Trash panda

pēdējoreiz no AA dzirdēju 8. janvārī. viņš bija tikko allegedly iegādājies lidtalonus uz Lielmiestu, lai pavadītu laiku ar mani. supposed landing due to take place šīs piektdienas pēcpusdienā. nav sarunāti pilnīgi nekādi plāni, ne kas. klusībā ceru, ka viņš vienkārši aizmirsis, ka jālido.

mēs tādu win plānu izdomājām vakar. ka un kā grupa Placebo Rush beigās mūs visus padarīs totāli bagātus. radās gan neatbildētais jautājums, vai uzaicināt Molko padziedāt kādu dziesmu ar šo grupu, ir ironically or will he just say no? šorīt atcerējāmies un nopriecājāmies. aizdomājāmies, ka nutik jāsāk, ja! samulsu, nevarēju saprast, ar ko sākt.
VZ: nu kā, ar Nick Cave laikam jau.
kaķ (paskatās pa malām): diez, kur viņš tagad ir?
bet nu plāns ir un ir epic. hehe.

life as a general stream of existential consciousness.
ir ļ izteiktas pārdomas pēdējā laikā. kaut kā.. nu. eh.

labāk iešu ārā. jāiet iet. šodien tak nav ne mazākās šitās te iedvesmas strādāt.

tikai vēl piebildīšu, ka AA apgalvo, ka esot iegādājies tiketus uz Lielmiestu. *nopūšas*

ak jā. man ir iepatikušies šitie totāli raibie mati. vēl aizdomājos, ka nokrāsot tos violetus tagad būtu ļ interesanti. tur būtu diskotēka uz galvas.

kāds bija mans gads? garš. iespaidīgs. I laughed, I cried (well, I wanted to), it changed my life.

esmu milzu pateicīga saviem draugiem par visām tām lieliskajām ceļo-ballītēm. you know who you all are. tas viss tiešām bija episki. muzikālā ziņā arī gads bija varens, visādi koncerti, albumu atklāšanas un vienkārši daudz laba klausāmā iepazīts. romantiskā ziņā gads bija vispārīgi fail, nu tur Marlīne, TrakZ epika, pāris randiņi ar randomām sievietēm. bet vismaz beidzot atzinos sev, ka attiecības nav tas, ko vēlos no dzīves. pa lielam nejaukā kārtā pateicoties kāreiz TrakZ, kuru es tik ļ nevēlējos sāpināt. arī medicīniskā jomā gads ir bijis diez gan savdabīgs, jo nu.. ir vairāk medikamentu, tiku pie inhalatora, jaunas neatrisinātas problēmas, kuras neviens anyway nevar izskaidrot. drusku esmu pavilkusies uz zobārsti, būtu viņa tikai jaunāka :D sāku nodarboties ar jōgu. sākumā pa mājām, tad pie Anmas. liekas, ka arī tas ir sācis mainīt manu dzīvi. personīgā jomā vispār bijušas dažādas izaugsmes, bet arī daudz visādu bubbliness type skillu zaudējuma. pēdējais btw kāreiz nācis pašai ļ par labu. draugu ziņā, atsvešinājos no daudziem cilvēkiem, kuri mani mocīja, bet ieguvu dažus jaunus draugus, kuri iejūsmo. asinsradnieku ziņā, tie daži, ar kuriem turpinu uzturēt kontaktu, arvien vairāk rada vēlmi arī no viņiem atsvešināties. jo nu. eh. AA toties trollē ar to savu gribēšanu braukt ciemos jau krietnu brīdi. arī no viņa vēlos atsvešināties. pareizāk sakot, vēlos turpināt būt ar viņu svešiniekos, nevis pēkšņi satuvināties pēc visa mana mūža būšanas svešiem. also, iegādājos savu trešo aifōnu un sačakarēju austiņu vadu. vēl ar milzu mokām iegādājos jaunu personīgo laptopu, lai pēc dažām dienām tiktu pie darba laptopa un sāktu strādāt no mājām full time.

