Trash panda

I've let my guard down. vispār vairāki šī gada notikumi liecina par to, ka I'm too open, kas nozīmē, ka too vulnerable. arī cibā, kaut kā esmu jau pārāk pieradusi, pārāk aizrāvusies teikt lietas. derētu tomēr savākties un atcerēties, ka too vulnerable means exactly what it says in the dictionary. kaķ, atceries, ka esi kaķ.

rumba izpalika. Elena sastiepa potīti, man tā kiborga roka.

brālēns apprecējies kaut kur uz kaut kādas salas. šodien rīkoja salas vasaras tematikas ballīti savai ģimenei. māte sūtīja bildes ar ļaužiem no ballītes. nu ok. man kaut kā drusku vienalga laikam. nosūtīju sveicienus pieklājības pēc un neko. mēs bijām riktīga trijotne vienbrīd - es un mani abi brālēni. bijām bez maz nešķirami, viņi bija mani vismīļākie cilvēki. bet tagad - pilnīgi svešinieki. protams, lai viņiem tur labi. bet tas, kas mani satrauc, ka tas varētu dot mātei idejas, ka man arī kaut ko tādu jāizpilda.

ar māsu2 sarakstamies angliski. viņa gribot practice un iemācīties labāk. šodien iemācīju viņai "knackered".

nopirku divus plane tickets. secināju, ka ar bagāžu lidojot atkal labāks deal sanāca lidot ar BA un ČSA. trešo tiketu iegādāšos kaut kad citreiz, kad tam būs nauda.

aizgājām ar Megiju uz Rough Trade East. tur bija mazliet dīvains grāmatas fragmentu lasījums un divas grupas. grāmata nu tāda paštīksmināšanās tur vien bija. bet tā She Drew The Gun bija nākamie. tur tā dziedātāja... viņas balss liek maniem ceļiem ļodzīties un rada visādas patīkamas sajūtas organismā. grupa pati par sevi nu tāda. protams, nepalīdzēja tas, ka viņiem nebija smuki sačinīta skaņa (rekomendēju citu sound guy). bet viņiem bija emocija un presence un tādas lietas. un likās diez gan raw sajūtiņa. dažas dziesmas pat patika vispār kopumā. un nebija visas vienādas. kad bija pārtraukums, pirms otra grupa kāpa uz skatuves, tā Louisa vienbrīd stāvēja man tieši blakus. un es jutos drusku nepareizi, ka man ir randiņš ar Megiju, bet es visādi ļoti gribēju pieskarties Louisai no grupas. otra grupa bija Hannah Lou Clark ar grupu. varēja redzēt, ka Hannah tur vada šovu un viss par viņu. viņi bija tehniski labāki un ar labāku sound guy, bet nu, nedeva to emociju. lai gan, piezīmēšu, ka basiste gan bija pievilcīga, bet pēc Louisas neiešūpoja tik ļoti.

jāsaka, ka austrinjsh ciemošanās bija tieši tas, ko dzīvē vajadzēja. lieliski pavadījām laiku. gan bijām centrā, gan bijām pabā, gan pidžampārtijs. un tas viss kā noliets ar vīnu. :) hehe.

pirmdien toties aizgāju pie ārsta beidzot pasūdzēties par to, ka trūkst elpas. viņa paklausījās plaušu, nomērīja spiedienu un iedeva nosūtījumus. pēc drusku mazāk kā mēneša iešu noliet atkal milzu daudzumu asiņu. kaut kad jātiek aiziet uz vienu slimnīcu, uztaisīt plaušu x-ray.

vakardienas darba security trainingā uzzināju par https://HaveIBeenPwned.com/ hehe. un to, ka ļauži maksājot miljonus dolāru, lai kāds viņiem uzlauztu vienu (!) aiFōnu.

achievement unlocked - iet dušā un ņemt līdzi alu. time saving.
muļķīga iedoma - MP iztaisīsies no mājas ārā laicīgi.

