Trash panda

ko dara ballītes orgkomiteja, kad izplānojusi, ka vajag ieurbt 4 caurumus manā sienā, lai pieliktu tieši tur vienu galdu, bet nevienam no nav ne urbja, ne vāgena? also, ciest nevar the bus replacement service, kas mums te tagad uz kalnu ved? uzminējāt! aiziet uz Černošici pie Rollija pakaļ urbim.

doma ir tāda, nokāps cauri mežam uz Velka Chuchle un aizies uz Hornbach tur nopirkt vajadzīgās skrūves un tos priekšmetus, tad domās tālāk. Rollijam ir pateikts, ka dos zināt, kā tur. Rollijs, protams, manas ziņas nelasa. neko, jestri caur Zoo nokāpjam lejā, nesaprastami, ko tur google maps iesaka, bet tas tak lokālais mežs, tur nav gūglei jāklausa. atrodam Hornbach. tur ilgi un dikti neko nesaprotam, bet nu.. laikam nopirkām visu. cilvēku nebija pārāk daudz. nu, bodē, jo mežā bija dahuja. anyway.

aizejam tagad līdz brīdim, kurā jāpieņem lēmums, iet gar upi tālāk, vai iet uz staciju un lekt vlakā uz. Rollijs joprojām nelasa un neatbild uz manām ziņām. VZ nav pārāk grūti mani pierunāt, ka jāiet iet tomēr. ejot gar upi, tuvāk vēl Velka Chuchle ieraugam bezmaz pilsētā pie kanāla aitu baru. viss laikam norm. ies tālāk, vai. tiek secināts, ka uz veloceļa ir daudz, ļoti daudz cilvēku. un kaut kad vēlāk varēs skatīt cilvēkus un vērtēt viņu horizontālos tanlines uz sejas.

kaut kur 8 km pirms Č Rollijs uzrodas beidzot sakaros. kaut ko tur mani sastrjomī un sanīgro mazliet, bet beigās tiekam galā ar organizāciju. ejot bik tālāk, tur jau, kur sākas vairāk mežs atkal nevis pilsēta, tur ūdenstilpnē ieraugam jau laikam ūdru, kurš sparīgi ņammā savas pusdienas. nežēlīgā daba ir nežēlīga. ir diez gan patīkami silti, bet ne pārāk, lai nebūtu, ko elpot. tralalā, iet iet.

lielākā daļa šī veloceļa, ja kas, ir tieši gar upi. kaut ko ejam, katrs aizdomājušies. līdz tiek ieraudzīts romantiskais māklsinieku klubiņš - pārītis, kuri sēž upes krastā un nodarbojas ar mākslu. zajai laikam bija akvareļi un čuvaks arī kaut kā vizuāli tur darbojās. nešķiet it kā the times, lai šeimotu kādu par viņu hobijiem, bet liekas, ka tur kaut kas nebija līdz galam pārdomāts tajā setup. runājot par ko, viens veļikotājs arī nebija laikam izvērtējis visas darbības, kuras vēlējās veikt vienlaicīgi. viņš tātad brauca ar veļiku, uz muguras viņam bija pilna mugursoma un vienā rokā turēja papīra maisu, kam nebija rokturu. nu, to papīra turzu, bet tādā diez gan palielā izmērā. still, no shaming, bet liekas, ka kaut kas tur bija nepārdomāts līdz galam, īpaši, jo viņam hujova vispār sanāca ar stūrēšanu un braukšanu taisni.

aizgājām uz Č, Rollijs solījās novest no urbi lejā uz staciju. bet nu, mēs, protamska, aizgājām ātrāk nekā prognozēts. lai nu ko, bet iet tak māk! gaidot Rolliju, noskaidrojam, ka pagaidām ir noieti ap 15 km. visi apm smaida. pavērojām cilvēkus, kuri ļoti dīvaini materilizējās no kaut kāda pagalma, kaut tur sākumā bija tikai viens. bet tad jau uzrodas Rollijs. vispār bija forši viņu redzēt, ja arī uz pāris minūtēm. uzzinājām jaunāko drāmu, savācām urbi, noskumām, ka nevar sahugoties un laidām Rolliju doties atpakaļ mājās.

bet te atkal rodas tāda situācija, ka vispār visa tā iešana bija, lai varētu izvairīties no sab. transporta lietošanas. bet tagad visi ir mazliet saguruši (give us some credit, pirmais norm izgājiens šogad!) un papildus somā ir urbis. pa visiem kopsapulcē tiek nolemts, ka brauciens vlakā ir ok, bet buss - nav. tad nu, vlak uz Velka Chuchle un kāps kalnā.

