*

man ir kaut kāds mentālais aizcietējums. liekas, ka iekšā saslāņojušies vairāki nesagremoti slāņi. sākot ar visai jaudīgo braucienu uz Zemliku, beidzot ar darbu pie Tīrona Mielasta, par divām nedēļām Indijas nemaz nerunājot.

gribētos vienu (labāk vairākas) dienu sēdēt mājās, dzert tēju, skatīties pinterestā smukas bildītes, ne ar vienu nerunāt un nedarīt neko tādu, kas ir jādara. mierīgi atgremot un pārgremot visu, kas iekrājies. pagaidām nespīd. joprojām neesmu sākusi rakstīt pilnīgi nevienu mājas darbu skolā. bet man līdz semestra beigām jāiesniedz vairāki referāti + darbi par kavētajiem semināriem. zirdziņš mani gaida un noteikti jūtas pamests novārtā. māja ir aizlaista totālos džungļos. aijjjjj.

es gan ikdienā ar ušakova transportu nebraucu (t.i. man nav uz kurieni un vispār patīk iet kājām), bet tā kā esmu studenta godā, nolēmu izmantot visas privilēģijas un uztaisīju personalizēto etalonu. viendien vajadzēja nokļūt Talsenē, iegāju Narvītī, palūdzu 4 braucienus un gandrīz apkritu - man paprasīja tikai 1.20 eur. tad gadījumā tiem, kam ikdienā daudz jābraukā ar sabiedrisko, nesanāktu ļoti izdevīgi papētīt kādās studiju programmās nav aizpildītas budžeta vietas, iestāties un braukāt ar atlaidi? ok, 1x jāsamaksā tā reģistrācijas maksa augstskolā, bet tie jau kkādi 20 eur vien ir, tāpat sanāk izdevīgi. nu bonusā vēl studenta apliecība, ar kuru uz muzejiem var iet pa lēto un pirkt lulū picas ar atlaidi. uz lekcijām jau var neiet. pat semestra griezumā sanāktu ievērojams ietaupījums.

2x nedēļā mums lekcijas notiek 305. auditorijā. tad es apsēžos pie loga un sāku ar smuku debesskatu vērošanu, bet turpinu ar sikspārņiem, kuri parādās īsi pirms septiņiem. viņi tur biezā slānī lidinās gar logiem. līdz šim neesmu centra rajonā ar tādu daudzumu šo jauko radībiņu saskārusies.

šī bija forša nedēļas nogale. vakar bija viese pie zirdziņa - pavizinājām un tad gājām pastaigāties pa Zilajiem kalniem un peldēties. zirdziņš pirmo reizi redzēja kā es peldu - biedrene viņu pieturēja, kamēr es ietesos ūdenī. šams bija šausmās. toties pats pēc tam līda ūdenī krietni entuziastiskāk nekā parasti (parasti ūdens viņu drusku tomēr biedē). tik entuziastiski, ka mājās man nācās iet ar slapjām biksēm, tikai dibens palikās sauss. tas, protams, ir burvīgi, ka 19. septembrī var tā izņemties pa ūdeni, saslapt un vispār nesalt.
šodien savukārt iesākām "draugu pusdienu" riņķi - bijām ciemos uz pusdienām, nelielā izmeklētā kompānijā. nākamreiz laikam jātaisa mums. man jau maļas pa galvu visādas idejas šajā sakarā.

visi šie jaukie notikumi protams notika Farjatjeva fantāziju ēnā, bet šodien beidzot mana divu nedēļu kopdzīve ar Farjatjevu beidzās, tagad kādu brīdi būs miers no darbiņa un varēšu pievērsties skoliņai, kurā līdz šim bijusi iespēja apmeklēt tikai veselas divas lekcijas. tā vispār baigais nogurums un besis sakrājies, bet samērā tālā pārredzamā nākotnē nav paredzēta neviena pilnīgi brīva diena.

( ilustrācijas )

Esmu imatrikulējusies

1) kopš es ierakstīju to postu par nelabajiem sapņiem, man viņi vairs nerādās. šonakt, piemēram, sapņoju kko nenormāli interesantu, tikai neatceros tieši ko;
2) maģistrantūrā es šoruden diemžēl neiešu gan. varbūt iešu autoskolā;
3) pēc laba ērģeļmūzikas koncerta ir mazliet līdzīga sajūta kā pēc jōgas;
4) man ir salūzis līdzsvars, diezkā lai šamo saremontierē. un šitā ir steidzama lieta, kas nokārtojama pēc iespējas drīzāk.

man tagad ļoti, ļoti vajadzētu Deus Ex Machina, kas kkādā vēlamā veidā ātri atrisina visas manas šī brīža problēmas un es dzīvoju tālāk laimīgi līdz nāve mani šķir.