tātad. satikos ar MP, pirmo reizi pēc brīvdienām. it kā jau neko baigi sliktu (lasīt - kaitinošu) cilvēks nedarīja, bet... nu sorry, thanks, but no thanks. mums tomēr ir drusku citas intereses dzīvē. kaut arī redzu, ka tur kaut kur iekšā ir tas cilvēks, kurš ir foršs un labs. bet tas, ko viņš no sevis veido tagad, ir kaut kas, ar ko nav pa ceļam vairs.

citās ziņās - šoweekend mani uzaicinājuši uz pidžamparty, kur dos ēst un spēlēsim board games (iespējams, ka pat 7 Wonders!). aha! let's do this! :) Annija <3

un mājbiedrs man ir totāli, totāli fantastisks. iegāju uz 5 min kaut ko pateikt, attapos pēc pusotras stundas labu sarunu. kaķi arī īsti mīļumi šovakar.

kopējā vakara bilance plusos.

gribas uzrakstīt visu ko par asinsradinieku lietām, bet drusku liekas, ka nevajag. daudziem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi. nē nu, man arī kaut kādā mērā, tikai ar raksturīgu devu pohuja.

tā vietā pastāstīšu jums, ka man brīvdienā būs jāceļas agrāk nekā es visu nedēļu modos uz darbu. MP sola, ka ļaus lidmašīnā gulēt, naturāli neticu. viņi tur visi būs pamodušies un dzīvelīgi. visu nedēļu nesaprotu, kāpēc es piekritu vispār doties ar viņiem uz citu salu uz vairākām dienām. un būt atkarīga no MP kā šofera. jāiet pagūglēt kā viņiem tur ir ar takšiem.

kas lika paskatīties pulkstenī un secināt ne pārāk iepriecinošus faktus. mazkaķis jau sen čuč man te piespiedies blakus. bet man drusku gribas ballīti, nevis. bet rīt agri jāceļas. un mazkaķim sāk besīt televizors un viņa tagad mani spārda.

P.S. pateikšu arī jums, ka pie mums (haha) teļikā dziesmu Black Betty izmanto, lai reklamētu Actimel.

Btw, pie mums te stāsta, ka šodiena esot gada depresīvākā diena. Nezinu par depresīvismu, bet galvā ir domas, kuras nav labi skaļi paust.
Māsai arī totāls pizģets galvā un sirdī. Viss ir slikti un drāma, bet tik slikti, ka nav spēka drāmai. Nu... māsa2 arī sabesījusies par dzīvi.
Tādi esam.

vakar pirms miega gribēju uzrakstīt, cik ļoti sarežģīti manā galvā ir citu cilvēku pieskārieni. bet nolēmu, ka labāk likšos gulēt. tomēr, miegot ciet, turpināju šo domu savā tai pašā galvā. aizdomājos gan par savām dažādajām attiecībām ar cilvēkiem, kuri mani ir bildējuši, kuru bildes pat sanākušas tādas, kas man patīk. aizdomājos par to, kāpēc es ar konkrētiem cilvēkiem pavadu laiku un "friendojos", kaut arī neuzskatu par draugiem. un, sen vairs saviem deitiem nestāstu neko pārlieku personīgu par to, kāda esmu. ā, vēl, ko iedomājos? ka cilvēki stāsta par saviem vecākiem un ģimenes dzīvi, uzreiz liekas, ka man ir tādas pat tiesības smieties par savu disfunctional radniecību, kā tiem "normālajiem" par savu functional. un man tiešām besī liela daļa komēdiju.

nav brīnums, ka murdziņi bija par karu, kurā es viena pati maldos pa drupām un neviens iespējamais galapunkts neglābs.

gribēju uzrakstīt apdeitu savam "relat" tagam par Didi, Marlīni un tā.

tā vietā pateikšu, ka Trišās ir traki labi vispār. vakar ar māsu gājām uz Winter Wonderland, bet sāka līt un bija ļoti daudz cilvēku. piebesīja apmēram 10 min laikā. tad bijām Seven Dials, Covent Garden, Retro Bar, tad zemeņu tekila Trišās, jo man nelika mieru ar to. Trišās bija ļoti jauki. tad māsa sapinās ar kaut kādu mistisku džeku un gājām uz vienu citu bāru, bet aizgājām uz citu. beigās vēl bija takeaway un lielāko daļu mājupceļa ar night tube. vakars - totāls win.

