
nelabrit | 14. Nov 2026 12:13 Esmu tik ļoti pieradusi praktiski katru dienu šeit kaut ko ierakstīt, ka no rīta sajutos tāda nedaudz pazaudējusies, kad šī lapa nestrādāja. Priekš manis rakstīšana ir tāda meditatīva prakse un pabīdīt te tekstu bijis lielisks dienas iesākums jau gandrīz pēdējos divus mēnešus. Cibošanās tiešām var izraisīt spēcīgu atkarību. Es vēl neesmu droša, kā man šo rakstīšanas praksi sanāks īstenot, kad būs jāsāk iet uz darbu, bet man gribētos pamēģināt būt rīta cilvēkam, kurš pirms darba mājās ēd brokastis. Man ir divas draudzenes (savā starpā nesaistītas), kuras ļooti ļooti aktīvi iesaka kaut ko šādu izmēģināt kaut vai uz mēnesi. Man patīk šī doma un šķiet arī pirmo reizi dzīvē pati no sevis mēdzu mosties jau diez gan pieklājīgos laikos - ap deviņiem, desmitiem. Es gan domāju, ka tas cieši saistīts ar iekšējo labsajūtu.
BET vispirms izmēģināšu šajā nedēļas nogalē pabūt par mākslinieku, jo man pa visu dzīvokli ir izkarināti izmazgāti 16 nostampoti krekli, kuriem jāpielabo detaļas ar otiņu. Iztēlojos, ka tas ir tas, ko viņi dara - pamostas, uzēd un sāk kaut ko krāsot. Manā dzīvoklī jau ir radošā nekārtība no viena cita projekta, tā kā viss sakrīt savās vietās. Drīz vārīšu kafiju un ēdīšu pekanriekstu-aprikožu maizīti. Laiks izstaipīt pirkstus. Vakarā vēl jāiet liet dzērienus teātrī. Droši vien līdz tam laikam būtu labi dabūt nost pie nagiem pielipušo krāsu no aizvakardienas. Read Comments |