mums tieši logopēds izmantoja metodi, kur pamatā bija lasīšana kopā ar pa zilbēm, tāpēc man šķiet dīvainas tās runas, ka nevajag bērnam ļaut pārāk agri lasīt
mūsu puika arī atpazīst kādu duci (varbūt vairāk, es nezinu) vārdu

(Reply to this) (Thread)

ja māca dajebko pa vecam (vienreiz parāda un tad daudzas reizes atprasa agresīvā tonītī), tad tiešām labāk vēlāk. turklāt vairumam cilvēku mācīšanās asociējas ar ieģipsētu sēdēšanu solā, ar mokpilnu seju. arī tad labāk vēlāk.

(Reply to this) (Parent)

agrlasīšana ir nepieciešama, ja tu vēlies attīstīt bērnā spriestspēju un iemācīt viņam veidot pašam savu viedokli..
plus pie tā - bērns, kurš sācis iemīlēt lasīšanu jau agrā bērnībā,ir daudz nosvērtāki veiksmīgāks pieaugušo dzīvē, kā tāds, kuram ar lasīšanu un lasāmā izvēli ir problēmas..

(Reply to this) (Thread)

Šausmīgi nepiekrītu. Saliktas saistības, kur to nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, protams, ka tu drīksti nepiekrist ;))
es te vienkārši savus dzīves novērojumus piefiksēju :DDDDD

(Reply to this) (Parent)

man liekas, vienā gadījumā cilvēki attīsta spriestspēju lasot, citā gadījumā viņi tās attīsta sakarīgi sarunājoties ar pieaugušiem. otrais variants man liekas labāks, turklāt pazīstu dažus cilvēkus (ieskaitot manu lauleni), kuri galīgi nelasa grāmatas, bet man šķiet gudrāki (tajās jomās, kas man liekas svarīgas) par mani (lasītāju). nu, trešā gadījumā cilvēks nelasa, un neviens ar viņu bērnībā nerunā par pieaugušo lietām un par pasaules iekārtojumu, tas būtu tas, kuram problēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vispār jā - tā sarunāšanās arī daudz ko nozīmē..

ai, un vispār - tā bērnu audzināšana ir Tik Sarežģīta un brīžam pat Nesaprotama, ka man patiešām nav skaidrs KĀ Riktīgi dažiem izdodas izaudzināt sakarīgus cilvēkus a dažiem nesakarīgus :))

(Reply to this) (Parent)

Negribētu piekrist, ka lasīšana pa vārdiem vai zilbēm nav īsta lasīšana. Ir valodas, kur tikai tā arī dara. Protams, fonētiskā rakstība ir milzīgs pluss, jo ļauj šo procesu maksimāli vienkāršot. Pārsteidzoši gan ir tas, ka mz sāk no sarežģītā gala :)

(Reply to this) (Thread)

angļu valodā parasti lasīšanu sāk ar veselajiem vārdiem; bērnu dārzā katram ir jāiegaumē vairāki dasmiti vārdu pēc izskata (sight words), un fonētisko lasīšanu māca vēlāk. latviešiem kaut kā šī pieeja nav pazīstama, un par lasītāju tiek izziņots katrs, kas zina, kā izskatās viņa vārds.
vārdu pazīšana nav īstā lasīšana tikmēr, kamēr bērns nevar izlasīt tādus vārdus, kādus agrāk nav redzējis. man abi bērni zina vairākus desmitus vārdu no pusotra gada vecuma, tāpēc zinu atšķirību. starp vārdu pazīšanu un lasīšanu mierīgi var paiet vairāki gadi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Agnese lasa abās valodās, angliski labāk un daudz raitāk kā latviski. tas par labu vārdu lasīšanai. kaut gan, viņiem arī māca lasīt fonētiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

latviski viņa sāka lasīt (saprata, kā burti veido vārdu) pērn pirms Ziemassvētkiem, angliski dzirdēju viņu lasām tikai šogad, pēc skolas sākšanās.

(Reply to this) (Parent)

:) angļu valoda nav fonētiska (vairums vārdu nelasās tieši tā, kā rakstīts), tāpēc tur laikam vajadzīga citādāka pieeja :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es par to nebiju iedomājusies, līdz izlasīju Baltic Outlook ievadrakstu, kam autors ir Robert's Books īpašnieks, kuram bērni arī ir bilinguāli. Viņš atzīmēja, ka latviski iemācīties lasīt ir daudz vieglāk, jo mūsu rakstība ir viennozīmīgi fonētiska, kamēr angļu valodā ej nu iestāsti bērnam, kāpēc vieni un tie paši burti izlasās dažādi (jo, kā valodā ar senu vēsturi, tur ir daudz nekonsekvenču). Ideja, ka lasīt mācās, vispirms iegaumējot veselus vārdus, ir visai racionāla.

