| |
[Dec. 22nd, 2024|10:19 am] |
šodien tumšākā gada diena, vai?
|
|
|
| |
[Dec. 22nd, 2024|06:56 am] |
|
Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt. |
|
|
| Haha, un kā ar Kokakolas Santu? |
[Dec. 21st, 2024|10:13 pm] |
|
Savādā saikne starp resnumu un korumpētību politiķu vidū. Kartējums. |
|
|
| |
[Dec. 21st, 2024|10:33 am] |
Aleluja, šodien ir tā diena, kad varam skaidri zināt: šogad vairs tumšāk nebūs.
Gaišāk gan arīdzan nē. Saulgriežu īpatnība ir lēna skalošanās sinusoīdas bedrē (vai tikpat lēna zvāļošanās uzkalnā). Tāpēc man ekvinokcijas ar savu spraigo dinamiku patīk labāk.
(Mani gaida milzīgs steidzamu darbu saraksts, bet es prātoju, vai nevarētu kaut kā paslēpties no erīniju visuredzošajām acīm un pārlasīt kādu vecu, ziemai piedienīgu grāmatu. Piemēram, kaut ko no Umberto Eko.) |
|
|
| decembris |
[Dec. 21st, 2024|12:38 am] |
| [ | mood |
| | jāguļ | ] |
| [ | music |
| | vis klus | ] |
Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi. |
|
|
| |
[Dec. 20th, 2024|11:34 pm] |
|
Jā! Es šovakar svētā vientulībā kapitāli piedzēros. Atzīstos. Neliedzos. Un, protmas, es esmu svētā panikā, kamēr mana jaunkundze nav mājās. |
|
|
| |
[Dec. 20th, 2024|11:22 pm] |
Esošajā mājā man kaimiņi parasti klusi, bet šovakar kaut kur blakus blīkšķ durvis un kaut kas skaļi un ļoti nepareizi dzied "No dienvidiem tu".
Vispār šī ir izteikti latviska māja. Neviens kaimiņš uz sveicienu nav atbildējis krieviski.
Bet vēl aizdomājos - ja jau es dzirdu, kā kaimiņi dzied, tad jau arī kaimiņi dzird, kad es dziedu. Neviens gan līdz šim nav nācis un aizrādījis, jo parasti dziedu pa dienu un ne parāk ilgi. |
|
|
| |
[Dec. 20th, 2024|09:36 pm] |
|
Tu ne quaesieris, scire nefas, quem mihi, quem tibi finem di dederint. |
|
|
| |
[Dec. 20th, 2024|09:07 pm] |
Redzēju sapnī, ka mana jaunākā brāļa draudzene vairs nav kopā ar manu brāli. Turklāt tā meitene nemaz nebija mana brāļa draudzene reālajā dzīvē, bet kaut kāda ietekmelēm līdzīga čiksa no Skotijas, kurā vēl sāka dot man mājienus, ka gribētu ar mani tuvākas attiecības. Vēl es sapnī biju ebrejiete un mēs bijām kaut kādā vairāku stāvu koncertzālē, kad pēkšņi sākās kaut kāda ārkārtas situācija un es nopriecājos, ka tālredzīgi esmu izvēlējusies vietu tuvu izejai. Kaut kā man izdevās paglābties, lai gan vētra pa gaisu nēsāja smagus priekšmetus un pat maujošu govi. |
|
|
| par to, kas tiešām paliek pāri |
[Dec. 20th, 2024|11:26 am] |
Tiešām un ļoti- Andras N. dienasgrāmatu grāmata ir viens no labākajiem notikumiem oriģinālliteratūrā (?) sen pa ļoti ilgiem laikiem.