(man šodien ir točna jāizlemj vai es eju uz to maģistrantūru un, ja eju, tad kkā jāuzbur 750 Ls, nepiemirstot arī par to, ka mani ikmēneša ienākumi negaidīti samazinās vēl par 100 Ls un to, ka lekcijas notiek tajā laikā, kad man ir vislielākā varbūtība būt darbā. vēl es gribētu zināt, kas notiks janvārī - vai atkal samazinās algas vai tomēr nē. un es gribu, lai beidzot beidzas tas bardaks mājās, ko rada tas bezgalīgi ievilkušais remonts lejā. varbūt man vispār labāk iet un nodarīt līdz galam vidusskolā iesākto autoskolas lietu un par maģistrantūru uz kādu laiku aizmirst (nu jo man vispār ļoti, ļoti gribas kko darīt)? karoč jaukumiņi, es esmu nobijusies, čurāju biksās un nepavisam nesaprotu ko, kā un kāpēc man tagad vajadzētu darīt. vai vai vai)

nu tā, esmu tikusi LU maģistrantūrā, programmā Kultūras un sociālā antropoloģija ar kārtas numuru 26, kas man dod iespēju reģistrēties studijām maksas grupā. tas ir tieši tas pats cipars, kurš man bija pirms 5 gadiem stājoties LKA. arī tā toreiz bija maksas grupa, bet man īpaši necenšoties un par to nedomājot izdevās pie pirmās izdevības ierotēt budžetā un tur arī palikt līdz absolvēšanai. uz kko tādu jācer arī šoreiz, jo tā summa par mācību gadu ir tieši 3x lielāka, nekā toreiz.

upd: sliktā ziņa ir tā, ka abi mani vecāki laikam paliek vispār bez darba!

+) biju uz tām pārrunām LU. labi, ka vakar palasījos to savu bak.darbu, jo pirmais jautājums bija definēt jēdzienu 'subkultūra', nākamais - nosaukt teorētiķus, uz kuriem balstījos rakstot darbu. utt. šobrīd nevaru sagaidīt, kad luisā parādīsies rezultāti. pagaidām nav viedokļa vai varētu būt labi vai slikti. bet tas, ka uzreiz pēc pārrunām izejot uz ielas satiku savu visu laiku vismīļāko pasniedzēju - profesoru Bīberu un sirsnīgi patērzēju ar viņu, iznīdēja manas šaubas par to vai man vajadzētu iet studēt maksas grupā, ja savādāk nevarēs (un, ja vispār varēs) - jā, vajag. un vēl es tur sastapu kādu jauku darba kolēģi, kurai bi jāiet iekšā tieši pirms manis. tas nu tā, bet papļāpāšana ar viņu pēc tam iespējams atrisināja jauna īrnieka problēmu kaarl vecajam dzīvoklim - viņa tieši meklē, kur dzīvot. nu jā un uz Fluff Festu es tāpat nevarētu braukt, pat, ja man būtu ar ko, jo reģistrēšanās studijām ir tikai 5dien (tomēr 4dien);

+) vakar sarunāju, ka šodien pēc tā iestājpārbaudījuma iešu ciemos pie apogs. pēc tam naktī sapņoju, ka tiekos ar viņu, ir saulaina diena un, ka mēs ejam kkur pa kluso Vecās Ģertrūdes baznīcas rajonu un skatāmies uz augšu - uz mājām un brīnamies kādas tik visādas statujas tur nav. nuvo un es šodien aizeju pie viņas, bet tiek nolemts, ka jāiet tālāk uz Goiju. ejam, ejam, tērzējam un es vienā brīdī attopos, ka ir tas sapnis - mēs esam pie Vecās Ģertrūdes un pāris soļus pēc šīs atklāsmes paceļu acis un ieraugu, ka pie vienas mājas, apmēram 2. stāva līmenī, patiešām ir liela cilvēka statuja;

+) tā kā frendlistē šodien kāds kko runāja par rudeni, es biju ietērpusies pieguļošās džinsās un kedās un tāpēc jutos diezgan ieslodzīta. ir baigi pierasts pie vasaras un dzīvošanas puslaukos nodrošinātās iespējas nevalkāt apakšveļu un klīst apkārt halātkleitās vai indiešpļūtenēs vai šortos un maikā vai kamī tamlīdzīgā;