kā jums liekas, kas ir galvenais mīnuss dzīvošanai kalnā? nu, ja neskaita to, ka visu laiku pūš. pareizi, tas, ka kalnā ir jātiek augšā, ja gribas mājās. VZ uzdod visādas dilemmas, pa kuru ceļu kāpt - to, kas lēzenāks, bet garāks, vai to, kas stāvāks, bet īsāks. abi ceļi sākas vienā vietā, tiek nolemts risināt situāciju, kad tā pienāks. vēl tikai ejot gar mājām, lai tiktu uz mežu un kāpienu, ir tāds lēzenāks kāpiens. pa priekšu mums brauc veļikotājs. kaut kur šī, salīdzinoši lēzenā, kāpiena vidū, viņš padodas, nokāpj no veļika un stumj to augšā. man tam nav uzrādāmu pierādījumu konkrēti šajā kāpienā, bet vispār ballītes orgkomitejai ir normāls steady pace lielākajā daļā situāciju, tie tādi historiski fakti, un mēs to veļikotāju, protamska, apdzenam. kāpjam, kāpjam. kaut kādā salīdzinoši lēzenākā vietā veļikotājs mūs gandrīz panāk minoties uz veļika. bet tad atkal atpaliek konkrēti. šajā brīdī mums aiz muguras ari ir zaja, kura lēni skrien. vispār liekas, ka arī viņai ir steady pace. ejot gar stāvāko kāpumu, saskatamies un turpinam pa lēzeno. tad ir brīdis, kurā grīda ir plakana, tur veļikotājs mūs lepni apdzen, viss tāds minoties. ok, sure, eyeroll. protams, ka ne sevišķi tālāk, viņš atkal ir nokāpis un stumj veļiku, kamēr mēs viņu panākam. anyway šitas te turpinājās kādu posmu, it was really good for morale, turpināt kāpt. un liekas, ka nebija nemaz _tik_ grūti, kā likās, ka būs.

kurš zināja, ka grūtākais būs tas posms gar pļavu, lai izietu no meža uz ielas? tas posms, kas parasti nekā nav licies grūts vai kā. bet nu, neko. viss norm. aizgājām pēc pivčiem, dabūjām burgerus no CikCaka un apm baudījām nogurumu, kas iešanas iet izraisīts. urbšanu nolēmām atlikt uz šodienu.

20 km.

viss plūst un mainās. arī ballītes orgkomitejas nomaļajā meža bring your own booze barčikā PieRiepas, kādi labvēļi aizvākuši riepu. un tas gandrīz, gandriz izraisīja jaunu beigto zirgu lingvistisko strīdu. labi, ka bija sidrs, kas distraktēja.

kaķ:
So I did this for breakfast
[pic of homemade avocado toast]
Because so sick of cooking :D

Rūd:
Looks fancy
With the plate and the tiles in the background :D

kaķ:
Yeah :D

Rūd:
I was like “the fuck you doing in a cafe” at first

kaķ:
Nah, just made my own avocado toast :D
The most hipster thing about me is my love for avocado toast

Rūd:
And you wonder y u always broque [red.piez. - it means "broke"]
AVOCADO TOAST

kaķ:
Of course!!!!

Rūd:
!!!!!!!!!
and FLAT WHITES

kaķ:
With soya drink!!!!!

Rūd:
!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
MILLENIAL VEGAN HIPSTERS
IM SURE THEY DO ART
NO PROPER JOBS!!!!!!!

kaķ:
well, I am SELF EMPLOYED!!!

Rūd:
HORRIBLE
DESTROYING THE JOB INDUSTRY
( cont reading for destroying advice )

netālu te ir lokālais mežs. kurā, as far as I'm concerned, uz viena stūra soliņa jau vairāk kā diennakti sēž čuvaks un kūpina cigāru blakus veļikam.

protams, pastāv iespēja, ka viņš laikā starp vakardienas apmēram pustrijiem dienā un šodienas diviem tur nebija, bet man nav nekādu pierādījumu tam.

No sarunas par sociopolitisko on socioekonomisko situāciju pagātnē, kontekstā individuālisms, wealth distribution, nepieciešamība dzīvot dzimtās, manos notes ir pierakstīts viens vienīgs teikums:
Have you tried flushing 30 sheep down the toilet?
(9. marts, 1:27 am)

Sēžam tajā Lovosices picērijā. Ienāk čuvaks, aiziet pie bāra letes, samaksā, saņem atlikumu, aiziet.

Pastāstīju VZ šito, jo viņš bija ar muguru pret notikumu.
VZ: laikam negribējās ēst. Kaut kā slikti šodien jūtas, vai kas tur. Atnāca, samaksāja par, ēēē, šito te cūku, aizgāja. Neko negribas laikam viņam.

Vēl picērijas sieviešu tualetē strādāja tikai izlietnes ūdens krāns un griestu lampa. Ne ziepju, ne dvieļu dispenseri nedarbojās. Un poda flushing system bija dodgy. Bet es iemācījos vismaz to. Tur pie sienas bija pielīmēta lapiņa ar tekstu (čehiski), ka flushing system slikti strādā, mēs kursā.

