*

Pirmo reizi redzēju pupuķus. 2 gab. Savā dārzā. Tagad visu laiku, te tuvāk, te tālāk dzirdu viņu saucienus.

vakar no rīta dzirdēju pirmo lakstīgalu. vakar naktī viņa neļāva gulēt (apmēram kā dziesmā). likās, ka bezmaz sēž blakus uz spilvena un pogo.
strauji noziedēja agrās plūmes. aizvakar vēl bija pilnos ziedos un bišu/kameņu drona ieskautas. šodien jau praktiski nobirušas. sāk ziedēt ķirši un pārējās plūmes. ievas te vēl nezied, bet tūlīt, tūlīt ziedēs. gaiss ir maigs un svaigs un smaržīgs.
sasēju burkānus un cūku pupas un lauvmutītes. nupat vakarā iebāzu zemē drusku kartupeļus. sašķinu trešo sparģeļu porciju. rīt vārīšu krēmzupu.
nevaru izdomāt kur stādīt laškrāsas dālijas un zantedešijas. vajadzētu izstādīt pērn no sēkliņas izaudzētās un podā pārziemojušās mārsmilgas. bet arī nezinu kur.

pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet vēl ir tikai aprīlis.
un es jau ilgojos pēc svīrēm.

16388. Ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdzied, tad sadeg kāds uzvalks. /A. Mencis, Puikule./

malkas šķūnī mētājas vāveres astes gals un zebiekstes vai seska kaka

ārā -18,9, komforta temperatūra -24. iekšā negribu skatīties cik grādu, bet maz, jo A vējš ir izpūtis māju un stāsta, ka rīt izpūtīšot vēl vairāk.
vismaz mums nav pavisam kails kailsals. ir kādi 2 cm sniega pūciņas. vismaz psiholoģiski drusku vieglāk.
un tūlīt, tūlīt vienlaicīgi ciemos ieradīsies abas mūsu mātes.
būs fun

Atcerieties, kā es kaut kad rudenī braucu busā uz Smilteni un pierakstīju aizmugurē sēdošā vīrieša telefonsarunas ar Sauļuku un citām personām?
Lūk, tagad atkal braucu autobusā, šķiet, ka pat tajā pašā reisā (Rīga - Smiltene - Alūksne, 17:50) un pa diagonāli no manis sēź čalis, kurš ik pa laikam liecas uz manu pusi un ber uz manas somas saujām konfekšu. Viņš piedāvāja arī citiem apkārtsēdošajiem, bet visi īgni vai aizdomu pilni atteicās un viņš arī to visu sabēra man. Jāteic, ka man viņš nepiedāvāja, vienkārši uzbēra un turpina bērt. Viņš nemēģina nekā uzbāzties vai runāties, tikai apber manu somu ar konfektēm. Ja viņš tā turpinās, es tikšu aprakta konfektēs. Konfektes tādas normālas - snikerīši, werthers, geiša, marss utt., nav varžu kājiņas vai zosu kakliņi.

Citās ziņās, lai pēdējā šī gada darbdiena nebūtu pārāk easy, no rīta bija drāma ar lidiņu. Kronim bija 7 no rīta cehā jāizņem sastāvdaļas divām rasola izrādēm, bet bija sajaukts pasūtījums un sagatavota tikai viena porcija. Tad nu stundu gaidījām kamēr uzvārīs un sagriezīs vēl puskilogramu kartupeļu un pārējās lietas, bet mums jau 10:30 bija jāsāk izrāde Aizkrauklē un pirms tam vēl jāuzkrāmējas. Kkā caur dirsu paspējām, toties skolēni bija pilnīgi mežoņi. Kronis pirmo reizi kādu izmeta no klases.

Smiltenē ir arī nenormāli forši ugunsdzēsēji. pavadīju svētdienas rītu ugunsdzēju depo ar ugundzēsējiem, viņu komandieri Inetu un virskomandieri - rudo kaķi Bosi (viņš ir korumpēts). nošļūcu arī pa ikonisko stieni no otrā stāva.
manam darbam mēdz būt biezas un grūti sakošļājamas garoziņas, bet, kad gadās šādi mīkstumiņi, ir ļoti, ļoti forši.

mums te ir uzradies maģisks sarkans sniegtīrītājtraktors, kas tīrot ielu nošķūrē arī vārtu priekšu. tā, ka nepaliek valnis. nekad iepriekš neko tādu neesmu pieredzējusi. parasti sniegtīrītāja sašķūrēto valni ir visnepatīkamāk norakt, jo blīvs un smags. šogad nekas nav jārok. vaļņa nav. pilnīgs medžiks. tas nav traktorists, tas ir eņģelis.

