Trash panda

kaut kā nerakstās cibā pēdējā laikā. Viss kas te notiek, satracina un atstāj gaidot nākamo wtf. Par to Tāboru varbūt kaut kad uzrakstīšu, bet pagaidām sēžu vlak uz Linz un jau pilnīgi Austrijās.

Šorīt aizbrauca JBJ. Savā ziņā ir labi, ka jau no rīta, jo nebija tas impending doom visu dienu. Protams, downside ir tas, ka gulēta ir apmēram viena stunda. Viss bija daudz interesantāk šī vārda labajā nozīmē. Bet visam reiz pienāk gals. Tāpat kā manai vecajai ID kartei. Šodien dabūju jauno no vēstniecības.

Un man tā īsti nav ko teikt. Bet ceru, ka tas līdz rītvakaram.

ar šo vēlos paziņot, ka man vairs nav konta Swedbankā.

**ieelpa**
**paklanās**
**priekškars**

to gan jau nosvinēs aizejot iepazīties ar to spāņvalodas profesora*.




*ja vēl kāds grib piepisties, "profesora" ir norm vārds spāniski for "teacher". :)

posts par tinderi atliekas vēl. padomiņš nāku prasīt.

bija man Lielmiestā tāda druška Tralise, ja. viņa braucot uz Rīgām nākamnedēļ uz kaut kādu tenisu un prasa man ieteikt, ko Rīgās vēl sadarīt.
es vispār tādu Rīgas būšanu neesmu īsti darījusi gadiem. arī tad, kad ir būts, tas bijis uz specifisku pasākumu. man nav ne jausmas, ko cilvēki vispār Rīgās var sadarīt.

zajai garšo ale, bet lāgeris tā īsti ne, viņa ir biete, viņai patīk visādas britpopa grupas un dejot. par spīti tam, ka viņai ir paskarbi sejas vaibsti, viņa ir ļ draudzīga un visādi patīkams cilvēks. obvs, tenisa fane, man liekas, ka visādu citu sportu arī, bet nespēju neko konkrēti atcerēties. diez gan tāda sensible. vecumā ap 40, ja pareizi atceros.

mīļie cibiņi, ko man tai zajai ieteikt Rīgās darīt?

gribas uzrakstīt par to, kā sieviete, kura mani piedzemdēja, ik pa laikam reportē ar pikčām to, kādas fotkas ar mani viņas pirmais vīrs tur viņu kopīgajā kabinetā. pie tam, viņš viņas tur fiziskā formātā rāmī. pārsvarā fotkas no kaut kāda aizvēsturiska laika posma, visticamāk tupa nospertas feisbukos. bet mani šausmīgi besī tas, ka es nezinu kā viņus savā blodziņā saukt. man roka neceļas uz viņiem referēt kā uz maniem... nu šitiem. normāli es viņus saucu vārdā vai uzvārdā. bet neliekas smuki tā darīt kaut kādās cibās. laikam paliksiet neuzzinājuši... oh wait.

sapnī redzēju zg un bija atkal tā sajūta, ka "I miss your stupid face". tad es pamodos stundu pirms darbalaika sākuma, bet nu kurš tad ceļas no migas?
tagad sēžu un gaidu, kad darbos notiks lietas, un domāju par to, cik labi, ka man zg nekad vairs nebūs jāsatiek in person.
ir tādi draugi, kuriem labāk palikt pagātnē.

pēc ļ jaukas tikšanās ar TrakZ, es vispār vakar ielīdu migā diez gan agri, jo bija tā pienākuma apziņa, ka septiņos jāceļas. pamocījos ar bezmiegu, bet tad kaut kā pēc pusnakts puslīdz efektīvi aizmigu. pamodos, protams, piecos no rīta un nesapratu, wtf. pamocījos kaut kādas jocīgās pārdomās par dzīvi, kāda tā ir. par neapsolījumiem un par ironiju. bija mazliet pāri sešiem, kad pēdējoreiz paskatījos pulkstenī, un nolēmu, ka huiņa viss, dzīve ballīte. nākamais, ko es saprotu ir tas, ka es esmu pamanījusies aizmigt un man zvana jobani modinātāji. izslēdzu visus un sapratu, ka šodien nebūs tā diena, kad es celšos septiņos. ne šodien. un gulēju līdz nākamajiem modinātājiem, kad uz darbu jāceļas.