šis bija tik ļ tāds spilgts gads, kurā notika gandrīz viss, kas varēja. izņemot to, kas nenotika. un tagad es skatos uz turpmākajiem daudziem mēnešiem kā sagatavošanos uzsākt kaut ko jaunu relatīvi drīz in the grand scheme of things. un tas jaunais būtu tikai sākums vēl lielākai idejai par kaķ. faktiski sākums jau ir sācies, ja tā padomā.

kā Tvarja nesen man skaipdzertiņā teica: tu izskaties daudz jaukāka nekā esi. tāds ir arī šis ieraksts.

skatoties uz visām tām Brexita mokām visapkārt, pārliecība par to, ka manas attiecības ar šo vietu ir salūzušas, tikai nostiprinās. daļa manu draugu arī jau sāk plānot savas došanās uz draudzīgākām vietām. visādi britu draugi arī grasās doties prom, līdzi saviem partneriem. ne visi mērķē uz EU, dažiem skats sniedzas tālāk, bet tomēr - prom.

sapņaini skatos loga virzienā un domāju. tās vairs nav dīvainas domas. tās jau ir diez gan konkrētas domas par tēmu.

tikmēr AA turpina mani trollēt ar to savu braukšanu ciemos. apnicis jau drusku ar to noņemties.
MP arī kaut ko cenšas trollēt ik pa laikam, bet nu to gan var ignorēt.

ak jā. also.
sirmie mati ir diez gan redzami tagad vispār. tad nu kaut kāda (krietni jaunāka par mani) pārdevēja Waitrosē man paprasīja ID par manām 2 pudelēm vīna. *nopūšas*

milzīgs paldies austrinjsh & co par ciemošanos. tiešām lielisks weekends. totāla sirsniņa.

vakar izgājām gar Covent Garden un tur, gar veco ofisu un tā. skatījos un to, kā pat tur viss mainās. un man liekas, ka we're going in different directions. for now here is convenient enough. bet mēs visi zinam. mēs zinam.

šonakt bija ļ dīvaini, jo sapnī atkal satiku Hg. un sākumā bija tā awkwardi. bet tad mēs sākām bučoties. un tā pagāja viss sapnis. mēs kaut ko darījām, kaut kas bija jāglābj, uz kaut kādām ballītēm jāiet. un visur mēs paskūpstījāmies. pamodos un aizgāju atrast viņu fb. paskatījos, pasmaidīju un aizvēru. labi taču, ka toreiz notika toreize.

tādā kā updeitā:

piedāvāju AA konkrētus datumus, viņš pazudis jau divas dienas. laikam saprata, ka ir jau bīstamā teritorijā. jo, ē, viens ir piedraudēt, ka brauks ciemos, bet tad attapās, ka trollējiens jau draud aiziet par tālu, un viņam nemaz negribas triekties visu ceļu šurp. ja grib parunāt ar kādu savu ražojumu, viņam ir četri citi, kuri dzīvo turpat viņa mājā.

also, šodien bija tik besīga diena, ka sarunā ar VZ par to, vai heiteriem ir klubiņš paziņoju, ka pat ja tas heiteru klubiņš ir, es viņu jau tagad ienīstu.

citās ziņās, lidojums pēc 16 stundām, not that I'm counting, I checked the BA app, they are counting for me.

un tagad sāksim risināt īstu sociālo problēmu. kā ieskaidrot TrakZ, ka nevajag braukt man pretī uz lidostu? jo thanks, but no thanks.

kamēr AA problēma, šķiet, atrisināsies pati. kad izlēmu, ka apnika par to cepties, lai tak šis brauc un satiek mani, izrādās, ka mums totāli nesakrīt datumi. va nav burvīgi. tikai nesaprotu līdz galam, kāpēc Mājbiedram ir tāda pretreakcija uz AA?

bet. ja Mr Nick Cave ceturtdien nokonfjūzēja mani ar savu mega performance (kura bija so much more than my last post, bet man joprojām nav vārdu), kas radījusi totālu darkness un pielūgsmes viesuli kaut kādā tālākā dvēseles stūrītī. un nelielu konfjūžonu par to, ko tas sirmais garmatainais onkulis darīja ar vijoli, jo, lai kas tas bija, viņš to parasti darīja uzgriezis muguru publikai.