Un norāvām strjomu. Maksāju ar karti. Divreiz lokālās bankas karti, vienreiz Revo. Viss declined. Revo pat notifikāciju neatsūtīja, nospriedām, ka maksājums nemaz netiek līdz. Revo patīk par visu notificēt. Neko, knapi pietika cash. Bankomāts Monētbankā bija tuvākais, nolēmām izņemt cash just in case. Aizejam un tur bankomāts offlainos. Emm. Acis. Anyway, atrisinājām pie citas bankas bankomāta.

Ar mazliet vieglāku stresa līmeni aizgājām meklēt kaut kādu barčiku, kas tur tās mājas otrā pusē. Tur, kur metro. Ar vārdu metro, saprotam gājēju tuneli. Ja tur arī būtu metro, tam būtu tikai viena, pat ne divas, bet viena vienīga pietura. Tam tak nav, kur braukt te anyway. Bet barčiks izrādās kaut kāds roka klubs, kur uz dīvainām durvīm rakstīts, ka ieeja tikai savējiem. Sajutāmies outsideri un nolēmām iet uz stūra mājas barčiku.

Stūra mājas barčiks ir tieši pāri ielai no roka kluba. Bet, lai tur legāli nokļūtu ir jāiet pāri citai ielai, cauri metro un pāri vēl citai ielai. Tur ir tīņi un vēl sazinkas, bet Gambrinus maksā 26 kronas. Un Tatru Tēja ir bezmaz zem pašizmaksas, bet toties rumu sadaļā iekš drink menu. Ok. I see the logic there, but I still disagree.

Lovosice. Sauklis šai vietai ir no manas puses “this is what happens when you let _me_ do the map browse!”

Braucot vlakā visu laiku salīdzinājām, kurā pusē smukāks laikapstāklis. VZ sāka un es nevarēju pārstāt. Tikmēr EtF no mā savācās man uzzīmēt nākamo tetovējumu. Lielisks, paldies!

Aizbraucot uz, atviegloti nopūtos, ka beidzot nekuriene. Stacijas bodes ciet, viss huiņa. Es nevarēju to pilsētu lietu aptvert, bet nekurienē viss easy - nekā jau nav.

Paliktuve kaut kādā cukurnīcā. Nu. Recepcija restorānā, bet numuriņš (kā jūs nezinat, kur ir četri?) kaut kur jāiet un jākāpj pa caurredzamām kāpnēm. Un visur čīkst grīda un vispār nav skaidrs nekas. It kā nav pat top 5 dīvaināko paliktuvju listē, bet arī neizpratnes sajūta nepamet. Un ir dīvaini puķu / dekorāciju kārtojumi. neko. Ies ārā, vai? Btw, cukurnīca 10 min gājienā no stacijas, bet tur var redzēt pilsētas beigu zīmi. Tas izskaidro, cik ļoti nekuriene, pieņemu.

No cukurnīcas centrs ir 10 min gājienā. Te laikam viss ir 10 min gājieni. Neko, gājām kakbe klaiņot. Labi tak klaiņot. Ir nebeidzami facepalms. Barčiku Grāmata nevar atrast un gūgle nepalīdz. Viss ir wtf un visur ir hotelis lauva. Visur. Un internacionālā futbola spēle notiek pie baseina.

Bet sākās nokrisnis. Nebija izteikts, toties besīgs. Barčikā Sarajevo dod sliktu pivci un pacientūra izskatās orkaina. Atrodot vienu picēriju secinājām, ka tur nav iekšas sēdētuves. Aizgājām uz citu. Apēdām ēdienu, kas it kā garšoja labi, bet vispār gribējās noskaidrot, what the fuck was that :D

Neko. Dadzers, VZ te kaut kas darbos epastā. Un tad laikam ies meklēt citus barčikus.

sestdienā tātad izgājām ārā. un drīz vien nopriecājāmies par laikapstākli. spīd prožektors debesīs, diez gan omulīgi. tikai pūš. neko. ejam. derētu kafiju un to. klīdām randomā, tas bija lieliski, klīdām, pieņēmām random lēmumus, jo, pirms paliek tumšs, vispār ir vienalga kur mēs esam. skaisti un lieliski. tad vienā krustojumā skatījāmies, kur iet un es teicu, ka man nez kāpēc gribas, iet tur. aizgājām tur un tur bija omulīga kafejnīca. piesēdām, iedzērām limonādes, kafijas, tējas, saomulīgojāmies un gājām tālāk.

gājām un klīdām un klīdām. viss lieliski. nekas nav skaidrs, nekam navjābūt skaidram. ejam, jestrojamies un ir bliss. kaut kad jau tomēr organisms atkal uzpišas ar kaloriju gribēšanu. priekšā eventually atrodas kaut kāda burgernīca. kaut kāds tur krāfty shit. neko. parādiet kaut ko labāku te apkārt. burgeri esot bijuši ļ labi, bet mans ēdiens bija dīvains. bet ne sliktā nozīmē. anyway. uz galda, protams, atrodas undefined, undescribed sarkana pudele. izrādījās kečups. visi drusku vīlās, bet nu neko.