bet kas svarīgi ir tas, ka manā sapnī jūzerneims neoplasm tika ievēlēta par LV prezidenti. it was.. everything! :D Neō tur konkrēti uhti. meta visu ārā, atteicās lietot kosmētiku, atlaida čupu cilvēku un visādi bija fabulous. tas bija konkrēti lieliski, cik nu es to sapni atceros. žēl, ka detaļas vairs īsti neatceros, bet ir tāda vague recollection of general epicness.

domāju varbūt uzrakstīt kaut kādu aprakstu no weekenda, bet kaut kā nav spēka. pateikšu lūk, ko:

dzert dārgus un gardus kokteiļus ar Gariju un Stīviju, lai pēc tam ēstu takeaway picu, ir jestri.
paveicās sestdien pie konsulāta nesatikt nevienu pazīstamu latvieti.
parunāties ar PF ir tiešām fantastiski.
parunāties ar Tv ir forši un jestri.
nogriezti mati ir daudz ērtāki, bet nepietika spēka atzīties Džonam, ka braucu prom.
Rāžs tiešām ir dīvains palicis, bet es izliekos nananā.

Māsa stāsta, ka esot ciemos pie kaut kādas kamrādkas un viņas tagad ejot likt maskas (kosmētiskās) un smērēties ar krēmiem. Un te es esmu, nodzīvojusies līdz sirmai galvai un vispār jau gandrīz respektablam vecumam, bet es nekad, nekad nebūtu iedomājusies, ka šādas lietas notiek ārpus filmām mūsdienu pasaulē.

Mani kamrādku vakari ir bijuši satikties, lai spēlētu datorspēles, skatītos filmas, ķēmotos ar fotoaparātu, ietu uz praidu, staigātos pa kapiem, runātu par feminismu un vispār - labi iedzertu atspirdzinošos dzērienus. I mean, cik krēmus var viena vakara laikā uzsmērēt?

es savā dzīvē satieku reizēm tiešām fantastiskus cilvēkus. fantastiskus, iejūtīgus un labus savā būtībā.
bet man tā īsti vairs nav kauns, ka es tāda neesmu.
tāpēc varu tikai priecāties, ka šie cilvēki bija doti uz to laiku.
pat, ja beidzot pienācis tas brīdis, kad sāp.

citās ziņās, drīz būšot 30 grādi pēc celsija ārā. like, in a couple of hours. paslaistīšos un iziešu pastaigāt. jo jāizmanto iespēja, ka varu iziet no mājas pa dienu properly. Lielmiesta Praidu gan laikam šogad izlaidīšu, jo nu, šitādā karstumā pa pūļiem varētu nebūt pārāk jestri.

ā, vēl. Marlīne uzzināja, ka es mūsu dz d nebūšu Lielmiestā un vairs neraksta. hehe. vismaz šī problēma atrisinājusies.
bet tas ir highlightojis vienu Relationship Anarchy problēmu. ja nedefinē un nelabelo attiecības, tad reizēm ir grūti saprast ka un kad tās beigušās. nē nu, man ir skaidrs, manā galvā tur viss ir totāli over and out, bet, tā kā mēs "oficiāli" nekas nekad nebijām, tad liekas, ka viņas galvā tur vēl kaut kas no nedefinētā bija palicis. gan jau tagad beidzot viņa būs sapratusi, ka es neskriešu viņai vairs pakaļ, nesēdēšu gaidīdama viņas ziņas, neatmetīšu plānus dēļ viņas.

also, Bratislava, see you soon :)

O! Es jums teikšu, ka saviesīgā piektdiena bija varen saviesīga un kopsummā radījusi daudz līksmu atmiņu. Protams, ka celties astoņos (8) no rīta ir nedabisks mans stāvoklis, tak tomēr tas izdevās! Ierados pie laimīgā pāra laicīgi un tad sākās. Laimīgais pāris bija vidējā sajūsmā par saviem viesiem, kuri bija neizgulējušies un pohaini. Bet sievasmāte padalījās ar sava bāriņa saturu un tad jau kļuvām varen smaidīgi.