1. decembris. ļoti, ļoti daudz sniega. snieg jau otro diennakti, gandrīz bez apstājas. man ļoti, ļoti patīk šāda ziema mazpilsētā. iesnigt baltā, mīkstā, pufīgā klusumā. patīk pamosties padzisušā mājā un kamēr K kurina plīti un vāra kafiju mokas kanniņā, izšķūrēt celiņu līdz putnu barotavai, iebērt sēkliņas un tad sēdēt pie virtuves loga, bieži vien kopā ar kaķi, skatīties kā snieg un, kā putniņi ņemas pa barotavu. pierakstīt naktī redzētos sapņus, izvilkt dienas kārti, dzert kafiju un just kā lēnām un maigi izplešas siltums no plīts. pēc tam iet tīrīt sniegu, iet pastaigāties uz Pilskalnu vai Parku vai doties uz stalli, lēkšot pa sniega laukiem, vai braukt uz kalnu slēpot. atgriezties mājās, kurināt krāsni, gatavot pusdienas. paēst, uztaisīt otro kafiju. atkal sēdēt pie virtuves loga, bieži vien kopā ar kaķi, skatīties kā snieg, kā putniņi ņemas pa barotavu un, kā pamazām satumst. manliekas, es mierīgi tā varētu vismaz mēnesi no vietas.
bet nevar. jāstreso un jāstrādā. man jau sen nepatīk Rīga vasarā, bet man laikam nepatīk Rīga arī (īstā) ziemā.

runājot par ēdienkarti "novembris", vakardien, piemēram, ēdām vareņiku kariju. lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti, ļoti garšīgi. tas dzima no vairāku apstākļu sakritības. šie apstākļi bija - PMS, pelēka un mikla novembra diena, pabūšana ārā kādu laiku, vēlme pēc kaut kā vienlaikus drusku džankīga, bet tajā pašā laikā bagātīga un sildoša, kas turklāt ir viegli un ātri pagatavojams. tātad:
uzkarsētā eļļā apcep ingveru, ķiploku, puravu (viss sīki sagriezts) un dzeltenā karija pastu. piegāž bundžu kokospiena un apmēram tikpat tomātu pastu (man īstenībā bija sablendēti tomāti savā sulā, nenosakāms daudzums, kkad palicis pāri un iebāzts saldētavā). kad šis viss uzsilis, iemet tur sauju (vai divas) saldētu zaļo zirnīšu un saldētu/iepriekš atlaidinātu tofu, kas saplūkāts gabaliņos (saldēšana drusku maina tofu tekstūru, viņš paliek tāds čaganāks un vistīgāks). vēl piemet kādu laima lapu un iespējams vēl kaut ko, ko šobrīd vairs neatceros. kad tas viss sāk burbuļot, ieber tur paku vareņiku ar kartupeļiem un sēnēm (ļoti iespējams, ka kaut kādi austrumnieciski pelmenīši tur iederētos labāk, bet kas nu man bija saldētavā, to arī izlietāju). uzliek vāku un pasutina mērcē kādas 10 min. ik pa laikam apmaisa, jo ciete no vareņiku mīklas mērci iebiezinās un, ja panna tāda seklāka, var pieraut pie apakšas. kad vareņiki gatavi, tad ēd bagātīgi pārkaisot ar svaigu kinzu no dārza. brīnišķīgs PMS ēdiens, bet iztēlojos, ka varētu arī uz pohām ļoti labi aiziet. galvenais, ka praktiski nekādu pūļu.

pieliekamajā vēl ir drusku dārza gurķi. neatceros nekad tik ilgi bijušus. protams, strauji zaudē tvirtumu, bet tzatziki aiziet ļoti labi. tomātu arī vēl gana daudz. gan gatavu, gan vēl gatavošanās stadijā kastē. nupat apēdām pēdējās dārza paprikas, vēl palicis viens baklažāns. pagrabā vēl daudz kabaču. tie gan arī sāk bojāties, jo diezgan daudz nācās noņemt tādus pusgatavus. šodien tako salātos ēdām salātu no dārza. bija gan jau tāds uz pāraugšanas robežas. vēl ir kinza, pētersīļi, selerijas. siltumnīcā pašsasējušies salātu bērniņi. nevar saprast, ko darīt ar puraviem. parasti atstāju ārā un ziemā ņemu pa taisno no dobes. bet pagājšziem uz pavasara pusi stirnas nograuza, ko nebijām paspējuši vēl apēst. laikam brīvos brīžos (ko?) jāvelk pa kādam nost, jāgriež un jāliek saldētavā.

