tie landlordi tak reizēm uzvedas kā tādas klīrīgas, iedomīgas jaunuves, viens ārprāts. piem., zvana man tikko kaut kāds vīrietis, nober savu vārdu tādā ātrumā, ka to nevar saklausīt, un prasa, cikos mums rīt dzīvokļskatīšanās sarunāta. a mums nav sarunāta, man viss pierakstīts. prasu, vai nevar, lūdzu, atgādināt, par kuru dzīvokli ir runa, šis tāds - KĀĀĀ, TU NEATCERIES PAR KURU DZĪVOKLI IR RUNA, MĒS TAK ŠODIEN RUNĀJĀM?!!!, un.. noliek klausuli.

šķiet, ja tu pastāvīgi nodarbojies ar dzīvokļu izīrēšanu, būtu tā kā laiks atvadīties no naivitātes, domājot, ka, lūk, TAVS dzīvoklis jebkuram mājokļa meklētājam ir tas Vienīgais, ko viņš internetā apskatījies un kura izīrētājam piezvanījis, īpaši, ņemot vērā, ka šī tomēr ir Londona, kurā dzīvokļi pazūd ļoti ātri. tīri vai prasījās atzvanīt un pateikt kaut ko, bet nu labi. :)

tad vēl - pastāvīgi refrešojot sludinājumu lapas, var pamanīt interesantu tendenci - viena no lietām, kas portālos parādās rajona aprakstā ir - "multikulturālisms". tā ir tāda sadaļa, par kuru var balsot portāla lietotāji paši, lai raksturotu apkaimi - citas sadaļas ir, piemēram, "fashionable", "central", "well connected" un "good for market(s)" u.tml. interesanti redzēt "multikulturālismu" kā vienu no faktoriem, kas ietekmē vietas izvēli, bet, protams, būtībā tas ir caur puķēm pateikts imigrantu daudzums attiecīgajā rajonā. šad tad arī sarunās vai tml.uzpeld frāzes "wellll.. it's very MULTICULTURAL" (ar tādu "mjā" intonāciju), un tanos brīžos tā vien liekas, ka patiesībā šeit tas ir kļuvis par eifēmismu. es varētu daudz ko pateikt par to, ko, manuprāt, tas nozīmē, bet ir jāatgriežas pie dzīvokļu sludinājumiem.

dienas ir izvērsušās dzīvokļa medībās; patlabanējais potenciālais upuris nav tas vislieliskākais pasaulē, toties lēts un viegli no visurkurienes sasniedzams.

An.feini aprakstīja foršos Londonas rajonus, pielīdzinot tos iņģī ballītes meklējumiem Rīgā: dzīvot Kamdenā būtu tas pats, kas iet uz "Depo" (t.i., tur to varēja meklēt gadus desmit atpakaļ), dzīvot Šordičā/Brikleinā būtu tas pats, kas iet uz "Pulkvedi", savukārt dzīvot Stoukņūingtonā būtu tas pats, kas iet uz "Nabaklabu".

"Nabaklabā" mums dzīvot nesanāks, tomēr uz turieni viegli varēsim aizbraukt. fingers crossed, lai upuris rīt veiksmīgi nomedās saimnieka atsūtīta apstiprinājuma izskatā.

Lasu komentārus pie satori.lv raksta par emigrantiem. Tik daudz dažādu skatpunktu un likteņu. Man īsti nav, ko par to pateikt, vienkārši sāp sirds.

Un izgājušnedēļ ar draudzenīti gājām uz Villija Meisona bezmaksas koncertu (pārsteidzošā kārtā - tanī pašā mūsu ellē-vellam-uz-ragiem Stretamā), un pa ceļam mūs apstādināja kāds vīrietis, kurš bija izdzirdējis mūs runājam latviski, pats arī latvietis. Man tā priecīgi kaut kā, automātiska "savējā" sajūta. Bet mēs bijām pagājuši tikai pāris soļus, kad viņš sāka gānīties par Latviju, teikdams, ka viņš Latvijas virzienā vicinoties "ar kaut ko" (wtf), tad sauca deputātus vai arī vēlētājus - nevarēja saprast - par kropļiem. Un tā. An.centās izgaiņāt briestošā konflikta mākonīšus ar jautājumu, kādu darbu viņš šeit strādājot. Viņa atbilde bija, ka mācoties angļu valodas kursos. Foršs darbs, lol. Nu, visādā ziņā, NEPATĪKAMI.

