Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
16.3.17 22:00
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēc maniem subjektīvajiem vērojumiem rodas iespaids, ka pēdējā laikā - ar to domāju periodu apmēram gada, vai pusotra gada ilgumā - Rīgā tomēr saradies ievērojami vairāk cilvēku, kuri apstājas palīdzēt un izsaukt ātro palīdzību pakritušam cilvēkam, pat ja viņš gandrīz nepārprotami izskatās pēc jēgu pārdzēruša žūpas. Vai narkomāna. Vai bomža.
Un tas ir labi, un pareizi, un tas mani priecē, pat pieņemot iespēju, ka pašai nekad negadīsies pārdzert jēgu un pakrist uz ielas.
Jo es gribu dzīvot sabiedrībā, kura glābj arī tos, kuri paši sevi neglābj un nesaudzē.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]hedera
    16.3.17 22:35
    Jā, tā ir laba tendence. Cik dažas reizes gadījies būt tādās situācijās, es arī vienmēr tā daru. Pirms 10 gadiem vēl biju vienīgā. Pāgājušajā rudenī jau viena no diviem.

    Patālu vēl līdz situācijai ko redzēju Milānā decembrī - tur vīrietis gados uz ielas nokrita, apkārt saskrēja cilvēki padsmit, pēc brīža gan apm. puse izklīda, bet palikušie sagaidīja ātros.

    • [info]krii
      16.3.17 22:48
      Man akurāt šovakar gadījās nākt mājās no persiešu valodas un ieraudzīt, kā netālu no Barona centra (pie tā kvartāla, kur Krišnas templis) uz brauktuves sabrucis kāds vīrišķis. Kamēr tuvojos, garāmejoša smalka, trausla hipstermeitenīte viņu uzstiepa uz ietves, kas viņai nebūt nenācās viegli. Es izsaucu ātros, tikmēr kāda cita meitene apturēja mašīnu un sameklēja salveti, ar ko nabaga žūpiņš varēja apslaucīt asinis no sejas. Pa to laiku apstājās vēl viens hipsterīgs pārītis, un puisis nostutēja dzērājvīriņu pussēdus pie sienas, un mēs visi kopā sagaidījām ātros.
      Un tiešām ir dikti labi šādos brīžos arī nepalikt vienam ar to žūpu, kurš ik pa brīdim mēģina nākt pie sajēgas un rāpot prom, tāpēc man par visiem tiem jauniešiem bija patiess prieks

      • [info]hedera
        16.3.17 23:30
        Tad jau tomēr arī Rīgas iedzīvotāji nebūs pavisam bezcerīgs gadījums. :)

        Es pati reiz uz savas ādas piedzīvoju to, cik vienaldzīgi ir garāmgājēji. Tajos senajos laikos, kad faķis vēl bija Saktas ēkā, gadījās, ka lekciju laikā uznāca mežonīgas mr sāpes. Panīku atpūtas telpā, bet sapratu, ka jātiek uz kojām gulēt. Ceļu no faķa līdz 5. tramvaja Operas pieturai mēroju ~1/2h, jo ik pēc padsmit soļiem sakņupu spazmās. Visā šajā laikā garāmgājēji nepievērsa uzmanību. Gan jau padomāja, ka man kaut kādas narkomānu lomkas. Tikai tad, kad jau biju tikusi līdz Operas tiltiņam, viena veca kundzīte piestāja apjautāties, vai var kā palīdzēt. Brauciens tramvajā arī bija "jautrs" - locījos beņķī un kunkstēju, bet neviens neko nepienāca pajautāt.

      • [info]neraate
        17.3.17 08:17
        Super! Es diemžēl pārāk labi atceros vienu spilgtu epizodi vēlu rudenī vai tml. kad agri tumšs un mani pie Stokmann dzelzceļa tuneļa pusē šitāds žūpiņš mēģināja aptīrīt? ievilkt vārtrūmē? līdz ar to ja esmu viena, es vnk neapstājos, ja nav blakus neviena cilvēka ko piesaistīt vai kas pagaiditu ar mani vai kaut vai pastāvētu blakus kamēr piezvana pa tel.

    • [info]zivs
      16.3.17 22:51
      Tfutu, likās, ka aiz "pēc brīža gan" sekos "izvilka aparātus un sāka fočēt".
Powered by Sviesta Ciba