* pagājšnedēļ pirmā salna. dilles ārā nenosala, bet nosala siltumnīcā ienestās dekoratīvās nātrītes.
* ceturtdien atcēlās treniņš, tāpēc aizbraucām panēsāties pa kalnainajām Niedrāja stigām. zirgs joprojām pilnīgi traks.
* esmu vairākas reizes nobraukusi garus gabalus ar Volvo intensīva lietus laikā ar apstāšanam pa vidu un elektro gļuks nav bijis. bet tā vispār es domāju, ka tas gļuks diezgan labi raksturo manu dzīvi - mēģinot uzsākt kustību histēriski vēzēt ščķotkas, bļaut - "bremžu defekts, apstājieties drošā vietā", bet uz priekšu nemaz nekustēties un nesākt darboties. es laikam diezgan bieži tā daru.
* vakar noskatījos Dead Man uz lielā ekrāna.
* man vispār patīk mārpuķītes, es viņas necenšos nekā baigi apkarot vai likvidēt no mauriņa, bet šoruden viņas ir nenormāli piesējušās pa visām dobēm. nekad tā nav bijis. diezgan besī.
* ēdienkartē "oktobris" - wannabe rāmens ar marinētām un airfrajerotām dižsardzenes šķēlītēm, kūpinātu tofu un avokado (buljons ar miso, wakame, puraviem un sēnēm), kā arī Minesotas savvaļas rīsu zupa ar rudens taurenēm, gaileņu pastēti (gailenes saceptas olīveļļā ar puraviem un sablendētas) un lielajām baltajām pupām. un vēl - apceptas sviesta pupiņas ar zilo sieru un valriekstiem.
* izskatās, ka esmu iesaistījusies kopienas teātra projektā Smiltenē.

* baigā tā vētra. nu jau ilgāk nekā diennakti visu laiku pūš un šņāc un kauc un auro un dārd. liekas, ka pūš cauri mājas sienām. naktī modos augšā no tā cik nikni lietus tiek triekts logos. jā, lietus arī gāž gandrīz nepārtraukti. vējš norāva gar zemi vīnogu. viņa ir liela un dzīvoja pie tāda kā koka rāmja pie mājas dienvidu sienas. ļoti ceru, ka nav pavisam nolauzta. man negribējās iet tuvāk skatīties, jo es vienatā tāpat nespēju viņu piecelt augšā un nav arī jēgas celt, ja uzreiz kaut kā nenostiprina.
* biju jau paspējusi ļoti noraizēties par kaķi. viņš ap pusčetriem naktī izlauzās ārā vētrā un aizgāja. kopš tā laika nebija rādījies. nebija ne brokastīs, ne vakariņās. ik pa brīdim gāju saukt, bet nebija. tikai negaidīti daudz mazputniņu visu laiku rosījās dārzā. visādu veidu zīlītes, dzilnīši, melnie strazdi u.c. brīnos, ka viņi šādos apstākļos vispār spēj palidot.bet kaķis tikai tagad beidzot pārvilkās. briesmonis tāds.
* nolasīju plūškoka ogas. ļoti maz šogad. viena bļodiņa. viņš laikam apsala maija salnā. kaut kāda drusciņa sīrupiņa jau sanāks. varbūt jāpieliek klāt avenes.
* apgriezu savas podā izaudzētās mārsmilgas (sweetgrass) un sapinu bizes. sanāca viena normāla un viena maza bizīte. viņa smaržo debešķīgi. ceru, ka pārziemos un nākamgad būs jau vairāk.
* biju tepat KC noskatīties Labra namu. man patika. forša pieredze. baigā matemātika.
* ēdienkartē "oktobris" - wannabe rāmens ar kūpinātu tofu, avokado un marinētām (sojas mērce, medus, olīveļļa, citronu sula, ķiploks, čilī) un airfryerī apkraukšķinātām saulsardzeņu šķēlēm. buljoniņš ar sēnēm, wakame un puraviem, grauzdētu sezamu.
* es laikam nekad nenokļūšu Grab koncertā

citās ziņās:
* septembra priekšpēdējās dienas pēcpusdienā aizbraucu uz darbu šortos, pa ceļam iebraucot nopeldēties. šī vasara bija gara. paldies par to. šobrīd liekas, ka tāpēc būs drusku vieglāk pārciest tumsas un šļuras laiku. bet varbūt arī nebūs.
* aizvakar pirmo reizi šosezon iekurinājām plītu. vakar drusciņ, drusciņ krāsni. ne aukstuma, bet mikluma dēļ. joprojām nav iztīrīts skurstenis.
* aizvakar izvācu no siltumnīcas tomātus. gurķi, paprika, baklažāns un bazilks vēl palika. izstādīju rindiņās arī pašsasējušos salātus. moš izaugs. moš neizaugs.
* kaimiņiene iedeva mango kociņu, man gan liekas, ka viņam pie manis nepatiks.
* jumta cilvēki pazuda, kad K aizbrauca tūrē. ir palikusi viena nepabeigta maliņa aizšķūnijā, nav apzāģēti dēļu gali, te mētājas viņu trepes, varbūt vēl kaut kas. klausuli neceļ un neatzvana.
* kādu pusotru mēnesi jūtos kā pārtikas pārstrādes un ražošanas cehā. visu laiku ir kaut kas, kas kaut kādā veidā jāpārstrādā, lai nesabojājas un tam visam vēl klāt es pielasu sēnes.
* bet es nesaprotu arī teicienu, ka jāaudzē tik cik var apēst/patērēt, jo tu jau nekad nezini kas un cik izaugs. man ir bijis, ka iestādu 3 kabačus, bet visus nograuž gliemeži. vai gurķi - viņiem nepatīk pārstādīšana, iestādi 10 stādus un puse nobeidzas. šogad pirmās sviesta pupas ko es iesēju nograuza nezinkas. palika tikai tādi stumbenīši. sēju pa jaunam kaut kad jūnijā. laistīju, viņas nīkuļoja, bet mitrajā vasaras otrajā pusē saņēmās un vēl joprojām kaut ko drusku ražo. es esmu iemācījusies nevergot dārzam tādā nozīmē, ka, ja ir pilns krūms ar ērkšķogām un man viņas neinteresē, tad es neapgrūtinu sevi ar lielapjoma zapšu vārīšanu, kuras gadiem skumji stāvēs pagrabā. bet, ja tas ir kaut kas, kamī esmu ieguldījusi daudz darba, laika un enerģijas (piemēram, vasaras sākumā divus mēnešus staigājot pa visu dārzu ar lejkannu) un, kas man arī ļoti garšo. tad negribas gluži ļaut tam visam sapūt. es nezinu, ko es darītu, ja vīramāte nebūtu atdevusi lielo saldētavu.
* zirgs šausmīgi resns. ja būtu cits gadalaiks un/vai viņš būtu jaunāks, es sāktu raizēties. bet tagad labi vien ir. būs rezerves, ko tērēt, kad paliks auksts. pēdējā laikā esmu zirgam veltījusi ļoti maz laika un jūtos par to slikti.
* darba daudz, naudas maz.
* grupusaišu prezentācijas pasākumā Aleponijā satiku spiritualized (kāds atceras viņa lieliskos bilžu stāstus?)
(* K tikko teica, ka, ja es ilgi sēžot istabā, es paliekot grumpy. šodien tā ir, jā)