Pēc tam mēs aizgājām uz to koncertu, saskatījāmies, un An., kura šeit dzīvo jau piecus gadus, retoriski jautāja: "Redzi, kādi ir latvieši?". Uz to es varēju tikai atgādināt, ka arī viņa pati ir latviete un es arī. Jā.

tulkojot subtitrus vienai spāņu filmai, teju visu laiku nākas likt izsaukuma zīmes teikuma beigās. man tas dikti riebjas, bet - ko lai dara, ka spāņiem ir tāds runasveids? kontekstā tas iederas dabiski.

un vispār filma baigi foršā. līdz šim nebija sanācis neko redzēt no spāņu ironiskā traģikomēdijmeistara Berlangas; tad nu tagad sanāk uz pilnu klapi, un pat prasās pēc vēl.

klausos "Cults", un pasaule šķiet sarāvusies tik maziņa un apskaujama. jo vairāk cilvēku tu iepazīsti no dažādām valstīm, jo personīgāki kļūst visi tie pleķīši kartē.

dienu dullajā skrējienā wtf faktors neļauj par sevi aizmirst - ieeju feisbukā, un kas tur? uzaicinājums draudzēties no paša Valda Dombrovska! es nesaprotu, KAS TE TAGAD NOTIEK?!

bet vispār sēžam ar An.viņas gultā un strādājam, klausamies Bonu Iveru un pašironiski smejamies par savām dzīvēm. man starp krūtīm ir ābola serde, un An.tik smejas un mana iepriekšējā ieraksta sakarā saka, ka, nē, implozij, veca tu nebūsi vēl ilgi. un man likās, ka vecums nu pilnīgi nav to lietu sarakstā, no kā es baidītos. bet laikam jau tas arī nav vecums, bet gan potenciāla nerealizēšana, dzīves neizdzīvošana, no kā es baidos.

labi, back to vorkī vork. uz mani ir pārlikuši arī visus pienākumus, kas saistīti ar presi, un es darbā vai krītu no kājām; bet vakarā, izejot no kinoteātra, mēs ar direktori, kura strādā vēl vairāk, saprotoši saskatāmies un apskaujamies. un tas to visu atsver, jo mēs zinām, kāpēc mēs to visu darām. un - jā, tad ir silti ap sirdi n shit.

redzot darbu listi, ko šonakt vēl jāpabeidz, un apzinoties, ka rīt obligāti jāceļas velnsviņzincikos, šķiet, beidzot pienācis laiks izmantot R.reiz ieteikto piecelšanās tehniku. telefons ar ieslēgtu vibrozvanu jāieliek šķīvītī ar monētām; rezultātā modinātāja skaņa esot kā no elles.

pēdējā nedēļa pirms festivāla, hurray.

nezinu gan, kaa ar to An.piesaukto Seno Griekjiju, tachu tas, kas patlaban te, dziivojamaa istabaa, iet pa televizoru un izskataas ljoti liidziigi X-faktoram, man liek aizdomaaties par Seno Romu ar taas uzsvariem uz izklaides seklaako un primitiivaako dalju. negribu tagad vecishkji purpinaat par teemu ¨uz kurieni taa Rietumu kultuura virzaas¨, bet man kljuva beediigi, pavisam nopietni.

man atkal ir pazudushas garumziimes, bet tas nav svariigi, svariigi ir tas, ka mees vakar tomeer tikaam uz Beiruutas konciiti, neskatoties uz to, ka tas bija izsoldautots jau labu laiku atpakalj. biljeshieguushanas process bija diezgan smiekliigs - taa kaa koncis bija Brixton Academy, bija jaastaav pie Brikstonas stacijas, kur pulceejaas biljeshu uzpirceeji un paardeveeji. a tie ir taadi slideni tipinji, kuri dalju biljeshu nopirkushi uzreiz, tikko konciitis bija izsludinaats, par 18 maarcinjaam, bet nopirkt piedaavaa par kaadaam 50-80 maarcinjaam, un peljnju, peec vinju izskata un iztureeshanaas spriezhot, izteeree narkotikaam. par taadu naudu biljetes pirkt mees nebijaam gatavas, bet, taa kaa, aciimredzot, uz mums tovakar spiideeja lucky star, dabuujaam biljetes par +/- 20 maarcinjaam (garsh staasts, un man ir pagjiras, taa kaa par to neizpluudiishu, un nav jau arii svariigi).

