-identitāti ir nozieguma upuris, tad šai identitātei pēkšņi ir centrālā nozīme un tā kļūst par vienīgo iespējamo motīvu.

no elektrisko spēļu hronikām 

When you drink alcohol although you might be a bit over the top and mildly sinful, but at least you are not inhibited by crippling anxiety that obscures the TRUTH and is also sinful.