* bezgalīgi garš augusts. joprojām neesmu izvilkusi nevienu silto drēbi vai apavu un vienīgā virsjaka, ko esmu uzvilkusi ir lietusjaka dažas reizes. joprojām ražo āra gurķi un sviesta pupas. joprojām ārā stāv daļa istabas puķu. joprojām neesmu kurinājusi ne plīti, ne krāsni. daikons un pakčojs šajā karstumā aizgāja ziedos. toties siltumnīcā izdīdzis ingvers, kuru iebāzu zemē kaut kad maijā. es nesaprotu, ko viņš domā.bet dārzs, lai arī zaļš un ziedošs, sāk izskatīties aizvien vairāk paguris. es viņu saprotu. nav nemaz tik viegli būt bezgalīgi garā augustā. nezāles gan nepagurst. man joprojām ir ļoti daudz tomātu. ir āboli un gurķi un kabači. vīnogas un avenes. bet daudz pārtieku no treša, jo vienkārši nav laika gatavot. un kad ir laiks, tad veltu to visa tā, kas taisās sapūt, grūšanai saldētavā.
* esmu ļoti nogurusi no ilgas braukšanas ar auto. nezinu vai vecums vai Volvo, bet sāp dibens, smeldz ceļi un mugura. neatceros, ka tā būtu bijis daudz braucot ar Fordu, lai gan Volvo it kā šķiet ērtāks. septembrī esmu nobraukusi ļoti, ļoti daudz kilometrus. pārsvarā Smiltene, Rīga, Valmiera, Salaspils, bet piektdien nobraucu arī Saļiks - Lūznava - Smilča.
* visur ļoti daudz notriektu āpšu.
* piektdienas naktī ap pusnakti atbraucu no Lūznavas. uzvilku šortus, gulēju ārā, šūpuļtīklā un skrollēju telefonu. deviņpadsmit grādi. divdesmitotrais (jeb diudestotrais, kā saka kāda no Smiltenes Maximas pārdevējām un daudzi citi, kas nākuši no Alūksnes puses) septembris.
* nekādai īpašai rudens saulgriežošanai nebija spēka. bet Smiltenē bija svecīšvakars. man tā likās rudens ekvinokcijai ļoti piemērota garīgā prakse. aizgāju jau tādā krietnā krēslā uz kapiem. bija rudenīgs pelēks un smalki smīlāja lietus, bet bija silts un visur dega svecītes. apsēdos uz salijušā beņķīša pie vecvecākiem un klusi apraudājos.
* runājot par raudāšanu - nesen pamodos no sapņa, kurā bezgalīgi ilgi un bezdibenīgi izmisīgi raudāju, turot cieši sev piespiestu zirga galvu. it kā rotaļu, it kā mana zirga.
* Zola Jesus bija burvīga. uz iesildītājiem nepaspēju, jo vakar stallī bija pansijas slēgšanas ballīte. ēdām kliņģeri un izrādes rasolu. daļa privāto zirgu dodas prom jau ar oktobri, daži vēl paliks līdz ganību sezonas beigām.
* kādu vakaru, jau pēc saulrieta, aizbraucu uz Niedrāja centrālo peldvietu. tajā brīdī neviens cits nepeldējās, bet mašīnu bija pulka - cilvēki pastaigājās, sportoja. kad biju jau beigusi peldēt un ģērbos, man blakus uz soliņa nometās divas dāmas. varētu būt māte un meita, vecumā ap 70 un 50. nebija modeļu miesasbūves. abas noģērbās plikas, gāja peldēt un garāmejot atvainojās. teica, ka cer, ka man nebūs trauma, bet viņas jau pa dienu bijušas peldēt un neesot gribējies vilkt slapju peldkostīmu. es arī gribētu tā varēt un darīt.
* pēdējā laikā ļoti daudz vēža visapkārt.
* ja vasaras vidū bija posms, kurā kaķis dzīvoja pa māju. bija vislaik redzams, sastopams, atrodams, tad nu jau kādu laiku es nezinu, kur viņš dzīvo. mājās ir vairāk kā parādība. parādās, pagrozās, pazūd. kad vakaros atbraucu no Rīgas, atnāk uz motora skaņu atrādīties un atkal aiziet. kaut kad ļoti agri no rīta iekāpj pa logu, drusku paguļ man pie kājām un prom ir.
* zirgs joprojām traki azartisks. ceturtdienas treniņā lecām metru desmit. viņš gribēja vēl un vēl.
* ļoti gribas uz mežu. bet darbs dzen darbu. grauž vainas sajūta, par darba datordarbiem, ko atlieku uz katru nākamo vakaru, bet nedaru. un - ja es aizbraukšu uz mežu, tur būs sēnes un es nespēšu viņas neņemt un nenest mājās, bet man totāli nemaz nav laika, ko veltīt sēņu tīrīšanai un pēcapstrādei.
* visu laiku notiek ziemeļblāzmas, bet man visu laiku nāk miegs.
* dienas kļuvušas jau daudz par īsām. tumsa tin savos tīmekļos.

