Cabaret Voltaire seit 1916
Cabaret Voltaire seit 1916 |
|
| About this Journal | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Jan. 2nd, 2023 @ 01:50 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| laikam teju vienīgā ilgtermiņā pozitīvā lieta no 2022. gada ir tas, ka uzlabojušās attiecības pašai ar sevi. Esmu diezgan tālu no tā punkta, kurā gribētu tajās būt, bet vismaz esmu atradusi (šķiet) pareizo virzienu ar daudz vairāk iejūtības. Diemžēl jo labākas attiecības ar sevi, jo sliktākas ar citiem, tā laikam ir neizbēgama daļa no tripa. Pārējais labais mirklīgs un nepastāvīgs, pārsvarā uzplaiksnījumi. Rīta skrējieni gar Sēnu. Negaiss vientulībā Tatru kalnos. Svelmainas vasaras diendusa zem Vidzemes ozoliem. | |||
| Dec. 16th, 2022 @ 10:50 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Gribēju sevi iepriecināt ar skatu uz Āfriku, bet Gibraltārā līst, neko neredzētu. Aizdevos tā vietā klaiņot pa klinšu aizām visa tāda vieglprātīgi noskaņota, bet viegli nebija, viss tāds augsts un dziļš, un grīļīgs. Pie ļodzīgākā tiltiņa neizturēju, atmetu kaunu un sāku spiegt, nav ko to kaunu turēt iekšā, nevar zināt, kad šis uzsprāgs. Blakus ejošais nepazīstamu vācu pensionāru pāris par mani turēja rūpi, pieskatīja, lai neraizējos, pārbaudīja, vai nekrītu. Jutos pateicīga, jo savām laiktelpas kontrolēšanas spējām vairs neuzticējos. Atpakaļceļa vilcienu nokavēju, līdz nākamajam varbūt nemaz neatnākošajam daudzas stundas, nolēmu uz tuvāko transporta lokāciju doties kājām, Andalūzijas kalnu ciematiņi, lietus, kalni, saule, kolibri gandrīz uz pleca. Jau sen tā biju gribējusi, kad es vispār tā neesmu gribējusi?! Viss brīnišķīgi līdz brīdim, kad gandrīz nokavēju arī nākamo, šoreiz pēdējo vilcienu mājup. Ar zīmju valodu un izteiksmīgiem acu skatieniem izlūdzos starpposma autobusa šoferim aizvest mani mazliet tālāk nekā viņa maršruts paredz. Piekrita, bet skumjā spāņu valodā norūca, ka labāk būtu es sēdējusi kādā lielpilsētas terasē un tinderī, nevis vazājusies apkārt ar tik sliktām laika telpas zināšanām. Labi,labi, tā viņš neteica gan, bet gan jau padomāja. Uz pēdējo vilcienu paspēju, bet Andalūzijas kailie lauki tagad uz mūžu man zem ādas iededzināti. Estupendo. | |||
| Dec. 14th, 2022 @ 01:00 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Jums bieži gadās situācijas, kad, jau esot uz skrejceļa, lidmašīnas pasažieris izdomā, ka viņam jākāpj laukā un tiek evakuēts? Man šoruden jau otrā. | |||
| Dec. 6th, 2022 @ 12:21 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| no rīta man šķita, ka Doždj apraides anulēšana mazliet par skarbu, bet tad palasīju krievu t.s. opozīcijas žurnālistu reakcijas, kurās viņi beidzot atklājuši savas īstās nostājas, vēsā mierā apsaukājot latviešus par nacistiem un mudakiem, un pārdomāju. | |||
| Nov. 23rd, 2022 @ 09:29 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Putinistei Hamatovai Spēlmaņu nakts balva, jūs nopietni?! Un neviena svilpiena zālē. Kauns. | |||