pēc tam izlēmām, ka pusdienās iesim uz libāņiem. sapingojām EtF, sarunājām sešos satikties tur. tikmēr kaut kā randomā klīdām, ka aizklīdām uz planetāriju. ānuok. neko. paklidām vēl, nāca jau pieci. man sāka sāpēt pēda jau pārāk kaitinoši. netālu no libāņiem atrodam pilnīgi tukšu barčiku, piesēžam uz pivci, sagaidīt EtF, uzpīpēt un atslogot manu stulbo pēdu. kad uzradās EtF, izrādījās, ka libāņu iestāde ir full. neko, ies citur. gājām atpakaļ aptuveni planetārija virzienā. piesēdām atkal kaut kādā vjetnamietī, jo a bit pressed for time, actually.

un tad jau planetārijs un Emikas gig. tas ir kaut kas neaprakstāms. bliss. eiforija un mind bllown. beautiful.

EtF, protams, paliek citā paliktuvē, kas nav tik tālu, kā mūsu un poļu barčiks. nolemjam, ka piesēdīs kaut kur pa ceļam. protams, ka barčiki neatrodas. aizejam līdz paliktuvei un visi nopūšas, EtF savācas un izvelk gūgles kartes.

(apmēram 18 km noieti so far sestdienas datumā)

VZ grib, lai es tomēr savācos uz local historian shit, tad nu uzrakstīs kaut kādus nebūt burtus par Berlīnes braucienu. jo vispār lielisks brauciens bija, tiešām blissful lielisks. par spīti tam, ka nevienam no ballītes orkomitejas tā īsti nepatīk Berlīne. then again, kopš atklāts Wedding rajons, tas vairs neliekas tik slikti.

piektdien mēs tur ieradāmies (zinu, zinu, visi šokā, ka man bija brīvdiena ārpus weekenda) pēcpusdienā. paliktuve bija dīvaina ar durvīm galvgalī un vēl random durvīm stūrī. nav ne jausmas, kur tās ved, iespējams, ka pie dragoniem, bet mums anyway citas lietas darāmas. paklīdām drusku apkārt, bet man sāka pingoties, ka prasās baigi uzņemt kalorijas, piesēdām random vjetnamietī. tur bija garšīgi, bet dīvaini kopsummā. vēl sāka rasties sajūta, ka cilvēki visi viens otru pazīst. bija pat tā, ka pie loga sēdošajiem čuvakiem sanča saruna caur logu ar garām ejošajiem kamrādiem. liekas, ka es Prāgās mazāk uzskrienu virsū pazīstamiem cilvēkiem nekā viņi tur. anyway.

tad jau bija tumšs un mazāk omulīgs laikapstāklis. izlēmām, ka iet uz poļu barčiku ir par agru, pameklēs kaut ko citu. bet nu, nekur mega tālu citur. klīdām randomā tur, randomā šitur. viss huiņa. dahuja telpu, kur ir telpa, comercial space, bet.. nav skaidrs, for what purpose. vienkārši telpa. nuok. whatever. bet a barčiki kur? bija daudz spēļautomātuves, bet tas nekad nav omulīgi. un cik var reģistrēties random vietās, totāli uzskatu, ka ar membership Herņas barčiku Sāzavā mums tomēr kakbe pietiek. (būs kaut kad jāaizdodas uz Sāzavu, lai aizietu tur. un tad, kad uzpisīsies, ka jāreģistrējas, mēs tādi importa random ļautiņi lepni teiksim, ka mēs jau reģistrēti!)

ap astoņiem, deviņiem tiek secināts, ka padosies. ies tomēr uz poļu barčiku un miers. te jau zudusi jebkāda cerība uz. aizejam uz poļu barčiku, tur kaut kāda dīvaina zaja strādā, nemaz ne mūsu iemīļotā Samanta. šitā vispār ne pārāk grib strādāt, grib pīpēt un bakstīt telepurķi. nu, vai tērgāt. neviens, protams, neatceras, kādus nahuj pivčus mēs tur bijām iecienījuši pagājušoreiz. neviens arī neuzradās palīgā izlemt. paņēmām tur kaut ko.

barčikā bija kādi seši, pensijas vecuma nīgri poļi pacientūrā. vēlāk uzradās daži jaunāki, bet vispār visi drūmi dzēra un maz sarunājās. nīgrojās savā nodabā. tad ieradās The DJ. **nopūšas** cilvēks ar self-importance level, ko man nekad nesasniegt. ta viņam kafiju vajadzēja, ta vēl nezin ko. jajebu. nu ok. tad šis eventually tomēr sāka spēlēt... negribas to saukt par mūziku. nu. iedomājaties hair metal shit? un tagad iedomājaties to sliktā izpildījumā un poliski. cringe levels rising. bet ballītes orgkomiteja malko pivčus un ir diez gan self sustaining jestruma jautājumos.

