Jāatzīst, ka kopienas "Hanna, bēdz" baisuļu slava mani mudina uz diezgan apmierinātu smaidiņu. Lai gan pats kopienas pastāvēšanas fakts dažus pilsoņus viegli bērnišķā noskaņojumā mēdz mudināt uz trollējošu uzvedību, ir diezgan labi jūtams, ka līdzcibiņi sākuši filtrēt izteikumus kā tādus, ko "Hannā" citē un ko "Hannā" necitē.
Tātad daži, iespējams, pirmo reizi mūžā nošķir stereotipisku viedokli no ne-stereotipiska. Vai nav jauki?
Tātad daži, iespējams, pirmo reizi mūžā nošķir stereotipisku viedokli no ne-stereotipiska. Vai nav jauki?
Par Tevi - ko tur par Tevi. Tu taču, manuprāt, tur nevienu ierakstu iepublicējusi neesi.
Bet , ja jau tiktāl esam nonākuši - pastāsti man, lūdzams, kur ir robeža starp stereotipisku un nestereotipisku uzvedību un, vai, gadījuma pēc, atzīmēt kāda uzvedību kā stereotipisku nu jau visai sen pats par sevi nav gaužām nožēlojams stereotips?
Ej nu sazin, kura no izpratnēm par kopienas "mērķi" ir tuvāka realitātei - Tava vai mana:))
Vai arī kaut kā nepareizi saprotu vārda "stereotips" patieso nozīmi, kas ir šīs kopienas dalībnieku mazais noslēpums un tālab nedrīkst tikt izpausta?
Saudzē, nesaraudini sevi.
viena iesmīkņāšana, bet tas laikam ir megaslikti :/
eu, kāpēc es visilgāk piedalos šajā diskusijā, ja es (it kā) cenšos saprast abas puses :/
viss, arlabunakti, un neņem takš visus cibas niekus tik ļoti pie sirds :/
Vot manā rajonā 2 vietās ir rakstīts "es tevi mīlu!" (vienā krieviski - uz asfalta, otrā latviski - uz sienas, acīmredzot pretī mīļotās personas logam), pie kam to uz asfalta ik pa laikam atjauno, kad krāsa padziest. Lūk, tādi uzraksti man patīk!
Uzzīmē kaķīti, puķīti, 5 zaļas perpendikulāras līnijas un vienu caurspīdīgu, un cilvēki pasmaidīs! Nevis izgāz savu iekšējo agresiju, rakstot kaut kādas blēņas, pie kam sazin cik vietās - ja pareizi saskaitīju, bija vismaz 6 dažadi uzraksti, un nav teikts, ka redzēju visus.
Tieši tā! Es to Hannu nelasu, bet lasot tos, kuri (kā šeit) viņu piesauc, trollējošs viedoklis man ir!
Lai izskaidrotu savu attiekmi pret bēgošo Hannu es turpināšu izmantot dzīvojamās platības metaforu.
Ja daudzdzīvokļu mājā dzīvo visumā forša kaimiņiene, kas ļoti baidās no suņiem, tad normāli cilvēki pat savu pārbaroto taksi turēs pavadā, ejot pa trepjutelpu, nevis mēģinās pārliecināt kundzi, ka šis jau nav nekāds slepkavnieks. Būs arī urlāni, kas pabaidīs ar rotveileru un paņirgs par to. Tomēr ne takšu saimnieku, ne rotveilera īpašnieka attieksmē pret suņiem nekādu īpašo izmaiņu nebūs. Kundzei nav nekāda pamata, lai domātu, ka viņa ir nolikusi pie vietas visus mājas suņu saimiekus. Man tā Hanna varbūt ir ļāvusi pamanīt, ka lietas, kas man šķiet sīka vienība, bet citiem ir ļoti sarūgtinošas. Es esmu drīzāk tāds resnā takšeļa saimnieks un apzināti cilvēkus necenšos sāpināt.
Es tur pārsvrā redzu pēc savas skalas cepšanos par štruntiem, bet spēju saprast, ka ir cilvēki, kam tas nešķiet mazsvarīgi. Daži no stereotipu vērotājiem ir diezgan simpātiski cibas personāži, respektēju šo viņu daiļrades šķautni.
Vai tas ir vai nav stereotipisks viedoklis?
Bet tolerēju.:)