| Oct. 4th, 2022 @ 01:09 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Maķedoniešu valoda izklausās pēc tās nepareizi latgaliskotās latviešu valodas, kādā mēdzu sarunāties ar sevi, tikai tās slāviskā versijā. Pati Maķedonija spartiski maskulīna un sterila, grūtdieņi Skopjes ielās parādās tikai tumšos vakaros, ielas pārpilnas ar bezgaumīgu tēlniecību hipertrofētos mērogos un nacionālo vēsturi pārrakstošu vulgāru pseidoklasicismu (ar dažām ekspresīvām, sociālisma perioda brutālisma skaistulēm nomaļus no centrālajām asīm). Pilsēta mītiem un ēkām, nevis cilvēkiem (vai nacionālistiski noskaņotās valdībās mēdz būt citādāk?). Kosova savukārt uz katra stūra atgādina mīļākās itāļu neoreālisma filmas. Trūkst elegances un iznesības, bet tam visam cauri pulsē urbāno mikrodīvainību dzīvīgums. "Manifesta" kā neveikls, neiegulstošs, bet nepieciešams Rietumu kultūras svešķermenis. Vizuļojošs dirižablis pēc urīna smirdošā autostāvvietā, kas kādreiz bijusi pils. | |||
| Oct. 2nd, 2022 @ 08:31 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| es atsakos pieņemt vēlēšanu rezultātus. Tas vienkārši nevar būt un nevar būt, ka mēs dzīvojam tik nacionāli konservatīvā sabiedrībā. Atklāti kremlisko spēku plašais atbalstītāju loks vispār ir apokaliptisks, lūdzu, nē (nekad nebiju domājusi, ka "pārdzīvošu" par Saskaņas neiekļūšanu Saeimā, nu gan dieniņa). | |||
| Sep. 22nd, 2022 @ 06:32 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Tikai tagad pamanīju, ka Nord Stream 1 Vācijai pieslēgts mazpilsētā, kurā es savulaik dzīvoju, un tieši tajā laikā arī ticis atklāts. Bet nevaru es tos labos krievus un dižo krievu kultūru izturēt, trulie z burtotāji un hruščovku putinisti manī izsauc daudz mazākas dusmas nekā visi šie Rietumu demokrātijas labumus baudošie inteliģenti, kuriem neviena augstākā izglītība nav palīdzējusi ieraudzīt savu iekšējo imperiālistu, kurš katru ģeopolitisku situāciju skata tikai caur sava personiskā labuma prizmu. Pirmie kaut kādā ziņā ir sistēmas upuri, otrie šo sistēmu uztur, tāpēc es drīzāk justu līdzi tiem orkiem, kas tualetes podu pirmo reizi dzīvē ieraudzīja, iebrūkot Ukrainā, nevis glamūrīgajiem No War tipa pseidoprotestētājiem, kuri viktimizē sevi, nevis Ukrainas iedzīvotājus, kuriem diemžēl liegta privilēģija būt pacifistiem. Dižā krievu kultūra taču nav tik infantila, lai neuzņemtos tikpat dižu atbildību par savā vārdā pastrādātiem noziegumiem, vai ne? | |||
| Aug. 29th, 2022 @ 07:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| ļoti neoriģinālas ciešanas, bet man laikam drīzumā vajadzēs atrast kādu cilvēku, kas manā vietā atvērs dzīvokļa rēķinus un tad no mana bankas konta tos apmaksās, jo man pašai to darīt vairs netur nervi, nevaru uz tiem cipariem skatīties. Mana dzīvotgriba pēdējos mēnešos diez ko augstu vilni nesit un apziņa, ka tuvākajā laikā varēšu atļauties sev nodrošināt tikai eksistēšanas pamatlietas to galīgi neuzlabo un vispār nemotivē savus pēdējos mentālos spēkus veltīt primitīvai izdzīvošanai. Absurds apburtais loks. Neesmu gan droša, ka varēšu nodrošināt arī pamatlietas, jo hroniskā izdegšana un vilšanās cilvēcē manas darbaspējas ir samazinājusi līdz kādiem 10 procentiem no ierastā apjoma un nekādu uzlabojumu nav pat pēc mēneša atpūtas. Drīz brauciens uz Kosovu, varbūt kāds dusmīgs serbs mani tur nodurs un atpestīs no demoralizējošās vajadzības uztraukties par rēķiniem. Citādāk iespundēs mani kaut kādā nabagmājā un nāksies vaimanāt zigzagā kā Artmanes komandantei Emīla nedarbos, vai pasaulei tas ir vajadzīgs, nedomāju vis. Bet ja nopietni, tad no tās bezcerības sajūtas jau sāk pastāvīgi durt pakrūtē un necik nepalīdz doma, ka daudziem būs vēl grūtāk nekā izlutinātajai man. | |||