Pēc tam tur bija viss tas, nu tas, pie kā drusku gribējās facepalm. Dzejoļi, Imants Ziedonis, sintezatorzaja. Nu tā. Jestri.
Ārpusē jau bija dialogs:
Hotai: Kur ir tie dzērāji?
Redīss, kaķ, Andris: mēs te!
Pēc tādas nopietnākas pafotgrāfēšanās devāmies svinīgi tā. Tur es jums saku, ka rabarberu dzirkstošais vīns ir manta, kura jums, dārgo lasītāj, ir jālieto iekšķīgi un jāslavē. Ja var, tad siltā laikā un pie upes.

Pēc neliela brīvā laika, kuru pielietoju dušojoties un nevarot izlemt, ko vilkt, savācu PF devos uz cibiņu ballīti.

Tā arī nesapratu, kas tieši ir vainas dzeltenai nagulakai. Iepazinos ar dažiem cilvēkiem. Patērzēju ar jau pazīstamiem cilvēkiem. Pirmoreiz satiku Neo Dievzemītē, nolēmām tā vairs nedarīt, khhh. Fotogrāfēju pakārtus teletūbijus un pēc Redīsa pieprasījuma sūtīju VZ. Intensīvi skraidīju pa dažādām kompānijām un visādi uzvedos saviesīgi. Uzzināju, ka daži cibiņi tomēr lasot manus ierakstus. Citi man pajautāja, vai tad es nedzīvojot kaut kur citur. Džintoniki vienkārši žuva ar neaprakstāmu ātrumu manā glāzē. Uz nozīmītes arī bija rakstīts “Bang!”, kas noteikti bija labāk par Sirdnas “love”. Mainīties nepiekritu, I’m not that sort of a girl, hāhā. Ielīksmojos arī tik drīz atkal satikt Ras un Kic, ar latter ļ aizrautīgi apspriežot arbūzu ēdienus (nu to chaat no Cinnamon Bazaar un arbūza gazpačo). Tad mani sabiedēja ar stāstiem par airB, kuri nemākot savus jaunos letadlo. Daudz apskāvu Tvarju, jo viņai pienācās. Iespējams, ka pat biju laipna pret Hotai, bet to tā nezinu īsti. Ap diviem mani pierunāja beidzot doties mā. Protams, ka mājupceļam izdīcām līdzņemamos džintonikus, par kuriem taksists nemaz nebija sajūsmā. Also, taksists zināja, kur mūs vest, jo esot mūs vedis no turienes jau šurp.

Paldies visiem. Par pārējo citreiz.

nu, es nezinu, kā citiem, bet man šodien bija ļ savdabīgs vakars barčikā. vispirms es uzzināju stāstu par to, kā Džema used to run the bar, līdz uzradās Kornels, kuram varēja maksāt mazāk. tad es uzzināju visu ko par Rāža pagātnes attiecībām. tad Taksists pieslēdzās, tur bija baumas. tad Džema samērā netipiski mums sadeva visiem dzērienus pēc vienpadsmitiem. viss bija jestri un lieliski. un tad... es nezinu kā jums, bet es ne tikai aiztaisīju barčiku, bet bāra zaja vēl arī iesēdināja mani savā mašīnā un aizveda mani uz manām mājām. Rāžs tikmēr sēdēja batman child's seat.

kaut kādā brīdī jau teicu Džemai, ka man tagad viņas dēļ, nu, ka I'll have to take up Sunday daytime drinking because of her.

bet nu, čemodāns sapakots, rokas bagāža vēl jāsaliek. un tad jau rīt dosies uhti!

