Nekad vairs
Nov. 15th, 2026 | 08:12
Kas: : disfigurator
Ir ne visai forši pamosties ar uzvilktu sirdi, jo apziņā iesprūdis sapnis uz cilpu, kas atbalss telpā kļūst arvien skaļāks un skaļāks.
Pamodies ar strīdu dvēselē, kas atgādina bijušās attiecības, to smagumu. Pirmkārt jau tas smagums, ka tiku paziņots par īrnieku.
Otrkārt - ar to cilvēku strīds bija komunikācija - nejūt robežas viņa un potē savu, un tad brīnās, ka ir neizturēti vairāki aicinājumi beigt, kas aizgājuši jau augstajos toņos. Par jebkādu jautājumu, jo tiesības bļa ir tikai viņai, džentlmeņi pacieš visu.
Treškārt - autisms Vs BPD
Cik tā bija smaga zampa, kādas pēdas sirdī. Nekad vairs.
Kurwa, ku spēcīgi jūtiņās tas viss, sirds vārās kā pie svaiga strīda un tie visi bija apmēram šādi: tu esi plaisā - starp divām aisberga sienām mēģini ķepuroties, ņemties un tikt virspusē, bet katra tava kustība slīdina tik tevi dziļāk bezdibenī. Tur ir auksti un plēš sirdi, visu ķermeni.
Vairāki gadi jau riņķī, kopš šķīrušies, bet hito kā vakar. Vēl vairāk gadus ir aizmirsts, kā jūtas mīlošas sievietes ķermenis, pieskāriens, sirds siltums - kaut ilūzija uz vienu nakti.
*Noguļ vēl 4h*
Jo nemeklēju, nedzenos. Jāpārdomā lietas savos 44, jāsaudzē sevi. Pārdomu laikam beigas tuvojas tho. Cilpa attīrīta, var mosties dienai.