* ir septembra otrā puse. joprojām ražo sviesta pupiņas. joprojām ražo āra gurķi. un pat viens āra tomāts. viss ir zaļš un ziedošs. nu, gandrīz viss. staigāju basām kājām un šortos un peldos vairāk nekā jūnijā. tikai tā tumsa. tā agrā un biezā tumsa.
* jumta cilvēki ir gandrīz, gandrīz, gandrīz pabeiguši. ja pareizi saprotu, tad palikusi ir vēl kkāda maliņa aizšķūnijā. šodien neatbrauca.
* vakar bija sēņu svētdiena. mans plāns bija aizvest mammu no rīta pasēņot, tad braukt uz stalli, tad rosīties dārzā. bet rezultāts bija 14 h ar sēnēm. 4h mežā, atlikušās 10 tīrīšana un daļēja pārstrāde, kas turpinājās vēl šodien (šodiena nav tajās 14h iekšā). un drusku turpināsies vēl rīt. paralēli vēl jātiek galā ar tomātu kvantumu, avenēm un vēl visko.
* no kaut kādām random sēnēm, kuras vairs nezināju, kur likt (visādas bekas un gailenes, kas neielīda kaltētājā) uztaisīju sēņu garšas pastiprinātāju - sacepu, iemetu blenderī, piemetu klāt svaigus zaļumus, šļuku olīveļļas. sablendēju, saliku mazās kastītēs. iztēlojos, ka būs forši mest klāt zupām un risoto utt.
* mežā atradu stirnas žokli. laikam atsākusies kaulu satikšanas tendence.
* kolēģei kovids.

*tā kā naktī solīja lietu un nezināju cikos K būs atpakaļ no Tallinas ar klabošo Fordu, es vakarnakt, pārbraucot no Rīgas, dekonstruēju nojumes atpūtas zonu, lai nojume varētu pildīt garāžas funkcijas mitrumneizturīgajam Volvo. K ar klabošo Fordu atbrauca visai laicīgi, bet kad taisījos braukt uz treniņu vēl (un vairs) nelija, tāpēc izbraucu jau Volvo ārā, bet tad sāka gāzt lietus un es izvēlējos tomēr doties savās gaitās ar klabošo Fordu. bet es to visu rakstu tāpēc, lai pastāstītu, ka vēlāk ieradās jumta cilvēki un paši iekārtoja nojumē atpakaļ atpūtas zonu. viņi jau zina, kā jābūt. kā ir pareizi. izlika galdiņu un krēslus un iekārtojās. un joprojām nav pabeiguši jumtu.
*runājot par braukšanu uz treniņu - tas dzīvnieks tiešām ir pārēdies attālu. šodien ielādējām treilerī Valensi un es uz mirkli palaidu vaļā striķi, kas mani savienoja ar manu zirgu, lai aizvērtu bomīti aiz Valenša dibena. un mans zirgs vienkārši ņēma un aizlaidās atpakaļ uz ganiem. zirgs, kuru Valmiermuižā varu atsoļot bez nekā uz galvas (t.i. viņš rātni staigā man pakaļ, bez apaušiem un striķa). skrēju pakaļ un saucu, bet šams dieba prom atpakaļ neskatoties. mums līdz šobrīdējiem ganiem gandrīz kilometrs pa grantinieku. noķēru jau gandrīz pie ganu vārtiem. nokavējām treniņu par pusstundu. bet Reinis priecājās cik Radis labi izskatās un cik azartiski kustas. es, protams, arī priecājos, kamēr vien viņš nesankcionēti nediebj prom pa ceļu.
*kaimiņi jau paspēja appludināt mūsu jauniegādāto dzīvokli, pie kura remonta nemaz vēl neesam paspējuši pieķerties.
*es jūtos ļoti nogurusi no visa. kaut kā jāsaņemas pabeigt un iesniegt kvfr kākāefs. nav jau vairs nekas daudz tur palicis, ko darīt. bet es laikam šovakar vairs nespēju. vēl ir laiks rīt. toties joka pēc atkal iesniedzu Līgu Introvertos Jāņus - tā kā tas neprasīja no manis neko vairāk kā copy paste un nomainīt laika plānu. to pašu projektu, kas jau 2x noraidīts. kā saka - trīs lietas labas lietas.