tad uzradās vēl kaut kādi random čuvaki un piesēda pie maziem, apaļiem galdiņiem, kas "deju zālē" gar sienām. piezīmēšu, ka pret šo brīdi The DJ audiencē ir bijis tikai viens pjanijs čuvaks, kurš 20 sekundes "padejoja" un aizgāja uz tualeti. aiz VZ manā aptuvenajā redzeslokā piesēdis tāds mid-50s čuvaks, izskatās pārāk poliski šī vārda sliktā nozīmē un ar apmēram puscentimetru īsiem matiem. man nejauši notrigerējas, ka tur kaut kas kustas, paskatos uz. čuvaks pamana, ka es uz viņu skatos. un ar to "seksīgo zaju žestu" izbrauc ar pirkstiem cauri matiem. puscentimetru gariem, mostly sirmiem matiem. noskurinājos, pievērsos atpakaļ VZ.

bet nu eventually visi nogurst pavisam un dodas uz paliktuvi, kur mūs gaida haribo lācīši, tās visas durvis un pamigt. pamigšanu no rīta gan mazliet traucēja tas, ka aptekšņi lauzās pa durvīm iekšā divreiz. bet vispār, pa ļoti retiem laikiem brīvdienā nebija jāceļas agrāk kā darbadienā! woo.

bet kaut kad jau bija jāceļas un jādodas tur ārā, tajā pasaulē, kas Berlīne.

es zinu, ka jums visiem ir pietrūcis saraksts ar lietām, kas nestas uz barčiku!
bet problēmiņa ir tāda, ka tika aiznests kaut kas truly inspiring, bet neviens no ballītes orgkomitejas nespēj atcerēties, kas tas bija. nekas, toties es atceros citus priekšmetus, ar kuriem esam apmainījušies barčikā relatīvi pēdējā laikā:
. vēl viena burciņa čili pastas,
. mazais nabadziņš spare telepurķis,
. micro simkartes tas tur sūdiņš, lai var mazajā nabadziņā ielikt nano sim,
. papīra lapas.

par pēdējo došu kontekstu tādu, ka sakarā ar manu nespēju izdomāt jaunus veidus, kā nodot informāciju EB, pa visiem tika saprasts, laikam zīmējumi būs the way to go. bet kuram mūsdienaš ir papīrs mājās? tak ne man! so, es, iespējams, kļūšu par slavenību starp local bietes uz brīdi. kas noteikti nav tas, ko es vēlētos. **is reclusive**

citās ziņās, vispār, kad man sanāk pieminēt Priekšnieku (hesus, man liekas, ka mēs sastrādājamies jau 5 gadus in this team), parasti viņš nav stāsta labais varonis. bet tupa mani atkal ar kaut ko izbesījis. nu, vai kādu citu atkal izbesījis. in any case, vakar un šodien sanākuši neapstrīdami empīriski piedzīvoti pierādījumi, ka ne tikai es Priekšnieku pazīstu, bet viņš savā veidā mani arī. es zinu, kādas ir viņa vajadzībiņas un uztveres. viņš lieliski pamana, kad jābeidz (parasti one to one tho) meetings, jo es esmu nogurusi no comms un vairs neuztveru neko. also, viņš šorīt ir sapratis, ka ikrīta catchup visam team ir jāaizbīda uz vēlāku laiku, jo laikam tomēr ir bezjēdzīgi turpināt cerēt, ka es beigšu aizgulēties.

bet nu vakar ballītes orgkomiteja aizgāja pa ilgiem laikiem iedzert ar Rūd un vispār šodien pohiņa, moš vēl burtus parakstīt? :D

Man ir pārāk nīgrums uz Vāciju šobrīd, kamēr te sēžu vlak uz Prāgām, tāpēc meh, to visu moš vēlāk.

Bet viena lieta - stacijā vienmēr ballītes orgkomiteja nopērk padzērienus, ko ņemt līdzi vlakā. Bezalkoholiskos, doh. Anyway. Pierasts bija jau, ka apmēram visi dzērieni pirkti Berlīnes stacijā garšojuši pēc šampūna. Viens gan bija ar dušas želejas garšu, atšķirība nav liela, nav paskaidrojama, bet pagaršojot kļūst skaidra. Tad nu, nopirkām dzērienus, secinājām, ka šampūna garša te ir diez gan atšķaidīta (man ar lemon, VZ ar orange).

kaķ: nu bet apelsīni ir lētāki gan jau par šampūnu.
VZ: gan jau viņi ņem mākslīgo nevis īsto šampūnu!
kaķ: jo šampūns aug kokos?
VZ: nē. No pulvera! Nu.. ne jau šampūnu, šampūnu, bet pulverveida šampūna garšu.
kaķ: ā nu. Bet man liekas, ka pie pulvera šampūna garšas anyway strādājuši vairāk highly paid speciālistu. Apelsīni anyway varētu būt lētāk.
VZ: nu jā.
kaķ: tāds specific watered down drink.
VZ: ar apelsīnu watered down šampūna dzēriens.