šodien bija lēnā diena. bet tāpat nosmējāmies līdz asarām par sevi, viena otru, mājbiedru, kaķiem, televīziju un visu pasaulē. paskumām arī, tīri tā - balansam. bet tad iedzērām un atkal nosmējāmies.

tā kā pa dienu nebija snaudiens, tad beidzot saguru un ejam gulēt.

tikai man domas par to notiekošo dokumentālo kino.

un ir skaidrs tas, ka es jau kādus 2 gadus cenšos "aiziet gulēt laicīgi". teikšu godīgi - lol.

Šorīt sanāca drusku tāds kā čiks tai sporta zālē. Toties iepazinos ar bulgāru Ivanu. Pirmo ne-latvieti šai pilsētā, kurš mācēja pareizi uzrakstīt manu vārdu, kaut nekad nebija to redzējis rakstībā. Viņš man smējās, ka te noteikti ļaudis manu vārdu izrunājot daudz dažādos veidos? Es māju ar galvu un teicu, ka ir gan tā. Tad Ivans teica, ka viņš saprotot, viņu te par Aivanu saucot. Es atkal māju ar galvu un teicu, ka saprotu. Rīt iešu vēlreiz uz sporta zāli un cerēšu, ka nebūs tāds čiks, ka nu tomēr būs tas indakšans.

Šodien kaut kā neiet ar tiem cibrakstiem, visi liekas nepareizi, kad pārlasu.

Bet nu, es uzzināju, ka vispār ļoti daudz ikdienā izmantoju kreiso plaukstu un vispār roku. Uzzināju, ka SportsDirectā nevar nopirkt wrist support splint un nācās to iegādāties amazonā ar next day delivery. Delivery, protams, maksā gandrīz tik pat, cik pats splints. Nu, cerams, ka līdz tai garantētajai piegādei plauksta nenokritīs, ahahā.

Hmm. MP pateica, ka tieši šodien pirms gada esot ieradies Londres ar visu savu bagāžu. Tāpēc iešot dzert un svinēt. Aizdomājos, ka es laikam neesmu nosvinējusi nevienu no savām šurp atvākšanās gadadienām. Tāpat arī nekad neesmu svinējusi attiecību anniversaries. Bet tās tāpēc, ka parasti nevienu no tām neatceros. Ā, atceros, kad satiku savu Besto Friendu, bet tas tāpēc, ka vienreiz speciāli izraku bezmaz puscibu un epastus un vēl sazinko, lai nonāktu pie tā datuma. Atzīmējusi to dienu anyway neesmu. Nav sanācis tai dienā piefiksēt, ka ir Tā diena.

MP (un citi) baigi nesaprot, kā tas var būt, ka mēs ar Marlīni neesam konstantās viena otras skavās. Bet mēs joprojām pat sarakstamies labi ja 2 reizes nedēļā. Ja man viņa patīk, tad tak vajagot pēc iespējas bieži satikties un darīt lietas. Nekā nevaru paskaidrot, ka vispār mani bez maz pirmoreiz nesmacē nost. Jā, ok, ir bišķi dīvaini, bet mani Nesmacē Nost.

par morālo deģenerālismu runājot, iepriecēju vienu mūsu direktoru, ļaujot viņam izklaidēties ar mūsu jaunajiem automated test solutions. Kas gan nozīmēja to, ka pašai bija jāatrod sev kas cits, ko darīt. Jo strādāt tālāk pie šī solution būs vērts tikai tad, kad iepriekšminētais direktors visu būs salicis tā, kā ir "pareizi". Nē, tas nekā mani ne aizvaino, ne jebkādas citas nelabas emocijas. Tikai, nu, jautri. Pateicu kolēģim, kurš jau uztaisījis sev vienu tādu, bet tika par to mega nokritizēts, ka jāizmanto brīdis, kamēr vēl citi ir ieinteresēti šajā projektā. Vienmēr varam pagūt sapist pa savam.

