Hradec Králové bija tā vieta, kur ballītesorgkomiteja diez gan randomi aizdevās pagājušajā weekendā. tur, protams, ka ved ar Krakonoš vlak. **nopūšas** es jums, ja godīgi, iesaku braukt ar citiem vlak pie iespējas, ne Krakonoš.

pati pilsēta ir.. nu. nav it kā mazmiests, kā parasti pierasts. bet nu, tomēr diez gan nekurienīgi. nav tā, ka trūktu barčiku, bet to ir tieši tik daudz, lai sāktu kļūt izvēlīgs un beigās izrādītos, ka atkal bezjēdzīgi mazliet tā izvēle. bet pa dienu bija tīri labs laiciņš priekš feruāra un tad normāli apgājām apkārt vecpilsētai. jā, tur vecpilsēta ir kalnā, pārējā pilsēta - lejā. bija šausmīgi forši pastaigāt pa dienu ārā, sevišķi neciešot. aktīvi priecājāmies un līksmi jutāmies par to.

Mexita bija tīri normāla ēstuve, bet viņu izpratne par asumu ir divas jalapenjo sķēlītes. citādi jau bija labi. it kā tur viņu pagrabā nebija baigi silti, bet nebija arī atklāti auksti. kad zaja sāka ēst putukrējumu, sapratām, ka ir jādodas.

Na Jedno bija labs barčiks, bet tur nekurināja vispār un nācās iet prom. pirms man atkal sākas panikas lēkmes no aukstuma. :D citādi jau gards pivcis (Bernards un kaut kas no Zabreh) un diez gan jestri. ā nu, vēl downside bija dīvaina īru mūzika. un cilvēki, kuri iezogas barčikā mums nemanot.

tad pastaigājām skumīgi pa galveno laukumu, ievēlāmies Husā uz diviem pivčiem. bet nu, kurš Husā nav bijis. izvilku gūgli. gājām meklēt Lauvas barčiku, bet tā vietā atradām barčiku U Stolu. vispār tajā pilsētā iestādes laikam ir saucis kapteinis obvious.

U Stolu (pie galda) barčikā tiešām ir galdi. hehe. un nīgra bāra zaja. nīgrā bāra zaja visiem salēja un aizgāja lasīt savu grāmatiņu. grāmatā pie pirmās lappuses, kurā atsāka lasīt iesākto grāmatu, sāka plati smaidīt un ķiķināt. nosaukumu nespējām saskatīt. bet likās, ka varētu būt jestra literatūra. zaja nelikās easily pleased. bet ur vismaz kurināja, bija tīri jestri. sieviešu tualetē bija pīts krēsls. paklāju izvēles tur arī bija dīvainas. bet viss bija tīri omulīgi un jauki. nojestrjojāmies apsveicami. konkrētus prikolsus pierakstīšu atsevišķi, ja atcerēšos, bet tbh, domāju visiem skaidrs, ka you had to be there anyway.

also, mana nebeidzamā nemierība visu laiku pārvietot, kombinēt un visādi noņemties ar uz galda esošajiem priekšmetiem, makes me the thing that does the thing with the things. :)

vēlāk pīpējot jautājām zajai, kas par grāmatu, bet te visi noskuma, jo oriģinālvaloda ir čehu un nosaukums tik grūti paturams atmiņā, ka pat pati zaja īsti nezināja.
kad no U Stolu izmeta ap diviem, garāmejot iegājām kaut kādā divainā kokteiļbārā, kas bija līdz četriem, bet tur deva tikai mazās pilzenes un viss sāka efektīvi kaitināt.

aizejot uz paliktuvi secinājām, ka Na Jedno noteikti nav apkures, jo paliktuve Eliška tupa lieto visu rajona apkuri. bet tad vēl mēs nezinājām, ka svētdiena būs labāka. par to uzrakstīs, kad būs vairāk noskaņojuma tik daudz burtiem.