Vienojāmies, ka seems unnatural.

Bet sestdien bijām ohujā, ka Berlīnēs labāks laikapstāklis nekā Prāgās. Mēs nostaigājām ap 22 km, pa dienu vispār karsti bija mētelī.

Nezinu, kā lai uzraksta to Emikas planetārija giga exp, bet tur laikam vajag savākt domas kādā brīdī vispirms.

Brīvdienas bija labi, var jau tagad būt jau Prāgās? Man apnika vlakā.

protams, ka svētdien, jo pūta un bija pretīgi, visi aizgāja pie Jiržika nevis uz Brāļiem un tas bija ļoti labs random lēmums. pārmaiņas pēc, pie Jiržika strādāja Jiržiks.
pa visiem tika saprasts, ka ir jāreģistrē oficiālais The Church of VZ, jo citādi visi tādi neoficiālajā un VZ papiš lots of cash.
mums ar VZ kļuva skaidrs, ka man ir jādibina Anti-Glitter biedrība un tur sākām domāt jau saukļus. let your inner self shine instead. vēl tur kaut kas. bet nu, it's work in progress, currently on hold.

vēl mēs iemēģinājām to Gallagher jautājumu. you nu, izdomāt teoriju, ka intervijās jāprasa "what is your personal limit on Gallaghers?"ir viens, bet nebija notestēts on real data. nu. nolēmām pamēģināt Jiržikbārā. pirmais response abiem test subjs bija apjukums. Jiržiks attapās pirmais un atbildēja pareizi. Vadīms beigās totāli derailed filozofēšanā par viņam zināmiem Gallagheriem, didn't answer. secinājumā sapratām, ka jautājums nav priekš social situations, bet will work in an interview.

bet vispār bija jestrs vakars, visi apm.

un vēl es gribēju vēl mazliet par zilo bāru pierakstīt, ja!

neatceros, kurā no vakariem tas bija, bet aizgājām uz zilo bāru un.. tur vienā brīdī aizgāja gandrīz visi orki un troļļi. un bāra zajai zajebala jukebox, ieslēdza teļiku un visi skatījāmies House MD čehiski. a ko? daudz labāk nekā jukebox shit.
toties blondā bārazaja, kad ir barčikapacients, ir daudz kļovāka, kad aizmigusi pie letes, nevis nomodā, avā ūberpjanuma stāvoklī.
un vienu citu vakaru viens no barčika mēbelēm, kuram pieder dahuja devaisi un viņš tos dažādās kombo ņem uz barčiku, sapjaņojās tā, ka novilka bikses barčika vidū, nesapratu kāpēc, bet tad uzvilka atpakaļ.
nīgras bāra zajas, kas eyerollo par pacientiem mūsu virzienā, ir jestri.
bet izēšanās ballīte, kas bija vakar, kad visi sanesa mega havčika kalnus, tas likās bik meh. ēdiens ir meh.

tāda, lūk, saviesīgā dzīve.

darbā tikmēr viss kā jau parasti - haoss, bezsakars, daudz randoma, mazliet jestru darbu un šodien nācās runāt ar DrN par user account perms. laikam izdabūju to, ko vajadzēja. nu redzēs.

tātad Nāplavkas hipsteru barčiks. arvien vairāk pārliecinos, ka tieši hipsteri tomēr ieslēdz apkuri savos barčikos. tur ir kakbe dīvainas ilustrācijas pie vienas sienas. šur tur karājas laivas. tāds kaut kāds nesaprotams. bet nu, iedzērām brokastu dzērienus, tad es attapos, ka tur dod Birell pomelo & grep. kā to varēja papist? anyway. atrodam kaut kādus Fuego burgerus iekš menu, kuri kakbe ir asi. brokastu kombo kakbe visiem skaidrs.

burgeri vispār bija tīri garšīgi. es apm. pie cita galdiņa gan novēroju, ka čuvaks no sava burgera apēda visu iekšu un bulku (arī apakšējo daļu) atstāja. nūok. bet tad! čuvaks apm paņēma kūciņu un to gardu muti aprija nomnomnom. es drusku nesapratu šo kombo, bet nav jau tik svarīgi. viņš bija atnācis kopā ar hipsteri anyway.