| Jul. 25th, 2022 @ 03:13 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| visu nedēļu nostaigājāmies ar draudziņiem pa kalniem līdz patīkamai nemaņai, pēc kuras knapi pietiek spēka pieliekties novilkt apavus. Bet vai man bija gana kalnu, nē, man nebija, jo savās patikšanās mēdzu būt negausīga un nedomāt racionāli, tāpēc dienā, kad meteoroloģiskās ierīces solīja vētru un pārējie aizdevās atpūtināt miesas uz minerālu baseiniem, izdomāju viena doties vēl uz dažam taciņām parāpot pa slapjām klintīm ar visām savām apdegušajām un noberztajām kājām. Ar kājām tiku galā, bet ar negaisu satikāmies visskaistākajā un nepiemērotākajā brīdī, vienā no maršruta augstākajām virsotnēm, kur pilnīgi noteikti nebija ieteicams atrasties: līdz tuvākajam patvērumam kādu triju stundu kāpiens, līdz mājām stundas sešas, pēdējie redzētie cilvēki kādas stundas kāpumā. Tikai es, kalnu klajumi, nevienas slēptuves un neviena cita objekta, kurā zibenim iespert (tas viņam labpatīk reizes desmit stiprāk kā zemienēs, pērkons arī dārd pavisam citas jaudas skaļumos). Pretī Giewont virsotne ar milzu krustu, kurā pirms dažiem gadiem negaisa zibens nogalināja vairākus cilvēkus un simtu ievainoja, ļoti pacilājošs skats. Metos skriet pa slapjiem akmeņiem lejup un kā bērnībā solīju dieviņam turpmāk labi uzvesties, lai tikai vēl šoreiz neļauj tiem zibeņiem mani saspert un nosisties uz akmeņiem paslīdot arī lai neļauj. Tā kā kājas (nevis dimanti) ir meitenes labākie draugi, tiku cauri ar izbīli un jaunām slapju virsmu manevrēšanas spējām, bet vai man bija gana un es atteicos no nākamās dienas solītajiem negaisiem, protams, ka nē, tikai rūpīgāk piedomāju par maršrutiem. | |||
| Jul. 15th, 2022 @ 09:51 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Pie jūras pārģērbjoties vakara peldei, pamanījos trīs reizes telefonā pārbaudīt e-pastu. Novelc apavus, nospied uz gmail ikoniņu telefonā, novelc džemperi, gmail ikoniņa, sakārto peldkostīma lencītes, gmail ikoniņa. Autopilota stress, jo nekas steidzams pat nebija gaidāms. Pārstrādāšanās gadījumos mans ķermenis ir iemācījies man sniegt nepārprotamu signālu, sāpošus, saspringušus žokļa muskuļus, nav patīkami, bet man patīk, ka kaut kas viens nozīmē kaut ko otru tā nepārprotami. Nogurums. Man šķiet, ka man drīz uznāks alerģija no vārdiem un burtiem, vai arī smadzenes pašaizsargāsies, uzģenerējot kaut kādu lasīšanas spēju bloku, pure alexia. | |||
| Jul. 6th, 2022 @ 11:16 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šodien nācās pārlasīt tulkojumu vienam manam tekstam, ko rakstīju vēl Parīzē. Lasot ar visu ķermeni sajutu rakstīšanas laiku un apstākļus, katra rindkopa telpiski atdzīvojās tobrīdībā, konkrētā un abstraktā vienlaikus. Gaisa temperatūra, krekliņa ciešums ap manu ādu, pagalma trokšni, kafejnīcas viesmīļa krekla krādziņa, ziedošo krūmu toņi, atdzisušās kafijas krūzītes forma, rakstīšanai paralēlās domas un raizes, saules staru atspīdumi Sēnā, pēdējās skatītās filmas skaņu celiņš, skatiena horizonts, skatiena šķēršļi, nākamās dienas plāni, iepriekšējās dienas nogurums, miega kvalitāte, hronisks slāpju trūkums, zosāda, pludmales akmentiņš kurpē, galerijas, uz kuru tūlīt obligāti japaspēj, darba laiks. Dažreiz man patīk mans jūtīgums. | |||