(Reply to this) (Parent)

viņiem māca lasīt gandrīz fonētiski, paldies par skaidrojumu, piem ou oo ee un tml burtkopas māca kā vienu skaņu.

(Reply to this) (Parent)

man liekas, viņi to sauc par phonics.

enīvei, angliski viņa lasa raitāk nekā latviski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

phonics ir alfabēts, burti. bet tas varētu būt skolas efekts; angliski taču viņai liek rakstīt katru dienu, un tu diez vai esi tikpat centīga :) forši, ka uzturi valodu tādā līmenī :)

(Reply to this) (Parent)

Tā jau ir. Es tikai ironizēju par to "īsto" lasīšanu, jo pēc šādas pieejas japāņi neprot īsti lasīt, jo pat izglītots pieaudzis cilvēks var ieraudzīt savā valodā rakstītus vārdus (kandži), kurus neprot izlasīt. :)

(Reply to this) (Parent)

Fonētiskās lasīšanas iemaņas izrādās ļoti noderīgas tad, kad cilvēks sāk apgūt svešu alfabētu, kas parasti notiek jau pieaugušā vecumā. Es zinu, ka, lasot latviešu un krievu (daļēji arī angļu un vācu) valodā, es atpazīstu vārdus kā vienotus simbolus, taču apgūstot arābu un gruzīnu alfabētus, nācās apjaust, cik svarīga ir prasme "atšifrēt" atsevišķos burtus, cik ātri mēs to aizmirstam un cik mokoša var būt tās apgūšana no jauna. Pieļauju, ka, jo agrākā vecumā cilvēks ir apguvis fonētisko lasīšanu, jo vieglāk viņam šo prasmi atsvaidzināt nepieciešamības gadījumā vēlāk.

Novērojot M lasītprasmes attīstību, teiktu, ka Mazzaķis uztver vārdā pazīstamus burtu savienojumus (no citiem vizuāli pazīstamiem vārdiem) un tos savelk kopā sev pazīstamā vārdā. M bija šis posms aptuveni pirms gada. Varēja arī izlasīt īsus vārdus (ola, ods, māja, kāja, lapa, koks utt.)

Tagad māk izlasīt pa burtiem, bet rakstīšana viņai vedas stipri labāk.
Principā viņa savos 5g7m spēj lasīt pa vārdam (drošības labad pirms tam burtojot) lielajā un mazajā drukā, bet teikumus neveido. Savukārt raksta gramatiski pareizus vairākvārdu teikumus, vienīgi pareizrakstība kļūdaina - aJta utt., un nezina par pieturzīmju lietojumu.

Man ir priekšstats, ka agri apgūst burtus, lasīšanu utt. bērni, kuriem ir iespēja šo informāciju no pieaugušajiem iegūt. Faktiski nevis tiekot mācītiem, bet vienkārši jautājot, interesējoties. Viņi jau ātri visu apgūst. Bet tam diezgan svarīgi ir cieša atrašanās kontaktā ar pieaugušo. Teiksim M grupiņā ir bērni, kuri no 2 gadu vecuma ikdienu vada BD barā un tagad (5+ gadu vecumā) atbilstoši programmai mācās burtus. M BD aizgāja 4 gados, kad burtu mācīšanās posms bija sēēēn pagājis.

(Reply to this) (Thread)

grūti teikt; katrs gadījums ir citādāks. par mazmurkšķa lasīšanas sākumu es skaitu dienu, kad viņa veikalā pateica "tur rakstīts "jaunas preces"" (nebiju viņai tādu vārdu rādījusi), un tālāk viss notika diezgan vētraini; gadu vēlāk viņa jau tekoši lasīja mazzaķim priekšā grāmatas, un es tā lēsu, ka ir virs 60 vārdiem minūtē.

mazzaķi par droši lasošu uzskatīšu tad, kad viņš izdarīs šo http://klab.lv/users/kihelkonna/267135.html . bet mēs parasti ejam pa citu ceļu :)

mani nereti moka sirdsapziņa, ka par maz ar bērniem nodarbojos. bet kad satieku tādu tipisku bērnudārznieku, kurš nepilnos 6 gados, piemēram, nezina pašreizējo gadalaiku, un citus arī nē, tad galīgi apmulstu.

(Reply to this) (Parent)

es saku lasit loti agri, rakstit -pirms tam (saucu sev pa burtiem vardu un pierakstiju). sofi pagaidam turam pie latviesu burtiem, kamer varam izvairities no sajukuma starp anglu/latviesu lasisanas metodem. bet vinu lasisana erm ipasi neinterese (burtus pazist un raksta pati, gramatas mil, var ilgi un dikti klausities prieksalasisanu, reizem pajauta, kas rakstits te vai tur).