pēc brokastu burgeriem malkojām ekselentus un jutāmies omulīgi. vienīgais, ka tajā iestādē bija pārāk daudz sieviešu tualešu. trīs. viena disabled, ok. bet divas citas. viena ar vienu kabīni, kurai ir durvju krampītis. otra, kurā ir divas kabīnes bez krampīša. visas tādas zilgan mauve. pirmā bija mazāka, sajūta bija zilāka. bet krampītis! vēlāk gan pirmajā elektriskais dvieļu dispenseris sāka darīt half-arsed job. spriedām, vai viņam baterijas, vai devaiss tomēr plugged somewhere inside the wall un vienkārši mirst. un tad saruna novirzījās uz to, cik grūti vispār var būt uztaisīt vienkāršu un lietojamu tualeti. nu cik? es saprotu, paliktuves ir sarežģīti, tur vienmēr kādam kaut kas nepatiks, vienmēr kaut kas būs salūzis un handyman laika ir tik, cik ir. un tas viss. bet tualete. vienkārši barčika tualete. nu how hard can it be? aiziejiet visi uz te lokālo picēriju, paskatieties tur tualeti - vienkārša, neuzbāzīga, viss funkcionē, nekas nebesī, ir ok.

anyway. paliku pie omulīgi. kad pierod pie laivām un bildēm, vispār tīri jauka hipsternīca. diez gan neitrālas, patīkamas krāsas un interjers. apteksnes ok. pivcis labs. silti. jestri tak. žūžojām un noņirdzāmies veselīgi. laba diena, apm. cilvēki nāca un gāja, bet nekas sevišķi netraucēja. tad bija ļauži ar diviem suņiem, no kuriem vienu ļoti satrauca viss kas. piemēram, kā cilvēki kāpa pa trepēm lejā. vai gāja pa durvīm ārā. tur suncim gāja konkrēti grūti to visu tolerēt neraisot alarms.
bet nu vispār man liekas, ka mēs ar VZ atkal atrisinājām dahuja pasaules problēmu, tikai es tā tagad nespēju atcerēties vairs :D

pusdienas nez kāpēc gājām risināt citur, ko es tagad uzskatu par kļūdu, bet nu. neko. tad jau vlak uz Prāgām. es piezīmēšu, ka pret to brīdi mans weather apps teica, ka dangerously windy. un nu jā. pūta ar jaudu un atdevi. vlak, protams, ka kavējās pusstundu. un tad brauciena laikā vēl pusstundas delay nāca klāt. es tur ik pa brīdim aizmigu, lai ik pa brīdim paziņotu VZ, ka man viss besī un migtu tālāk.

par zilo bāru vispār grūti rakstīt tā, lai tas izklausītos ticami. bet viens no local news, ko varu visiem paziņot ir tas, ka Blondais gejs beidzot ticis pie boyfriend! tāda.. ļ, ļ dodgy paskata dīvaina čuvaka, ar kuru šis visādi bučojas pa zilo bāru. es Blondā romantiskās izvēles nesaprotu nemaz, bet laikam jau vismaz tāds pārpjanijs dodgy čuvaks ir ar mieru pieciest to baiso balsi. vakar gan, piezīmēšu, Blondais bija viens pats. trouble in paradise?

vēl ir tā, ka man šodien nācās sākt rītu ar ibuprofēnu. un... kā cilvēki var pastrādāt šitik high? es esmu tādā jobanā kosmosā, bet man te jātaisa servera certificates priekš kaut kādiem padsmit serveriem un man bail padomāt, kas no tā sanāks beigās. bet ir tak dzirdēts, ka ļauži tur visi high af vai drunk strādā un apm ar to. es nē, es laikam neesmu viens no. pat, ja aktīvi lietoju Certificate Fun proj.
izies uzpīpēt. te jau pārāk tas lidojums. ā nē, pag. iebakstīs jauno cert iekš vars. tad.

atvēru semagic, lai sāktu rakstīt par svētdienu, atradu, ka es asvā ibuprofēna high esmu uzrakstījusi šito. nuok. lai jau būtu, protams :D

bet karoč svētdiena. pamodānies tajā Eliškas iestādē. tas bija pilnīgi un noteikti apkurinātākais iestādījums, kādā es esmu bijusi for a long time. iztaisoties ārās, kaut kā paklīstam mazliet, bet mazliet līst, ir pelēks, pūš un besī. tas tāds downside. aizdomājamies, ka šodien gan nav iemesla turēties vecpilsētas kalnā, kaps tik lejā. iegājām Crosscafe uz kafiju. jo ahujenna vajag kafiju, vispār. miegs ir visur, katrā šūnā ir miegs. paņemam kafijas un mājas limonādes, kaut kādas yuzu. limonādes garšo pēc... garšas. vienkārši garšas. for science pagaršoju augļus tur un secināju, ka cidonijas. pēc brīža secināju, ka arī apelsīnu mizas.
VZ: **žestiem rādot divus apaļus objektus, kas satuvinās un attālinās** tagad cidonija, tagad yuzu, tagad cidonija, tagad yuzu!