p.s. kaut kā jāpievalda vībotnes tējas dzeršana. tie sapņi tiešām ir fun, bet es reāli nejūtos izgulējusies - jo visu nakti esmu ganījusi alni vai klīdusi pa svešām pilsētām vai risinājusi kaut kādas kosmiskas problēmas. bet kā nāk vakars, es eju ārā tumsā, iešķinu sauju pāraugušas vībotnes, ieštaukāju krūzē, uzleju vārošu ūdeni un triecu iekšā. šovakar nē, šovakar esmu Saļikā un mammai neliekas fun dārzā audzēt vībotnes. bet es jau jūtu, ka gribas to tējiņu.

* 6dien dabūjām 4. vietu Valmiermuižas kausā, 80 cm maršrutā. Reinis teica, ka tas bija labākais, ko viņš no manis esot redzējis. aizraujoši, jo pusi vasaras nebiju jājusi + pēdējā laikā bija izkrituši vairāki treniņi. lēmumu piedalīties pieņēmu tikai 4d, kad pēc 2 ned pārtraukuma aizbraucām uz treniņu un izrādījās, ka zirgs ir ārkārtīgi līksms, azartisks un enerģisks. tāpēc likās, ka ir vērts pamēģināt.
* vakar biju uz O. un Gilla band koncertu. man laikam iesildītāji patika pat labāk. vispār bija ļoti foršs koncerts, bet es jutos nogurusi, melanholiska, bēdīga un mēnešreižaina un man bija grūti. un tas pallādiums likās ļoti nemīlīgs.
* sports trackeris par šodienas apvidus izjādi teica "fastest horseback riding this year". zirgs attālā noēdies galīgi traks. ne tikai grib, bet arī var. likās nenokausējams.
* deviņos jau ir pilnīga tumsa. man liekas, ka vēl tikko saule rietēja 21:18. bet nekā. šovakar 21:18 pliki peldējām Niedrājā pilnīgā tumsā. paldies, tev, septembri, ka esi tik silts, ka joprojām var neviebjoties gulēt uz muguras ūdenī un skatīties zvaigznēs. kad izlīdām no ūdens, turpinājām skatīties zvaigznēs ar Star Walk 2 appu. iesaku.
* cenšos peldēt katru dienu. Mūrmuižā ir viss - drausmīgi auksts ūdens. Sauriešu karjerā piektdien bija neticami silts un glāsmains, nu tāds, ka negribas līst ārā. Klievī un Niedrājā ir normāli.
* ēdienkartē "septembris", pēc nedēļas ar džankfūdu, cepeškrāsnī ceptu tomātu zupa. sacep tomātus tā, kā aprakstīts ne pārāk daudzus ierakstus atpakaļ, bet piemet klāt arī papriku un dažus nelielus sīpoliņus. kad gatavi pārmet katliņā, pielej paciņu auzu krēma, sablendē un uzvāra līdz uzmet burbuli. pārkaisa ar smalki rīvētu Granisteru, svaigu baziliku un piekož grauzdētas tomātmaizītes.
* skrienu pa dārzu. šodien novācu gandrīz visus ķirbjus. viņiem bija galīgi sabrūnējušas un neveselīgas lapas. nav baigi daudz šogad. sacepu kārtējo tomātu porciju saldēšanai. es šobrīd slīkstu tomātos. un laikam atkal sākas tomātu alerģija. novācu sviesta pupas. lillā atkal bija paspējušas pāraugt. sāku vākt arī lobāmās pupas. briseles kāpostus apsēduši kāpuri. es jau pēc savas iniciatīvas no kāpostaugiem audzēju tikai keilu, bet kaimiņiene pavasarī iegrūda stādus, nolēmu pamēģināt. baklažānam kaut kas tomēr ir izaudzis. nu vairāki mazi baklažāniņi. un viņš izskatās smuki. tas baklažānaugs. tā, ka varbūt izklaidējošos nolūkos tomēr audzēšu vēlkādreiz.
* jumta cilvēki turpina rosīties. viņiem atkal liekas, ka šī būs tā nedēļa, kad visu pabeigs. nu redzēsim. viņiem tā likās jau aizpagājšnedēļ.

