| mazzaķa hronikas: dzīvnieku maize un cita lasīšana |
5. Jan 2014|10:05 |
atnesu no veikala maizi, lieku uz galda.
es gribu ēst, paziņo mazzaķis. dzīvnieku maizi.
dzīvnieku maizi? paskatos uz iepakojuma, tur rakstīts "dzīvā maize". cik varu atcerēties, neesmu viņam šo nosaukumu priekšā lasījusi.
pirms gada ziņoju par mz lasītprasmi.
http://klab.lv/users/kihelkonna/326660.html
http://klab.lv/users/kihelkonna/335441.html#cutid1
un vairāk neko nerakstīju. jo patiesībā nav saprotams, vai viņš prot lasīt vai neprot.
viena lieta ir, ka mazi bērni labprāt ielāgo (ja viņiem parāda) vārdus pēc izskata. lielos uzrakstus uz iepakojumiem, veikaliem, vēl šur tur. tā salasās vairāki desmiti vārdu. bet tā nav īstā lasīšana. otra lieta, arī grāmatās ir daudz vārdu, kurus pēc atkārtotas parādīšanas bērni labprāt iegaumē, dažreiz pat ar visiem teikumiem. tā sanāk vairāki simti vārdu, kurus bērns "izlasa" arī tad, ja ieraudzījis kaut kur citur. un tur ietilpst gandrīz visi bieži lietojamie un īsie vārdi.
cita lieta ir lasīšana pa burtiem. kaut kad bērnam pielec un viņš sāk šifrēt vārdus pa burtiem.
nu un lūk, ar mazzaķi tas ir grūti saprotams. citiem varbūt liekas, nu kas tur liels, paprasi viņam, lai palasa. bet šajā vecumā bērniem sasodīti nepatīk jebkāda atprasīšana. es to zinu, un neprasu arī. gada sākumā bija skaidrs, ka viņš var salasīt neredzētus divburtu un trīsburtu vārdus. visādus ak un oi. pavasarī bijām vienā putnu novērošanas tornī, kur kāds ar krāsu uz sienas bija uzpūtis NIK. Tur rakstīts NIK, teica mz. no šādiem sīkumiem bija jāspriež par mz lasīšanas sajēgu. interesanti taču. mežaparka rotaļaukumā uz visiem objektiem bija iegravēts ražotājs LAPPSET. mz vispirms teica (bez uzaicinājuma), ka tur rakstīts lapsa, pēc tam ka lāpsta. tas, ka viņš izlasa kādu vārdu bērnu grāmatā, īsti nav izmantojams progresa novērtēšanai, jo es kādreiz ar pirkstu norādīdama esmu to izlasījusi priekšā.
šoruden viņš ir sācis šifrēt garākus vārdus. redzot vārdu "govij" viņš izlasa "govij", tātad ievēro arī galotni. lasa ielu nosaukumus. šad tad atļaujos slepus atprasīt. piemēram, lasām kopīgi grāmatu. "te rakstīts "paslēptie burkāni"", saku. "nē, paslēptie dārgumi", izlabo mazzaķis. bet pēc trešā šāda testēšanas mēģinājuma mz paziņo, ka neko neteikšot. bet šā vai tā, ir atšķirība. viņš jūtami lasa vārdus.
kopš pirmās šifrēšanas ir pagājis gads. šai laikā neesmu iespringusi uz procesu, un tas laikam ir lēns progress. pa starpu bija vairāki mēneši mazmurkšķa slimības, un tad vispār neko ar mz nedarīju, un pēc tam viņš likās visu aizmirsis. mazmurkšķim savulaik pagāja tieši gads no atsevišķu vārdu lasīšanas (4.5) līdz teikumu lasīšanai (5.5). arī neiespringu uz mācīšanu, ja nu divas reizes pa nedēļai.
man ir arī viedoklis par agro lasīšanu kopumā.
1. agrā lasīšana pati par sevi nedod nekādu advancētību. ir citas lietas šajā vecumā, kuras būtu jāpieskata. nav nekādas vajadzības atsevišķi iespringt uz lasīšanu 3 gadu vecumā.
2. nekādu skādi arī tā nerada.
3. agrā lasīšana parasti ir neplānots blakusprodukts laikam, kas pavadīts kopā ar pieaugušo skatoties grāmatas. grāmatošana ir vēlama un pēc tās būtu jātiecas. tas arī ir iemesls, kāpēc agrie lasītāji parasti ir diezgan sekmīgi. ne jau pašas lasītprasmes, bet daudzo kopīgi ar pieaugušo skatīto grāmatu dēļ.
4. hiperleksija (pārmērīga agrā lasīšana uz runāšanas un socializēšanās rēķina) nevienam no maniem bērniem nedraud. ir diezgan smieklīgi lasīt šādus brīdinājumus veltītus neautistiskiem bērniem.
UPD
mz apmācība iet zem virsraksta "input only". tas ir, lietas parāda, pastāsta, bet nekad neatprasa, neprasa, kas tas ir.
labs skaidrojums par to, kāpēc nevajag atprasīt - http://www.youtube.com/watch?v=DygFZddpkxI |
|