Trash panda

vārdos neizstāstāma bezspēcība, nogurums, izmisums, bailes, panika un vēlreiz nogurums. can't sleep, can't eat, don't want to think.
un tas viss papildus tiem referenduma rezultātiem. samīļoju kaķi, uzvilku kleitu, ar kuru ir labas atmiņas, uzšņorēšu jaunos vans ar taureņiem un došos pidarēt.

jo man bail. un tā liekas laba alternatīva idejai, ka jāizmēģina kā ir ēst breakfast cereal with beer (instead of milk).

I need a new life, as a lizard in Tenerife, living in that 5* hotel with a view to the ocean.

es ļoti gribētu jums pastāstīt par divām drāmām, kurās es pēdējo nedēļu no attāluma pastarpināti piedalos. bet, lai kādos vārdos to neietērptu, visu tomēr nodzēšu neiepostotu. nevaru to pat kā privātu ierakstu atstāt te. nezinu īsti, kā to dabūt no sevis ārā, jo tas nupat jau vārās un burbuļo. jo šis ir tikai turpinājums tai drāmai, kas sākās vismaz 15 gadus atpakaļ. mega fakaps. jāiet gulēt.

izdzēsos no draugiem elvē.

learn something new every day:

reizēm ir vieglāk palīdzēt svešam, nekā kādam tuvam.

nopietns lūgums:

ir tā sanācis, ka es vēlētos (relatīvi drīz) iegādāties lietotu iPhone Rīgā (māsai). anyone? any ideas?

jebkas, kas ir jaunāks par 4S, vispār, jo jaunāks, jo labāk. atbloķēts būtu ideāli, bet man liekas, ka viņai ir LMT, ja tas meiko differenci.

māsai šobrīd ir iPhone 4, kas, loģiski, šobrīd aktīvi un ātri mirst. maksāšu es, bet tā nav problēma, nedēļas laikā varu pārskaitīt naudu (kamēr no UK līdz LV aizies), ir kaut kas jau iekrājies LV kontā, to varu kā depozītu ieskaitīt uz sitiena. māsa nepelna baigi daudz un mums nesavelk pilnīgi jaunam telefonam uz sitiena šajā brīdī.

es būtu ļoti, ļoti pateicīga un būtu jums favour parādā. pajautājiet varbūt apkārt, ja pašiem nav.

Šodien domāju par to, kāpēc tik ļoti izvairos no braukšanas uz Latviju. Viens no iemesliem ir tas, ka tā nav atpūta, tā ir noskriešanās, jo gribas pagūt pēc iespējas vairāk. Zinu, ka Dzīvesbiedrs saka, ka viņam vislielākie stresi (related to this) ir beigušies, kopš viņš vairs pārsvarā neveido plānus iepriekš. Uzrodas un sazvana cilvēkus. Kuriem ir laiks, tos satiek, kuriem nav - nu nesatiek. Bet es tā kaut kā nevaru. Jo man tomēr ir cilvēki, ar kuriem tas ir sarežģītāk (piemēram, AA). Un vēl vienmēr jau gribas tomēr tos cilvēkus satikt, gribas atrast tam vietu mūsu schedules. Jo nu, teikšu kā ir, ne jau vecpilsētas arhitektūru braucu lūkoties. Kaitinoši ir tas, ka gan AA, gan māte dzīvo katrs savā nekurienē un sabiedriskais transports ne vienmēr ir mans draugs. Reizēm dēļ neveiklā saraksta. Un tad atkal rodas šī kaitinošā problēma, ka tomēr ir jāplāno. Bet vienmēr gribas pagūt vairāk.

Jeb citiem vārdiem - nākamgad pat varētu parādīties atkal Dzimtenē. Ja izdomāšu normālu veidu kā savienot plānošanu ar haosu un nekļūt frusrtētai un nīgrai procesā.
(Rīkot vienu ballīti nav risinājums, ir cilvēki, ar kuriem gribas / vajag savādāk.)

Man ir diezgan skaidrs, ka patiesībā vienmēr esmu bijusi tāda, nu, outsaidere, pēdējā laikā funkcionāla outsaidere. Ļoti labi zinu, cik daudz sūdus esmu savārījusi dēļ tā, lai izliktos, ka neesmu, ka iederos (Daudz, I mean, ir gadi manas dzīves pavadīti pārsvarā darot tikai to). Diezgan labi zinu arī to, kā mana apkārtējā vide bērnībā veicināja manu outsaiderismu zelt un plaukt. Bet šodien, šajā brīdī es jums saku, tas nekas. I don't mind any more. It's fun. And you can't spell "funeral" without "fun".