* staļļa bezdelīgas sola mums siltu un jauku rudeni. otrais perējums vēl svētdien sēdēja ligzdā. šodien bija izlidojušas
* zirgam toties strutains caurums kājā un tūska. es nesaprotu, kas viņam tā par problēmu svītru
* vakar Jancis pabeidza manu vībotni. man ļoti, ļoti patīk. tam par godu jau vairākus vakarus dzeru stipru vībotnes tēju un skatos vībotnes sapņus
* nezinu, kā lai paspēj visu dārzā. septembrī mums ir mega daudz izrāžu un K drīz brauks tūrē
* aizvakar Mūrmuižas dzirnavezerā jau likās, ka ūdenim klāt ziemīgs stingums. šodien Niedrājā tomēr vēl šķita pietiekami silts, lai gulētu uz muguras un skatītos debesīs
* kad šorīt braucu uz stalli, jumta cilvēki sēdēja nojumē. kad pēc vairākām stundām atbraucu no staļļa, jumta cilvēki sēdēja nojumē. rīt esot kaut kāds īpaši svarīgs basītis, tad gan jau arī sēdēs nojumē un skatīsies to. tā vēl ir palicis šķūņa jumtam vienā galā plēves apgriezt un apsist maliņu, mājai random vietās kores savienojumi un lūka skursteņa tīrīšanai. varbūt vēl kaut kādi sīkumi. kad viņi beidzot pabeigs un vairs te nebrauks, būs jātaisa kaut kādas mega svinības. divu nedēļu darbs 4 mēnešu garumā...
* vīramāte ļoti grib braukt ciemos. nezinu kā lai izdara tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva

* liekas, ka nekam nav laika, neko nevar paspēt
* mani ir apsēduši ciemiņi
* nekad nav bijis vasaras beigās tik daudz ko ravēt (un tik maz vasaras sākumā)
* noraku kartupeļus. par spīti tam, ka kartupeļu dobe bija viena no tām, ko nelaistīju, ir tiešām smuki, lieli kartupeļi
* novācu arī burkānus, jo sāka plaisāt. tādi sulīgi un tvirti. lielāko daļu sarīvēju un saliku saldētavā. pagrabā labi nestāv
* lillā sviesta pupas ļoti pāraugušas
* jumta cilvēki, protams, nepabeidza šonedēļ. nāks vēl nākamnedēļ. piemēram, piektdien viņi sēdēja mūsu jaukajā nojumē un telefonā skatījās basīti (kamēr es ar ciemiņu sēdēju ārā, saulē)
* izskatās, ka būs jāproducē Kl izrāde. tas ir forši. man ļoti patīk strādāt ar Kl
* vajadzētu fiksi izremontēt un izīrēt jauno dzīvokli. FIKSI!!!!!
* vakar atklājām teātra sezonu ar Sapni Lēdurgā. ļoti forši hosti, kuri taisās atjaunot Lēdurgas baznīckrogu. šobrīd ir totāls grausts. lai veicas. vieta ļoti skaista
* bet tā baigi nemaz negribas vēl sākt strādāt
* ļoti niez tetovējums, ļoti gaidu, kad būs pabeigts. ļoti patīk
* volvo atkal čakarējas. vakar braucot uz Lēdurgu piestāju Straupē pēc našķīša un viņš atkal neslēdzās iekšā. vēzēja ščķotkas un vidžināja kļūdu lampiņas un rādīja draudīgus uzrakstus. izsaucu glābējus - kolēģus, kas brauca no Rīgas. pa tam ik pēc 5 min slēgāju un mērkaķis iedarbojās tieši, kad kolēģi piebrauca, izmetuši lieku līkumu. nezinu, ko lai ar to auto dara. jau 2 elektriķi ir pa vairākiem lāgiem mēģinājuši salabot. ir nomainīts centrālais kompis pa 300 eur. bet gļuks atgriežas atkal un atkal (mitrā laikā, bet bez vienmērīgas konsekvences). varētu pārdot, bet sirdsapziņa neļauj noklusēt gļuku. izstāstot problēmu viņa cena droši vien nav diezko diža, bet mums vajag citu auto vietā. fords izdveš aizvien ārprātīgākas skaņas (liekas ka aizmugurē kkas strīķējas un ir sajūta, ka var nokrist ritenis jebkurā brīdī), tāpēc tālāk par veikalu ar viņu negribas braukt. uz servisu arī negribas vest, jo negribas viņā vairs ieguldīt naudu. bet mammas brālis, kas pa lēto varētu pastīties nevar paņemt, jo viņam uz bedres stāv sapuvis busiņš, kura īpašnieks ir aiznesis prom bāku, nenes to atpakaļ un to busu nevar dabūt nost un prom no turienes. jebal
* kur lai iestāda tos divus milzu raspodiņu cerus, kurus vakar atvedu no Ivetas? lakaci jau kaut kādā kaktā iebāzu

