Pēc maniem subjektīvajiem vērojumiem rodas iespaids, ka pēdējā laikā - ar to domāju periodu apmēram gada, vai pusotra gada ilgumā - Rīgā tomēr saradies ievērojami vairāk cilvēku, kuri apstājas palīdzēt un izsaukt ātro palīdzību pakritušam cilvēkam, pat ja viņš gandrīz nepārprotami izskatās pēc jēgu pārdzēruša žūpas. Vai narkomāna. Vai bomža.
Un tas ir labi, un pareizi, un tas mani priecē, pat pieņemot iespēju, ka pašai nekad negadīsies pārdzert jēgu un pakrist uz ielas.
Jo es gribu dzīvot sabiedrībā, kura glābj arī tos, kuri paši sevi neglābj un nesaudzē.
Un tas ir labi, un pareizi, un tas mani priecē, pat pieņemot iespēju, ka pašai nekad negadīsies pārdzert jēgu un pakrist uz ielas.
Jo es gribu dzīvot sabiedrībā, kura glābj arī tos, kuri paši sevi neglābj un nesaudzē.
Patālu vēl līdz situācijai ko redzēju Milānā decembrī - tur vīrietis gados uz ielas nokrita, apkārt saskrēja cilvēki padsmit, pēc brīža gan apm. puse izklīda, bet palikušie sagaidīja ātros.
Un tiešām ir dikti labi šādos brīžos arī nepalikt vienam ar to žūpu, kurš ik pa brīdim mēģina nākt pie sajēgas un rāpot prom, tāpēc man par visiem tiem jauniešiem bija patiess prieks
Es pati reiz uz savas ādas piedzīvoju to, cik vienaldzīgi ir garāmgājēji. Tajos senajos laikos, kad faķis vēl bija Saktas ēkā, gadījās, ka lekciju laikā uznāca mežonīgas mr sāpes. Panīku atpūtas telpā, bet sapratu, ka jātiek uz kojām gulēt. Ceļu no faķa līdz 5. tramvaja Operas pieturai mēroju ~1/2h, jo ik pēc padsmit soļiem sakņupu spazmās. Visā šajā laikā garāmgājēji nepievērsa uzmanību. Gan jau padomāja, ka man kaut kādas narkomānu lomkas. Tikai tad, kad jau biju tikusi līdz Operas tiltiņam, viena veca kundzīte piestāja apjautāties, vai var kā palīdzēt. Brauciens tramvajā arī bija "jautrs" - locījos beņķī un kunkstēju, bet neviens neko nepienāca pajautāt.
Bet "jebšu" nozīmē "kaut gan", "lai gan", "kaut arī" - nevis "jo". Es, protams, atvainojos, tas ir tikai draudzīgs labojums.
http://www.uzdevumi.lv/p/latviesu-valod
Gramatika vai matemātika.
Fonētika vai morfoloģija.
Piemēri ņemti no tā paša linka, bet, jāteic, ikdienā es tos pareizi lietoju tīri intuitīvi, tikai tagad izlasīju skaidrojumu.
Toties pēc tam es reiz trolejbusa pieturā redzēju uz zemes guļošu jaunu vīrieti tikai zeķēs - bez apaviem, kurš nereaģēja uz apkārtni. Apkārt bija citi cilvēki, bet neviens nelikās ne zinis. Bet tad, kad es sāku viņu uzrunāt (tā, kā bija mācīts pirmās palīdzības kursos) un zvanīt ātrajiem, pēkšņi visi pieturā stāvošie kā pēc burvju mājiena sāka palīdzēt. Pēc dažām minūtēm atbrauca ātrie un viņu aizveda.
Baigi svarīga ir iniciatīva, jo pārējie tad visbiežāk pavelkas līdzi - gan uz pozitīvajām, gan negatīvajām lietām. Jo vairāk būs cilvēku, kas uzņemsies šo pozitīvo iniciatīvu, jo foršāk būs. :) Man personīgi visai regulāri kaut ko labu ir izdarījuši pilnīgi sveši cilvēki. Un tas rada tādu foršu sajūtu - it kā pasauli caurstrāvo tāds kā tīkls ar cilvēkiem, kas savu iespēju robežās palīdz citiem.
Vēl pirms kāda laika pa gabalu redzēju, kā pensionāre, ejot pāri ielai pie Saktas paklūp un nokrīt (zaļā gaisma jau mainās uz sarkano), un uzreiz no dažādām pusēm pieskrēja vairāki jaunieši un palīdzēja viņai piecelties un nokļūt uz ietves :)