bet nu tur nav omulīgi un iestādē nesankcionēta mācīšanās arī nav atļauta, tikai on the first floor, speciāli atzīmētā vietā. mazliet sagūglējam, ka eksistē burgernīca un plāns B ir kaut kāds pie-upes barčiks. aizejam līdz burgernīcai un saprotam, ka tur neizskatās omulīgi. aizejot, apmaldoties pelēko māju rajonā, atrodam pie-upes barčiku, kas obviously saucas Naplavka. izskatās hipsterīgi, bet nav vēlmes iet ārā lietū. piesēdīs. pasūtam kafiju, tēju, mājas limonādes. mēģinam aptvert, kur atrodamies. nu, pelēko māju rajonā, clearly, bet kāpēc ir cirka telts redzama? nez. bet vismaz uz to brīdi barčikā ir divi hipsteri, visādi random ļaudis un ir strādājoša apkure.

par žūžošanu hipsternīcā, brokastu burgeru normalizēšanu, pivčiem un visu pārējo jestro cerams, ka savākšos pirms piektdienas uzrakstīt.

Hradec Králové bija tā vieta, kur ballītesorgkomiteja diez gan randomi aizdevās pagājušajā weekendā. tur, protams, ka ved ar Krakonoš vlak. **nopūšas** es jums, ja godīgi, iesaku braukt ar citiem vlak pie iespējas, ne Krakonoš.

pati pilsēta ir.. nu. nav it kā mazmiests, kā parasti pierasts. bet nu, tomēr diez gan nekurienīgi. nav tā, ka trūktu barčiku, bet to ir tieši tik daudz, lai sāktu kļūt izvēlīgs un beigās izrādītos, ka atkal bezjēdzīgi mazliet tā izvēle. bet pa dienu bija tīri labs laiciņš priekš feruāra un tad normāli apgājām apkārt vecpilsētai. jā, tur vecpilsēta ir kalnā, pārējā pilsēta - lejā. bija šausmīgi forši pastaigāt pa dienu ārā, sevišķi neciešot. aktīvi priecājāmies un līksmi jutāmies par to.

Mexita bija tīri normāla ēstuve, bet viņu izpratne par asumu ir divas jalapenjo sķēlītes. citādi jau bija labi. it kā tur viņu pagrabā nebija baigi silti, bet nebija arī atklāti auksti. kad zaja sāka ēst putukrējumu, sapratām, ka ir jādodas.

Na Jedno bija labs barčiks, bet tur nekurināja vispār un nācās iet prom. pirms man atkal sākas panikas lēkmes no aukstuma. :D citādi jau gards pivcis (Bernards un kaut kas no Zabreh) un diez gan jestri. ā nu, vēl downside bija dīvaina īru mūzika. un cilvēki, kuri iezogas barčikā mums nemanot.

tad pastaigājām skumīgi pa galveno laukumu, ievēlāmies Husā uz diviem pivčiem. bet nu, kurš Husā nav bijis. izvilku gūgli. gājām meklēt Lauvas barčiku, bet tā vietā atradām barčiku U Stolu. vispār tajā pilsētā iestādes laikam ir saucis kapteinis obvious.

U Stolu (pie galda) barčikā tiešām ir galdi. hehe. un nīgra bāra zaja. nīgrā bāra zaja visiem salēja un aizgāja lasīt savu grāmatiņu. grāmatā pie pirmās lappuses, kurā atsāka lasīt iesākto grāmatu, sāka plati smaidīt un ķiķināt. nosaukumu nespējām saskatīt. bet likās, ka varētu būt jestra literatūra. zaja nelikās easily pleased. bet ur vismaz kurināja, bija tīri jestri. sieviešu tualetē bija pīts krēsls. paklāju izvēles tur arī bija dīvainas. bet viss bija tīri omulīgi un jauki. nojestrjojāmies apsveicami. konkrētus prikolsus pierakstīšu atsevišķi, ja atcerēšos, bet tbh, domāju visiem skaidrs, ka you had to be there anyway.

also, mana nebeidzamā nemierība visu laiku pārvietot, kombinēt un visādi noņemties ar uz galda esošajiem priekšmetiem, makes me the thing that does the thing with the things. :)

vēlāk pīpējot jautājām zajai, kas par grāmatu, bet te visi noskuma, jo oriģinālvaloda ir čehu un nosaukums tik grūti paturams atmiņā, ka pat pati zaja īsti nezināja.
kad no U Stolu izmeta ap diviem, garāmejot iegājām kaut kādā divainā kokteiļbārā, kas bija līdz četriem, bet tur deva tikai mazās pilzenes un viss sāka efektīvi kaitināt.

aizejot uz paliktuvi secinājām, ka Na Jedno noteikti nav apkures, jo paliktuve Eliška tupa lieto visu rajona apkuri. bet tad vēl mēs nezinājām, ka svētdiena būs labāka. par to uzrakstīs, kad būs vairāk noskaņojuma tik daudz burtiem.