es iepriekš vislaik sūdzējos par to, ka nesārtojas tomāti. tagad viņi ir sadevušies rokās un ir gatavi praktiski visi vienlaicīgi. pagājšgad atklāju savai patikšanai vislieliskāko tomātu ieziemošanas veidu. pērn gan man bija drausmīgi daudz mazo tomātiņu. šogad ar tiem švakāk, bet ir daudz tādi, kas nekvalificējas kā mazie, bet nav arī lielie.
karoč, ņem tos tomātus - mazos veselus, lielākos sagrieztus daivās. met cepampannā daudz maz vienā kārtā. pārlej ar olīveļļu, šļuku balzamiko etiķa, pieber karoti brūnā cukura, sāli, piparus. daudz kapātus zaļumus - rozmarīnu, timiānu, baziliku un raudeni. ar standziņām piespiež pāris ķiplokdaivas. liek cepeškrāsnī uz ~pusstundiņu. daļu norij tāpat, cik atliek - liek saldētavā. mazos atstāju veselus, tās daivas reizēm sablendēju. un tā iegūstu principā gatavu tomātu zupu, kādai steidzīgai dienai (es droši vien viņu vēl papildinātu ar katliņā apceptiem sīpoliem un burkāniem, kam piegāztu atlaidinātus tomātus, uzsildītu un sablendētu). bet vispār viņi ir garšīgi tāpat, uz maizītes, ar pastu - gan silto, gan pastas salātos. vai klāt zupai/sautējumam.

*vakar vakara svētlaime - tikko cepta K fokača, šitentie cepeškrāsnī ceptie tomātiņi, Smiltenes pienotavas Granisters un vēl svaigs, gaļīgs tomāts pa virsu.

* šodien pārmaiņas pēc pārtieku gandrīz tikai no vienkāršajiem ogļhidrātiem
* bija piesūkusies ērce. man tas ir tāds diezgan ārkārtējs notikums, jo man visas dzīves laikā ir bijušas kādas četras, par spīti tam, ka es pretinsektu pūšamos lietoju ļoti reti, bet visādos mežos, pļavās, brikšņos un dārzā esmu ļoti bieži
* Roziņš šobrīd guļ gultas kājgalī. tas arī ir diezgan ārkārtēji
* piekritu avantūrai nepilnu nedēļu gatavot (garlaicīgu) ēdienu nometnei Savvaļā
* braucu tehniskajā vizītē uz Savvaļu un ļāvos waze piedāvājumam braukt no otras puses - pa Gulbenes ceļu un tad iekšā mežā pie Ķeņģiem. normālos apstākļos jau nebūtu ne vainas, bet Kapusila un Krievu purva (mežu masīvs starp Gulbenes ceļu un Launkalni) ir platās joslās vnk nonests tajā nesenajā vētrā. tā ka koki ir ne tikai lauzti, bet veselām rindām kopā ar zemsedzi izgāzti. tā ļoti iespaidīgi. tas ir tikai ~10 km no Smilčas, ļoti priecājos, ka līdz mums nekas tik traks neatnāca. sākumposmā ceļš bija attīrīts, bet, jo tālāk braucu, jo sūdīgāk, līdz pavisam nedaudzus km no Savvaļas, pirms Glāznieku dīķiem, atdūros vnk pret kritušu koku mudžekli uz ceļa. pēc tam ilgi ar 1. un 2. ātrumu ceļoju pa kaut kādu manai nenopietnajai automašīnai ļoti nepiemērotu taciņu līdz izkūlos uz Rēveļu grantinieka un apbraucu lielu un lieku līkumu
* atpakaļceļā visur bija pilns ar zaķiem. ļoti daudz zaķu. pusvienpadsmit vakarā ir zaķu laiks
* ir pagājis vairāk nekā gads, kopš pēdējo reizi piedzēros un pīpēju jebkādas substances. tā pēdējā reize bija pagājšgada VVTF atklāšanas pasākums. paldies Mielava čuru siltuma rumkolām
* Decibels vairs nav rādījies kopš dienas pagājšnedēļ, kad visu dienu nogulēja lievenī, aizdurvē, uz skapīša
* vakar pēc kāda pusotra mēneša pārtraukuma uzkāpu uz sava zirga. apsoļojām pāris km aplīti. kronītī iznācis arī otras priekškājas naga abscess
* apbrīnoju jumta cilvēku spēju strādāt tik lēni. ir sajūta, ka viņiem pašiem nemaz negribas ātrāk tikt no šejienes prom. turklāt viņi ir neticami jutīgi pret mitrumu. tiklīdz nokrīt kaut dažas lāsītes viņi sēž nojumē un skrollē telefonus. skaidrs, ka uz jumta varbūt slapjos (un slidenos) apstākļos kāpt nevajag, bet ir jau citi darbi arī - likt notekas, piegriezt seguma plāksnes vai pastaigāt ar magnētiņu un pievākt naglas no dobēm (ko viņi solījās darīt) utt.
* svīres ir prom. un klāt perseīdas