Ja varētu, es šobrīd neko citu nedarītu, saritinātos un lasītu kā šī mazā un mūžam tehniski vecā ciba,
cilvēki un laiks tajā kļūst pat literatūras, nē, dzīvošanas pieminekli vai atskaites vietu. Tas vis nav nekāds augšālejā kripto. Tīrs, stabils zelts, virs laika. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2024|11:35 pm] |
|
aizveru acis un atkal esmu uz ceļa, un piepeši asajā līkumā pazūd asfalts, ir tikai ledus, mēģinu bremzēt ar motoru, braucam taisni grāvī, metu riņķī, braucam uz pretējo grāvi, griežos prom, bremzēju, apstājamies grāvja malā. klusums. blakussēdētājs sāk smieties. esot bijis episki. aizmugure turpina klusēt. atlikušos 20km slīdam uz 20km/h klusumā. |
|
|
| |
[Dec. 19th, 2024|10:34 am] |
un vēl par neapķērību.
sēžu, dzeru rīta kafiju un NESAPROTU, ko tās zīlītes bļaustās un ik pa brīdim iesitas logā. viņas, attiecīgi, nesaprot, ko es to Murminci nesavācu uz iekšu...
Jo Murmincis sēž uz palodzes pretī barotavai un netiek istabā, tas ir vienīgais veramais logs telpā... |
|
|
| : vīrusi |
[Dec. 18th, 2024|08:33 pm] |
also, nupat esmu izdzīvojusi rotenieku, un šoreiz es tiešām sajutu, kas tas tāds ir. tik ļoti sajutu, ka jau sāku sliekties uz domām, ka tas ir kovids, jo bija arī temperatūra, kas kratīja no aukstuma un lauza kaulus, bet nē, 30 h un viss cauri. tak sebje piedzīvojums pirmssvētku laikā.
|
|
|
| |
[Dec. 18th, 2024|02:24 pm] |
piezvanīja man ķipa lietišķā sakarā viena sieviete. visa tāda uzvilkusies, sajūta drusku tāda kā skolas direktora kabinetā 'kāpēc jūs domājat, ka?'
es saprotu, ka darbs ar cilvēkiem ir grūts un cilvēki ir visādi, bet tagad drusku nožēloju, ka tikai izteiksmīgi klusēju nevis palūdzu lai nepaaugstina balsi |
|
|
| |
[Dec. 18th, 2024|11:26 am] |
Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?
Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2024|09:29 pm] |
Ogrē Lēdmanes truši un aitas. Kaut kāds atrakciju parks ar panorāmas ratu. Tur šovakar viss bija ledū. Bet unikums, ka 17.decembrī nesalst rokas bez cimdiem!!! Lai gan upei manāma ledus kārta. ka Kaut kāds piejūras cilvēks esmu. Ļoti patīk priedes. Man tik loti pietrūkst priedes. Manā pilsētā ir daudz egles un eksotiski lapu koki. Tas nav tas. Priedēs kaut kāda majestātība.
***
Vecrīga tik brīnumjauka no rītiem. Gleznotāju iela utt. Vispār es gribētu katru rītu iesākt ar hesburger lēto kafiju un drusku paklaiņot. Lēna līksme.
***
Bija kaut kāds slepenais remonts darbā, no rīta bija griestu balsinājums biris lejā. Man nebija spēka savākt. Ceturtajā dienā es hibernējos un autopilotēju.
***
Mākslas akadēmijas kafejnīcā visas tuvākās iedaļas ir veģetārs un vegāns ēdiens, tālākajā stūrī jēra galiņa |
|
|
| Daži jautājumi, kas iešāvās prātā |
[Dec. 17th, 2024|08:14 pm] |
|
Redzot pēdējā laika diskusiju par vienkāršo valodu vai kā nu viņu tur sauc, kā arī totāli absurdu postu par Kanādas skolas bibliotēku, kas izmet "neiekļaujošas" grāmatas, aizdomājos. Vai mākslai būtu jābūt "iekļaujošai"? Vai mākslinieks uzdevumam/pienākumam būtu jābūt reprezentēt visas sabiedrības grupas? Un ja pieņemam, ka, teiksim, kino un seriāli ir māksla, vai būtu jāupurē vēsturiskā precizitāte, lomās ieliekot konkrētā laika posmā principā neiespējama izskata varoni? Man šķiet, ka mums būtu jāspēj runāt par šīm lietām objektīvi, bet kas gan mūsdienās vispār ir objektīvi. |
|
|
| |
[Dec. 17th, 2024|02:10 pm] |
|
noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas. |
|
|