![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tad jau tomēr arī Rīgas iedzīvotāji nebūs pavisam bezcerīgs gadījums. :)
Es pati reiz uz savas ādas piedzīvoju to, cik vienaldzīgi ir garāmgājēji. Tajos senajos laikos, kad faķis vēl bija Saktas ēkā, gadījās, ka lekciju laikā uznāca mežonīgas mr sāpes. Panīku atpūtas telpā, bet sapratu, ka jātiek uz kojām gulēt. Ceļu no faķa līdz 5. tramvaja Operas pieturai mēroju ~1/2h, jo ik pēc padsmit soļiem sakņupu spazmās. Visā šajā laikā garāmgājēji nepievērsa uzmanību. Gan jau padomāja, ka man kaut kādas narkomānu lomkas. Tikai tad, kad jau biju tikusi līdz Operas tiltiņam, viena veca kundzīte piestāja apjautāties, vai var kā palīdzēt. Brauciens tramvajā arī bija "jautrs" - locījos beņķī un kunkstēju, bet neviens neko nepienāca pajautāt.
Es pati reiz uz savas ādas piedzīvoju to, cik vienaldzīgi ir garāmgājēji. Tajos senajos laikos, kad faķis vēl bija Saktas ēkā, gadījās, ka lekciju laikā uznāca mežonīgas mr sāpes. Panīku atpūtas telpā, bet sapratu, ka jātiek uz kojām gulēt. Ceļu no faķa līdz 5. tramvaja Operas pieturai mēroju ~1/2h, jo ik pēc padsmit soļiem sakņupu spazmās. Visā šajā laikā garāmgājēji nepievērsa uzmanību. Gan jau padomāja, ka man kaut kādas narkomānu lomkas. Tikai tad, kad jau biju tikusi līdz Operas tiltiņam, viena veca kundzīte piestāja apjautāties, vai var kā palīdzēt. Brauciens tramvajā arī bija "jautrs" - locījos beņķī un kunkstēju, bet neviens neko nepienāca pajautāt.