| Jul. 3rd, 2022 @ 09:01 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| noskatījos Lampas Politiķu cepienu, Anita Muižniece izrādījās tik nūģīgi kjūt, ka sagribējās viņu pasludināt par savu inner animal. | |||
| Jun. 30th, 2022 @ 12:48 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| "А блогерам не понять, что это культурное наступление. Что выставка Щукина и Морозова в Париже это российский флаг над Булонским лесом." Tā Ermitāžas direktors Mihails Pjotrovskis pats nejauši un precīzi argumentē nepieciešamību boikotēt krievu kultūru. Pēdējās dienās rediģēju viena ukraiņu mākslas vēsturnieka eseju par [arī "labo un liberālo"] krievu kultūrā, domāšanā, leksikā dziļi iekodēto imperiālismu, Pjotrovskis, protams, nav ne labs, ne liberāls, un neslēptais kultūras totalitārisms viņa izteikumos nepārsteidz, ukraiņu autora argumentāciju tie tikai spēcina un padara acīmredzamāku. Dusmas uz sevi, jo savā politiskajā naivumā aizgāju uz to Morozova kolekcijas izstādi un manu estētisko pieredzi tagad cenšas iekrāsot teroristiskas lielvalsts karoga krāsās. | |||
| Jun. 27th, 2022 @ 10:51 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Tik brīnišķīgi laikapstākļi. Ja redzat no manis birstam zvaigžņu puteklīšus, tad ziniet, ka tas no siltuma radītajiem laimes viļņiem. | |||
| Jun. 23rd, 2022 @ 01:55 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| es šodien beidzot atklāju velosezonu - es, kas parasti to nemaz nepārtrauc un nobrauc vairākus tūkstošus kilometru gadā. Varbūtības neplosa prātu, jūnija mākoņi, Vidzemes nelīdzenās ainavas un manas saulē samiegtās acis, kuru skatienā tam visam iegrimt. Lietavu uzirdināto ceļu šķērsoja šīgada pirmais zalktis. Gandrīz tajā pašā vietā, kur aizvakar alnis ar diviem mazuļiem. Lieli, lēni un cēli. Endorfīni, endorfīni, endorfīni - nav jābrīnās, ka pēc tik ilgas pauzes dienas pārņem grūtsirdība un grūtgalvība. | |||
| Jun. 16th, 2022 @ 10:37 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| neko labu par manu smadzeņu neiroplasticitāti tas laikam neliecina, bet es bieži vien visā nopietnībā apsveru domu aizceļot ne vien uz konkrētu vietu, bet arī laika periodu, it kā to varētu nobookot tikpat vienkārši kā lidojumu. Grūti tai manai patērētājdvēselei pieņemt, ka ir pieredzes, ko par naudu nevar iegūt, bet labi, ka tā. | |||
| Jun. 15th, 2022 @ 02:19 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| uz ko lai vēl fiksi paspēj teātros šosezon? piemēram, tā Žažda sbitsa ir redzēšanas vērta? Man patīk Kristīne Vītola, bet Willa teātris tāds šaubīgs. | |||
| Jun. 13th, 2022 @ 10:28 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| aizbraucu uz laukiem, viss zaļo un plaukst ar man iepriekš neredzētu jaudu, arī putnu dziesmas šķiet skaļākas un intensīvākas. Viss tik dzīvs uz pēdējo mēnešu iznīcības fona. It kā caur dabu lauztos ārā kaut kāds autonoms, milzu dzīvotgribas organisms. Un saziedējušas lupīnas, vīgriezes, pojenes, ozolītes, dzegužpirkstītes, pļavā dzirdējām griezi. Tam visam būtu jābūt tikai pēc Līgo. Apdullinoša dzīvotsteiga. | |||