jaa, un koncis bija jauks, iesildiitaaji bija Tune Yards, kuru vadoshajai dziedaataajai ir riktiigi speeciiga tribal (jo ¨cilshu¨ latviski ne peec kaa neizklausaas) balss un energjija; savukaart Beiruutieshi speeleeja gan savus vecos, man miiljos hitus, gan arii jaunaa albuma dziesminjas. peedeejaas man taa ne visai - neskatoties uz to, ka ¨The Rip Tide¨ kritikjiishu ieskatos ir vinju pagaidaam labaakais veikums, es laikam esmu plebejs, kam sirdij tuvaaka ir vinju kokjeteeshana ar balkaanu motiiviem, un arii vecaas dziesmas vinji izpildiija tanii jaunajaa, lakoniskaakajaa manieree, kuraa bija jaushams apnikums, jo cik tad ilgi var dziedaat ¨Elephant Gun¨ un nesaakt garlaikoties. tas viss man lika domaat, ka uz vinju koncertu esmu ieradusies par veelu, jo man tur vajadzeeja buut kaadaa 2007. gadaa, nevis 2011.ajaa. bet, neskatoties uz to, koncerts kopumaa tomeer bija labs, un peec tam, taa kaa lucky star uz mums nepaarstaaja spiideet, peec koncerta, kameer uz kaapniiteem bezruupiigi tinaam tabaku, pie mums pienaaca kaads patiikams, jauns cilveeks, kursh teica, ka, hei, vai mees negribam iet uz Beirut peecballiiti, uz kuru vinjam esot chetras biljetes, bet pats netiek, tad nu vinjsh taas mums atdoshot par briivu. profit. un, kameer joprojaam tinaam tabaku, un koncerta puulis bija izkliidis, pie mums pienaaca arii viirs, kursh centaas tikt valjaa no nepaardotajiem Beirut t-krekliem, un piedaavaaja mums tos par vienu maarcinju. profit veelreiz; un tagad man ir ROZAA t-krekls ar Beiruutu virsuu, hehe. es gan nezinu, vai taadaa vareeshu raadiities aarpus maajas, bet, taa kaa tas ir jauks kokvilnas krekls, guleet tajaa varees vienmeer.

nu jaa, un tad nu taa peecballiite taatad. izdzeeraam diezgan daudz Ginesa un gaidiijaam izsludinaataa Beirut dj-seta saakumu, kursh kaa nesaakaas taa nesaakaas, un beidzot iestaadiijumaa iepeldeeja arii nesaakshanaas iemesls - Zaks Kondons, kursh bija diezgan iepljaavis. man gan pret taadiem izgaajieniem kaa fotograafeeshanaas ar ¨populaariem¨ cilveekiem ir visai rezerveeta attieksme, tomeer, kad jau tas Zeks tur taa dreifeeja apkaart (un taa kaa es vinju agraak gribeeju preceet), finaalaa prikolpeec aizgaaju, pateicu chau, Zek, es esmu Implozija, un man patiik tava muuzika un ka, davai, focheniiti, ko arii nodariijaam un parunaajaamies, un tad nu man tagad ir pastulba bilde ar iepljaavushu Kondonkungu, ko es nevienam neraadiishu, jo es tajaa izskatos peec mazgadiigas idinjas. anyway, dj-sets turpinaaja kaa nesaakties, taa nesaakties, liidz mums apnika gaidiit, un, garlaiciibu kliedeejot, nedaudz veel iegriezushas danci, driiz arii pametaam notikuma vietu.

tas, kas man patiik Londonaa, ir tas, ka sheit daudzas no lietaam, kas man tuvas, ir ljoti vienkaarshi pieejamas. par to, kas nepatiik, gan jau buus kaads cits ierakstinjsh.