Gozos saulē pie upes, gaidu Džonu (neatceros, kad viņš pēdējoreiz būtu bijis laicīgi). Elpoju ūdens un alus smaržu sajaukumu. Klausos Nick Cave (atkal sāku... Vienbrīd bija pārgājis) un domāju par to, cik jocīgi ir tapt ievietotam "morālo deģenerātu" kategorijā, tikai tāpēc, ka dzīvo ne tur, kur piedzimi. Un tā nabas saite vispār. Pēc tās nabassaites teorijas, mums visiem vispār nevajadzētu pamest vecāku mājas. Dzīvotu visi vienā mājā, paaudžu paaudzēs.

uz paģirām varu pastāstīt, ka pēdējā laikā esmu piefiksējusi, ka dažas manu pagātnes draudzību ar meitenēm bijis no manas puses balstītas uz to, ka man bijis pašas neapjausts crush uz viņām. vakar nejauši feisbukā uzklikšķināju uz vienas senas draudzenes profila, skatījos viņas 3 bildes un domāju par to, cik nenormāli es viņā biju iemīlējusies, kad man bija padsmit gadu. tas, ko es nesaprotu, ir, kāpēc man toreiz tas nekad neienāca prātā? lai gan, nu, nekas labs no tā nebūtu sanācis anyway. lai gan, atzīšos, ir neliela vēlme uzrakstīt viņai vēstuli, atvainoties par pagātnes pāri darījumu un atzīties, ka tas viss bija tāds pārprastas jūtiņas. bet ir pagājuši tik daudz gadi, ka tas būtu drausmīgi stulbi un lieki.

jā, tas pieder pie pirms dz d eksistenciālās krīzes.

un nē, tā neesi tu, tās ir dažas jau ļoti sen pagaisušas draudzības ar sievietēm, kuras es jau gadiem neesmu satikusi vai pat sarakstījusies.

Sēžam šīs nakts gultās. Esam satikušās (pēc mūsu diennakts from hell), iedzērušas, paēdušas, rīt vilciens uz orģinālo destination. Visas mokas tikt līdz šim ir gandrīz piemirsušās. Palmas ir laime.

Jo vakardien bija vakardiena.

Interneti pildījās ar pārstāstiem par cilvēkiem ielās, ar saukļiem "we won, go home", "let's make Britain white again", "go home, Polish vermin" un... Nu jūs sapratāt.

Vēl vakardien māsa2 netika pirmajā lidojumā un otro vienkārši atcēla, pēc 2 stundu kavēšanās, pie tam, atcēla, kad pasažieri jau stāvēja ārā blakus ļotenei. Vakardien bija tā diena, kad es pēkšņi kļuvu organizatorisks cilvēks, niknums savāca manas domas, radīja idejas un beigās liekas, ka viss jaunais plāns ir pat interesantāks. WizzAirs sola atdot naudu, sola tieši tik, cik es samaksāju par šodienas reisu. Expedia sola atdot naudu par vienu viesnīcas nakti tieši tik, cik man maksā tā nakts citas pilsētas viesnīcā. Tikai Easy Jets vakar atteicās pacelt klausuli, es klausījos holda mūziku 22 minūtes. Tur bija The Killers un tā. Bet tad aizgāja pa apli. Tagad braucu uz lidostu un ceru, ka viņi tur uz vietas tiks galā ar manu amendmentu piebukojumam. T.i. vajag atcelt māsas2 šodienas tiketu no Londres, bet tā, lai paliek piektdienas lidojums atpakaļ uz Londres.

Šodien laikam būšu nervu kamols līdz vismaz 4pm pēc Latvijas laika.