| Jun. 6th, 2022 @ 12:10 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| šobrīd Rīgā neierasti daudz nesliktu (ne izcilu) izstāžu vienlaikus, tā, ka gribas pašai iet, nevis aiz pienākuma vai līdzjūtības sajūtas. Interesants vienlaicīgums, ņemot vērā, ka parasti kvalitātes blīvums ir krietni izstieptāks laikā. Un Zanei Zelmenei bija tik precīzi virtualizēta sapņu dinamika, ka dīdījos bailēs un spiedzu tajās sapņu ainavās blandoties. Pēc tam kautrīgi pavaicāju izstādes pieskatītājam, vai visi parasti tik skaļi reaģē uz redzamo, viņa kautrīgi atbildēja, ka nē. Man biežāk jākautrējas. | |||
| May. 27th, 2022 @ 11:13 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| jums šonedēļ arī ir "četri pilnmēneši vienlaikus" sajūta vai arī visi toksiskie, uzvilktie cilvēki savas dīvainības izvēlējušies novirzīt tieši uz mani? | |||
| May. 9th, 2022 @ 11:14 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| maijs, dzīvoklī tik auksti, ka sēžu ziemas cepurē. Laikam jāpierod, ka nākamo apkures sezonu cenas liks mājas hūdijus aizvietot ar mājas mēteļiem. | |||
| Apr. 21st, 2022 @ 10:24 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| mani ļoti mulsina vakardienas asiņaino sieviešu akcija pie vēstniecības. Nekritizēju pašu notikšanas faktu un neapšaubu organizētāju/dalībnieku motivāciju vai nepieciešamību runāt par šīm lietām skaļi un nepārprotami; mani mulsina tas, cik viegli un pašsaprotami mēs esam sākuši piešķirt ciešanām estētisku formu, komodificēt traumas vizuāli efektīgos attēlos, kuri ātri nokļūst informācijas apritē un attēlu straumēs. Tāds ļoti dīvains realitātes simulakrs, kā lai to nosauc? Ciešanu dizains? Manu mulsumu droši vien mazinātu, ja to pasniegtu kā kaut vai anonīmu māksliniecisku akciju, jo vārdiņš māksla piešķirtu man nepieciešamo distanci starp vienu un otru realitāti vai arī protesta rīkošana pie Vācijas vēstniecības, jo kāda jēga varmākam atgādināt par viņam labi zināmo. Vai arī nosaukt par survivor guilt akciju, jo tas viss vairāk ir par mūsu pašu šausmām. | |||
| Apr. 6th, 2022 @ 09:17 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| sāp kājas, caurām dienām staigāju pa muzejiem, lai neskrollētu ziņas. Nez kur liekas cilvēki, kuriem māksla nav paralēlā realitāte? Es nedomāju tikai uzmanības novēršanu. Caur mākslas darbu vai priekšmetu pieslēgties cita cilvēka un cita laikmeta sajūtām. Kāpēc tam ēģiptiešu 19. dinastijas rakstvedim tieši tāds ceļgalu izliekums. Kas tās par īpaši caurspīdīgajām drapērijām vēlīnā hellēnisma tēlniecībā, kāpēc tik jutekliskas, kāpēc tik mitras. Delaroša mīlestību pret pāragri mirušo sievu var sajust pat fona triepienos. Ko domāja tā Bonāra trešās pakāpes radiniece, spēlējoties ar kaķīti ģimenes viesībās. Vai kāds tiem strādniekiem mazgāja kājas pirms stundām ilgas pozēšanas. Kurš skatiens ir īsts, kurš piezīmēts. Monē piezīmējis melnu sirsniņu savam nupat mirušās sievas gleznojuma parakstam. Kāpēc tas mākslinieks vienmēr tik rūpīgi gleznojis matu cirtas. Vai tiešām tajās holandiešu virtuvēs vienmēr bija tik tumšs? Neko fundamentāli jau tas neatrisina, bet skatīšanās process uz mirkli ļauj pieslēgties pārlaicīgam un vispārcilvēciskam sajūtu un domu spektram, sajust cilvēcisko pašos tā dziļumos, caur visiem tā maldiem un vājībām. Caur to, ko nekad nespēs mediēt empīrisku faktu