+) un vēl man laikam tomēr vajag vairāk sabiedrību un saviesību un Rīgu. tā šodien likās tik mīlīga un smuka. un man gribas kkādus foršus cilvēkus un enerģijas apmaiņas un iedvesmu. citādi esmu baigi iesēdējusies mājās un pati savā galvā. problēma ir tajā, ka tādas parastas pasēdēšanas, kurām bieži nodevos agrāk, mani garlaiko, jo tur pārsvarā tiek tikai kulti tukši salmi. alkohols, pat nelielos daudzumos, manī rada ļoti klaustrofobiskas sajūtas, vēlēšanos no reibuma nekavējoties atbrīvoties un gribas gulēt. un ir maz tādu cilvēku, ar kuriem var patiešām kvalitatīvi pavadīt kopā laiku. nu tā draudzīgi, atvērti, labvēlīgi, sirsnīgi un piepildoši. bez tēlošanas un ES izrādīšanas vai sacenšanās vai vienkārši tukšas diršanas. vai dzeršanas;

+) vēl viens šodienas prieks ir, ka pa ilgiem laikiem redzēju savu tantīti - to, kura reti, reti, reti stāv uz Barona/Dzirnavu stūra un pārdod papīra kabatslakatiņus. baigi sen nebija redzēta, es jau uztraucos vai nav kas noticis. vēl nekad neesmu pagājusi viņai garām nenopērkot tās salvetes par vairāk naudiņām, nekā viņa lūdz, vai turpat Narvītī nenopirkusi viņai kādu kārumu. vispār kopš nomira mana brīnišķīgā vecāmamma, es ik pa laikam izjūtu ilgas pēc foršas pakomunicēšanas ar vecu cilvēku. droši vien šī tantīte ir kkāds mēģinājums to kompensēt.

rīt ir pilns saules aptumsums (LV gan nevarēs redzēt) un mainās arī mēness fāzes, bet man uz visas šīs kosmiskās jezgas fona jāiet uz pārrunām LU, lai mēģinātu ietikt maģistrantūrā. šajā sakarā es tagad pievērsīšos sava bakalaura darba lasīšanai, jo esejā "Antropoloģijas studijas - manas izvēles motivācija un pētnieciskas intereses" norādīju, ka vēlos turpināt iepriekšējās studiju gaitās iesāktos pētījumus, bet ja par 90. gadu andergraunda mūziku Latvijā man vēl būtu kkas ko pateikt, tad par subkultūru teorijām es neatceros vispār neko.

vispār būtu labi, ja kāds man varētu pastāstīt, ko tādās pārrunās parasti prasa.

upd: piezīme priekš sevis, šīm studijām pieteicies 51 gribētājs

1) vakardienas konci es uzskatu par normāli izdevušos, par spīti tam, ka vienreiz, protams, netrāpīju uz si un tam, ka bišķi nojuka Visa Pasaule;
2) uzsākām ekperimentus ar dīvainām bezalkoholiskām žļurgām un es jums teikšu tā, ja notrāpa pareizo attiecību, tad kōla ar apelsīnu sulu pilnībā apmierina kluba atmosfēras radīto kāri dzert kko neikdienišķu (un mazliet indīgu) un iekšējas nepieciešamības radīto pārliecību par to, ka negribas alhōlu;
3) rīt iešu pieteikties tām maģistra studijām;
4) tūlīt atvedīs 50 gab 6 m garus egles koka grīdas dēļus (stulbākais šajā visā ir tas, ka sāka līt).

vai vai vai, nejauši avīzē izlasīju, ka LU sāk jaunas maģistra studiju programmas - kultūras un sociālā antropoloģija. un ko man tagad darīt? mācīties laikam bišķiņ gribas gan, budžetā netikšu (5 vietas tikai), lieku 1500 Ls man nav un vēl vienu kredītu nekārojas, iestājpārbaudījumus negribas kārtot (nepašpārliecinātība un negribīgums), LU milzu mašinērija arī biedē un priekšmetu saraksts ar pagaidām nav nekur atrodams interesants, bet nemiers ir dzimis un nezinu, kā lai viņu nomērdē. moš jāaiziet līdz universitātei un tomēr jāpainteresējas sīkāk. vai vai vai vai vai.