Reizēm gribas raudāt par to, cik ļoti... Nē, nav slikti. Nē, nekas nav noticis. Tikai ir "ļoti".
Klausos AFP un domāju par mīlestību. Ja mazumdienās likās, ka to vārdu var teikt tikai vai nu īpašiem cilvēkiem, vai tikai tad, kad tas ir ļoti izdevīgi. Tagad esmu no tā izaugusi. Man nav bail mīlēt. Un es labāk pasaku saviem draugiem, ka mīlu viņus tāpat vien, nevis izmantoju to kā kaut kādu īpašu apbalvojumu. Mīlestība ir dabiski. Mīlestība mūs vieno. Mīlestība. Jā, man ir bail no commitment, jā, ir bail no attiecībām. Bail no atraidīšanas, bail no visa kā. Bet mīlēt? Nē, no tā nav bail. Jo mīlēt ir kā...

Nujā, šovakar palika "ļoti".

(Shout out to my bestest friend. I love you so much.)

Šodien atkal biju biešu pasākumā, tajā, kurš man nu tā, bet organizatore baigi patīk. Un viņa taču bija personīgi uzaicinājusi, jutu, ka vajag aiziet. Parunājos ar otro meiteni no bara, kura ir no Latvijas, no Rīgas, bet nerunā latviski. Jocīgi ir tas, ka man viņa īstenībā patīk, lai cik awkward visas mūsu uzspiestās interacijas nebūtu bijušas. Viņa pastāstīja par vienu biešu tusu Dalstonā. Bet tas ir ceturtdienās. Hmm. Anyway, nu jā.

Bet nu kaut kā sapratu, ka jābrauc mājās. Jo nu, es esmu galīgā neomā un nevaru atbrīvoties. Cut your losses and go home, kaķ. Mājās ir alkohols un kaķi. Un kaķi liekas, ka ir atbilstošākie sarunu biedri šobrīd. Pēc šīs darba nedēļas gribas tikai piedzerties bezsamaņā un tam galīgi nav nepieciešamas svešas skatītājas.

Runājot, par sievietēm, kuras man patīk. Čehu meitene (beidzot jāizdomā viņai vārds) mani ietagoja kā skaistu (ne vizuāli tur bija domāts, khhh) cilvēku. gandrīz nokritu no kājām, labi, ka sēdēju.

Vēl man liekas, ka pārāk daudz rakstu par interakcijām ar citiem cilvēkiem.

Kad gulēju ar vīriešiem, ģērbos kā baigais tombojs. Tagad, kad pinos ar sievietēm, iepērku drēbes kā cisgender sieviete.

Citiem vārdiem, nupat nopirku savu otro puķaino kleitu šoziem. AFP faniem ļoti patika uzvilktā kleita ar taureņiem. (Jā, veikalos tagad uzkrītoši tirgo drēbes siltiem laikapstākļiem. Ņemot vērā, ka vasaras laikapstākļi mēdz uznākt uz nedēļu aprīlī, lai pēc tam visu vasaru lītu, gan jau būs ok. Jūtos gatava. Gandrīz.)

Bija baisi jāturas nenopirkt jaunu somu. Divreiz. Vienā nezin vai ielīstu laptops, jo tas šobrīd ir galvenais normāla izmēra somu kritērijs. Bet otra vispār neliekas, ka būtu kaut kam baigi noderīga, ja, protams, neskaita retail therapy efektu.

1) AA atsūtīja 3 bildes, bet nav ne mana, ne viņa dz d, ne z-svētki. nezinu, ko domāt.
2) treneris teica, ka es esot scary.
3) šodien pie GP adultēju.

4) jāiemācās saprast savus instinktus.

5) vajag vēl holidejus. anything could happen uz mani attiektos tikai tad, ja es būtu tur.

5) <3

Manā sapnī toties manam bestajam friendam bija jau 3. sieva, kura mani ienīda. Un es pa naktīm zagos viņu dzīvoklī parunāties ar savu best friend. Un tā mēs daudzas naktis pēc kārtas pa naktīm gulējām uz viņa grīdas, skatījāmies griestos un runājām. Reizēm dzērām, reizēm ne. Un tad no rītiem zagos ārā, pirms sieva pamodusies.

I know, but I don't know.

uzrakstīju atvadu vēstuli kādam tuvam cilvēkam, kurš ir tuvs tikai manās iedomās. protams, ka nenosūtīju.
uzrakstīju welcome back īsziņu Dūjiņai un to gan nosūtīju. viņa atbildēja, ka gribot satikties. vajadzētu saņemties un kaut kā satuvināties. jo man tiešām, tiešām viņa ļoti patīk. par spīti visam, kas kaitina. bet tas normāli, ka man kaut kas kaitina.

Dzīvei bez jēgas ir daudz vairāk plusu nekā tad, kad vajadzēja jēgu.

man pietrūkst mana labākā drauga. just putting it out there, dear Universe.