apkopojumi. Ja ikdienā mākslu var izmantot intelektuāli pašizzinošos nolūkos, tad šībrīža bezdibenī tā vismaz uz brīdi noorientē emocionāli. Paplašina citu jūtu veidu teritorijas un ikdienišķais šausmu līmenis uz brīdi nešķiet pārņēmis visu ķermeni. Putna lidojuma perspektīva. Tas gan nemaina to, ka iekšas sagriežas pat pie pašiem saloniskākajiem un nedabiskākajiem vardarbības attēlojumiem, kuriem agrāk knapi aci uzmestu. Un visas tās milzum daudzās mitoloģiskās izvarošanas ainas es nespēju mierīgi skatīt pat vērša vai lietus veidolā. Gribu, lai ar manu ikdienu atkal rezonē Bonāra kaķīši, nevis Delakruā līķi | |||
| Apr. 4th, 2022 @ 03:20 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| ukrainiete šodien pajautāja, vai es zinot, ka "trakie" kara laikā atveseļojoties - nezināju. Viņa pati arī gadiem cīnījusies ar mentāliem traucējumiem, bet kopš kara sākšanās beidzot jūtas mierīga un stabila (atbēga pirms nedēļas). Laikam ārējās pasaules šausmas ir vieglāk pārciest, ja tās atbilst iekšējam stāvoklim. Nesaprotu, kā var spēt turpināt dzīvot pēc saskaršanās ar tik nekontrolējamu, stihisku ļaunumu. Tā, ka vispār necik nesaprotu. To taču nav iespējams sublimēt jebkādās dzīvi apliecinošās formās. | |||
| Apr. 4th, 2022 @ 01:06 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vakar aizgājām ar draudzenes dēlu uz laikmetīgās mākslas izstādi, tiklīdz gadījās kāda vizuāli dīvaina instalācija, piecgadīgais elfs paņēma man aiz rokas un mierinoši teica: "Tu tikai nebaidies, es Tevi pasargāšu." | |||
| Mar. 18th, 2022 @ 11:29 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Manīju, ka vakar Rīgā bijis Quo Vadis, Aida? seanss un atcerējos, ka šo filmu par Srebreņicas genocīdu skatījos 1. janvārī. Kā gadu iesāksi, tā gadu pavadīsi. Nākamgad (ja tāds pienāks) būšu rūpīgāka savās jaungada māņticību izvēlēs. | |||
| Mar. 1st, 2022 @ 05:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Trauksme jūtami deformē kognitīvos procesus. Šorīt ģērbjoties turēju rokās džemperi un kādu brīdi nevarēju saprast, kas tas ir, kas ar to jādara, kur kas jāliek. Devos pie ārsta, kaut kādā autopilotā aizbraucu uz pilnīgi citu slimnīcu, vispār nesaprotot, ko es daru un kādos nolūkos. Labi, ka netālu no īstās vietas. Es ceru, ka tā nebūs ilgstoša demence, un varbūt tie ir tikai psihes naivie centieni attālināt saikni ar šobrīd ne pārāk labvēlīgo ārpasauli. | |||
| Feb. 27th, 2022 @ 08:05 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Visu nedēļu egoistiski "priecājos", ka man nav tādas dzīves, ko baidīties pazaudēt, nav iemeslu bēgt. Izrādās noderīgi kara laikos. | |||
| Feb. 22nd, 2022 @ 08:29 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| pārbraucu mājās no Latgales un prāts uzreiz mierīgāks. ar gadiem arvien izteiktāk sajūtu Latgali kā tādus Latvijas Balkānus, kur cilvēki ir īstāki, jūt dziļāk un stiprāk, pat ja ārējās izpausmēs neveiklāki un robustāki. Nekur nejūtos un nejutīšos kā mājās (tas nav nekas slikts), bet tur vismazāk jūtos kā svešiniece, kurai sevi jāpaskaidro un jāsargā otrs no pārpratumiem komunikācijā (jo neviens tā īpaši negaida pareizās uzvedības un pareizās atbildēs, kas ir visu mūsu manierīgo kultūru psiholoģija). Tā nav nekāda īpaša tolerance politkorektuma izpratnē, tieši