vakar gāju uz Boots. atpakaļceļā sanāca iet gar barčiku un nenoturējos. iegāju barčikā. Kornels bija nogarlaikojies, kaut ko tur pasmējāmies, kaut ko tur tā. tad uzradās Rāžs, tad Leo. īri nebija atnākuši, tad nu mēs tur četratā tralalā. īsi pirms vienpadsmitiem biju izdzērusi savu pintīti un grasījos atbrīvot premises, kad man priekšā tika nolikta vēl viena pinte. nē nu, ok, vienu jau var, tā bija, ja? kaut ko tur smējāmies, viss bija totāls tralalā. tad, pēkšņi, man priekšā uzradās vēl viena pinte. cilvēk, nu. ē. bet saprotiet, dzert dod, naudu neprasa, durvis aizslēgtas... tāda iekšēja win sajūta mazliet. apmēram stundu pēc barčika slēgšanas samērā līgani tipināju mājās. Rāžs vēl pieteica, lai aizrakstot viņam, kad būšu mājās. the rest is history sleep.

šorīt toties pieslēdzos darbiem, tur uzreiz nelaimītes jārisina. cenšos rakstiski māt ar galvu un daudz nepurināties. bet nu nelaimītes diez gan nopietnas. lasu error logus un neko nesaprotu. visi plāta rokas, neviens neko nesaprot. toties vakarā jāiet atpakaļ, tur Džema būšot.

also, rīt jālido. labi tomēr, ka ar vakara reisu. un esmu arī iečekojusies jau svētdienas lidojumam.

būs gara diena.

šķiroju visādus vecus failus. tas, ko es saprotu tagad ir, ka es nemācēju izturēt, ka cilvēki man pieķeras.
izdzēsu ļ daudz pagātnes.

Rāžs kaut kad nesen man teica, ka es esot "strong minded", bet es tajā redzu tikai polite codeword for "bitchy".

gribētos domāt, ka tagad ir labāk.

beidzot dabūju nejauši šo te inhalatoru, kuru man toreiz neiedeva. lai dzīvo diskformas Ventolīns!
jo vairāk es par to domāju, jo vairāk liekas, ka man tomēr ir kaut kāda astma. nu tāda alerģiska reakcija uz dzīvi, ka grūti elpot.

toties laikapstākļi šodien mānīgi. it kā spīd saule, bet ir baigi auksts. pa nakti sola baltos mēslus. un vispār pa naktīm sola traki aukstu laiku.

bet nekas, toties kā piektdien sākšu vienu ballīti, tā plūstoši pāriešu nākamajā, kura pat uz brīdi rezidēsies Bratislavā (btw, esat ievērojuši B māniju? Bratislava, Bukareste, Budapešta, Berlīne utt.) un tā. ak februāri, let's drink! nē nu, tagad kakbe jāstrādā. bet vispār jūtos, ka garais weekends šoweekend ļoti, ļoti palīdzēs eksistencei. jūtos nopelnījusi brīvdienas. un pēc tam jau tālākā ballīte ar visiem vilcieniem un to. hehe.

ā. also, urbj.
tieši aiz mana living room loga.

tīri for the record:
AA ieradās. pavadīju piektdienas vakaru un sestdienas dienu ar viņu. atzīšos, ka nemaz nepatika. man liekas, ka viņam beigās arī apnika un nepatika.

šodien toties slinkā diena. izgulējos tā un šitā ilgi un dažādi. ar dažādu kaķu daudzumu gultā dažādos brīžos. tagad kaut ko slinki pa māju apvācu, kaut ko tā, kaut ko šitā. pēc 13 dienu noņemšanās un 12 dienu non stop strādāšanas, šodiena liekas vienkārši fantastiska.

un vakars arī solās būt lielisks. vispirms došos pie frizieres, negribu pat minēt, kas tur sanāks. bet apsveru domu parunāt par iespēju pavasarī nokrāsot violetus matus.
vēl ledusskapī jau atdziest vīns skaipam pēc tam.