vispār, ar Neō lieliski pavadījām laiku. biju totālā paradīzē, kur mani lutināja. bijām gan ārā, gan iekšā, gan staigājām, gan sēdējām, gan arī pidžamballe bija.
aizgājām uz lielisko Test Match pabu un tur dārzā aizsēdējāmies līdz tumsai. un tad turpinājām ar fruit salad mājās. sestdien man bija pohiņa un pidžamballe uz sōfām. tas arī bija totāls bliss. visu dienu skatījāmies vecus Mock The Week. bija ļ interesanti skatīties kā viņi spriež par tā brīža aktualitātēm, par kurām mēs tagad jau zinam, kā tas izvērtās. vakarā aizrāpojām uz tuvāku pabu un pabakstījāmies pabā no viņu tapas menu, izvēloties grieķu ēdienus. un tad.. uzminējāt, more fruit salad! :) un šodien aizgājām uz Alley Cafe un pierijāmies tā, ka pēc tam pa Contemporary Art muzeju staigājām klusi vaidot. un kaut kā tad jau bija jāiet uz dīvaini sarežģīto braukšanu atpakaļ uz Lielmiestu. tas arī bija diez gan savdabīgi, sēdēt blakus džekam, kuram nebija bagāžas, bet bija milzu daudz banknotes ar vietējo valūtu, kurš bija izslēdzis savu iPhone 5, bet lādēja savu stulbofōnu un runāja pa to daudz.

milzīgs paldies Neō par aprūpēšanu un visu to. milzīgs paldies par sarunām, par brokastīm, kafiju, pastaigām, smiekliem un iepazīstināšanu ar That 70s Show serčiku, kuru laikam nāksies skatīties tālāk pašai. un vēl liels paldies par našķiem. protams, ka ejot uz vilcienu, zvērēju, ka nekad vairs neēdīšu, tomēr šo to jau apēdu un jūtos varen apmierināta ar to.

bet lielākais downer visā ir tas, ka AA ir man atsūtījis divus identiskus epastus ar pāris dienu starpību, izsakot nesaprotamu vēlmi mani apciemot. I don't want to sound rude, bet kas tā par jaunu trollēšanu?

nejauši notapoju uz Tindera ikonas telepurķī. aha. sure. un tur, protams, pašā godībā viena meitene, caur kuru es vispār iepazinos ar MP.
laikam pirmoreiz esmu uzdūrusies cilvēkam tai appā, kuru jau pazinu sociāli. un nē, mēs nekad nebijām un neesam draudzenes, tikai paziņas. aizdomājos, bet tad atcerējos, ka man viņa nekad nav īsti patikusi.

iesēdināju māsu taksī uz lidostu. skumji. nē nu, ir ļ priecīgi, ka viņa vispār ieradās. mēs lieliski, tiešām lieliski pavadījām laiku. viņa solīja atgriezties oktobrī.
tagad sāksies reālā dzīve atkal. esmu nolēmusi ar to cīnīties nekur neejot. strādāšana un seriāli - tāds mans plāns.

also, jāparāda cilvēkiem tas, ko māsa visiem te parādīja un mēs sākām likt lietā:

( cursing in ice cream flavours )

mums ar māsu vispār iet ļ jautri un ļ labi. viņa ir tiešām ļ lielisks cilvēks, nosmejamies caurām dienām un naktīm. un daram visu ko ļ forši. daudz staigājam un vispār izklaidējamies.
ēdam garšīgas lietas, dzeram garšīgas dziriņas un apmeklējam visādas iestādes. also, abas mokamies ar alerģijām, abas nevaram paelpot. bet tas ir pavisam smieklīgi.
cik labi, ka ir tāda māsa. nemaz, nemaz negribas, lai viņa brauc prom pa nakti.

vispār, kopš kaut kāda 14 gadu vecuma, vienmēr ir bijis tā, ka savā dz.d. apsveicu vismaz vēl vienu citu cilvēku ar viņa dz.d.

vienu nakti pa miegam sapnī biju pastā un sapirkos dažāda izmēra pasta pakas. šorīt saņēmu kasti, no kuras daļa jāsūta tālāk uz lv un noskumu, ka nav to pasta paku mājās realitātē. nu kam tā realitāte der?

Šodiena ir viena no bipolārākajām dienām pēdējo gadu laikā. Ļoti dažādās jomās.