otrādāk, fobiju un aizspriedumu pret svešo Latgalē ir daudz vairāk, bet tam visam cauri pulsē iecietība un maigums pret introverti sarežģītiem raksturiem, instinktīva solidarizēšanās ar to, kas izriet ārpus ikdienas emocionālajām normām. Zemnieciski smagnēja sirsnība, pēc kuras ilgoties esot prom un nespēt izturēt esot tuvumā. Aizkustinošs naivums, mulsuma un jūsmas sajaukums, neatkarīgi no dvēseles pieredzes. (Tiesa, es nemaz neesmu bijusi nekādos Balkānos, tāpēc varbūt šis viss jau atziņas saknē ir sentimentāls fake news.) | |||
| Feb. 21st, 2022 @ 11:36 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vakaros esmu pasākusi skatīties kara drāmas, lai jau laikus aprastu ar jauno realitāti. Muļķīgs un bezjēdzīgs mierinājums. | |||
| Feb. 8th, 2022 @ 03:55 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Vairākas dienas cenšos saņemties aiziet uz "C'mon, C'mon" kino, bet īsi pirms iziešanas brīža bez jebkāda īpaša iemesla padodos un palieku mājās. Varbūt pie tā vainīgs pārāk uzstājīgais filmas nosaukums, nevis mani saņemšanās trūkumi? Nupat neatliekamu dedlainu nedēļas vidū kompja lādētājs izdomāja nomirīt, jauns pārbaudījums manai nervu sistēmai, saņemšanās un darba spējām (pagaidām rezultāti nav iepriecinoši) | |||
| Jan. 23rd, 2022 @ 05:44 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| Jezga ap Malkoviču Rīgā mani tomēr saērcināja, jo "Kokvilnas lauku vientulībā" man pusaudža gados bija viena no svarīgākajām un attieksmes mainošākajām literatūras pieredzēm. Pieredzes jau neviens man nevar atņemt, bet tik un tā nepatīk, ka selebritī fetišisma kultūra komodificē man personiski svarīgo (un man vēl uz to jānoskatās pa savu logu). | |||
| Jan. 4th, 2022 @ 02:30 pm (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| uz svētkiem uzdāvināju sev Korovina diptihu (<3) un nevienam citam vispār neko un bez ierastās vainas sajūtas. Domāju kādu laiku paņemt pauzi no ārpasaules un tā arī turpināt - pievērsties sev, netērēt savu enerģiju laipnībām situācijās, kur tā neizriet dabiski, nejust atbildību par to, kā jūtas citi un visas tās mazās lietiņas. Jūzerpikču arī attiecīgi vajadzēja nomanīt no sedotta e abbandonata aizvainojuma uz "tas uz mani neattiecas". Jo tas tiešām uz mani vairs neattiecas. | |||
| Dec. 29th, 2021 @ 11:16 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| mežs ienāk pilsētā, vecāku māju dārzā ievākušās stirniņas - nāk katru nakti ar bēbīšiem gulēt zem ābeles, sadraudzējušās ar suni. Tā jau viss skaisti, bet māja atrodas pašā Rēzeknes centrā. | |||
| Dec. 2nd, 2021 @ 11:36 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| par 2021 sliktāks bija tikai 2014, bet toreiz viss bija tik ļoti sliktāk, ka svēru glītus četrdesmit cik tur kilogramus, kas manās acīs izlīdzina bilanci vismaz līdz neizšķirtam | |||
| Nov. 19th, 2021 @ 11:09 am (no subject) | |||
|---|---|---|---|
| es ticu veselīga patriotisma iespējamībai, bet šogad kaut kā īpaši tracina svētku pousti sociālo tīklu taimlainos. Laikam esmu sākusi nacionālismu uztvert kā toksisku jebkurās tā izpausmēs vai arī tā ir kārtējā pašsaprotamība manā šībrīža mentālajā stāvoklī, kurā neeksistē nekāda veida piederības sajūtas un kas kārtējo reizi norāda uz tukšumiņu tur, kur citiem viss kārtībā. | |||