vakardiena bija pilna to-be-leģendāru frāžu, bet man vismīļākā tomēr bija "smēķēšana nopietni raud Jums blakus". kā arī RetroSpectro, izrādās, ir vieta, kur es bez baiļu varu veikt drunk shoppingu, jo rezultāts neapbēdina arī nākamajā rītā. šoreizīt tiku pie oooh-so-fantastic piespraudes mirguļojoša saldējumkonusa veidā, un, kā jau dūdiņa pēc definīcijas, nevaru beigt par to priecāties vēl šobaltstund. un, par komerciju runājoti, visas laipni lūgtas uz manu un malas stendiņu Andelē-Mandelē šosestdien Baroncentrā no pulksten 11-17, jo mums ir ļoti daudz kruta staffa, ko piedāvāti nākošajām valkātājām, tostarp arī satriecoša PSRS laiku nozīmīšu kolekcija ar "Nu, pagaģi" vilkiem, puskailiem Maugļiem un ilustrācijām pasakai par Rācenīti (nu, tai pašai, kurā visi viņu rindiņā vilka - meita, māte, vecmāmiņa & co). kad es vakar "Alā" mirdzošām acēm par šito visiem stāstīju, dūdiņas, kuras neko nesaprot, man teica, ka tādas lietas viņas interesējušas tikai bērnībās, bet, kā jau minēts, viņas neko nesaprot, kā arī neprot novērtēt trū vintedžu un gipsteriskus pribambasus.

tiktāl par vakardienu (ā, jā, Strāvoklis bija ļoti jauks, bet vadītāji, protams - "āā"), bet tagad ir mieriņš, "Dark Was The Night" dubultdisciņš, gatavošanās privātstundām un intērnetstalkeru satikšanai, blakus kaķka un cilvēkiem labs prāts. omm, omm.

minēju sudoku un pieķēru sevi domājam spāniski. mani tas drusku satrauca, jo esmu taču latviete, un, tā kā mūsu ir tikai 2 miljoni, ja katrs šitā sāktu domāt visādās meinstrīm valodās, neviens vairs latviski nedomātu, un tā jau to nevar atstāt, tāpēc ar steigu centos sudoku minēt, domājot latviski. centība gan tur daudz nelīdzēja, jo jau tūliņ pēc brītiņa attapos trepju telpā, mudinot sevi pīpot mazāk - un akaliņ espāniski.

nu neko. bet vēlāk aizgāju uz glemroka ballīti, kuru noslēdzošajā rītā stāvējām uz balkouna ar vienu džeku, sapīpējām un runājām par to, ka Latvija tomēr taču ir ļoti patīkama. tādā "ļoti savā" veidā, bet - patīkama, ja vien tu spēj pielāgoties un saproti, kā te viss funkcionē. un tagad es klausos feino Ziedoņfanu albumu - kurš arī ir ļoti patīkams - un vismaz līdz 30 gadiem nekur neemigrēšu. tikai pabrīvprātīgot varbūt uz Iņģiju vai DĀR, bet citādi - ni un ni.

labi, steitments izteikts, jāiet tagad palasīt Lorku oriģinālā un guļāt :P

dullais latvju dūdiņš šovakar nevis aizdevās dejot salsu ar vienu no saviem peruančiku čomiem vai uz Deerhunter koncīti, bet gan nodirnēja miljonz stundu virtuvē ar citu peruančiku čomu, trekterējot afrikāņu tēju un klārējot savu reliģisko pārliecību, un tagad ir sēdies klāt dabeigt savu senmarinēto intervjū. ("ļaujiet viņai strādāt vēl!") nekas, baļļukus citvakar. jā.

tā neko tā dzīvīte. sēžu, drukāju, zvana telepouns, paceļu - ģipsis zvana viens no maniem mīļākajiem latviešu mākselniekiem, saka, ka, hei, mīļo implozij, paldies par izstādei aizdotajām kurpēm, nāciet uz muzeju pakaļ, un es jums tur vēl vienu savu darbiņu dāvanā atstāju.

implozija: .... .... ...ĪĪĪĪ! :))))

..tā vien rādās, ka mani mazbērni varēs tirgot glezniņas un peldēties naudā, hahah.

skatos svētku bildes, un ir tik neskaidra sajūta - it kā, no vienas puses, tie būtu arī mani svētki, no otras - ne. es nezinu, un neskaidras, nedefinējamas sajūtas mani mulsina, jo visu taču vajag salikt pa plauktiņiem, vane, lai varētu saprast, kas tevī darās un kā ar to pilnvērtīgi operēt; nu, un tagad kaut kāda neizpratne, tāda kā drusciņ paņemtības un uzmestības sajūta.

bet tas viss droši vien no tā, cik ļoti es esmu emocionāli nogurusi. (fiziski jau vairs ne, šodien gulēts ir teju visu dienu pēc vakardienas svinēšanās.) tagad tikai nokārtot pēdējās lietas, iztīrīt māju, pasniegt pēdējo privātstundu, un tad uz teju divarpus nedēļām - hola, Espaņja. varbūt, kad atbraukšu atpakaļ, lietas kļūs skaidrākas.

..un šobrīd ir tik labi, ka vienīgais, ko man vēl gribas, ir: 1) vēl vairākas tasītes zaļās citronu tējas, 2) lai tā ātrāk nedaudz padzistu, 3) turpināt kasīt mazo kaķalopu, kurš, ielocījies ar galvu man azotē, murrā kā tāds traktoriņš (mala šodien teica, ka, redzot, kā es izturoties pret kaķku un sīko, viņasprāt, man vajag bērnus, trololol :) ), kā arī, iespējams, 4) uzatrast kkādu brīvprātīgo darbu uz 3 mēnešiem kādā tālā, eksotiskā un bikiņ "atpalikušā" valstī. Latīņamerika nav prioritāšu augšgalā, man jau tā spāņvalodīgā kultūra bikiņ par daudz ikdienā ieriktējusies, uz Austrāliju es labprāt kkad aizbrauktu savus meitus apciemot, taču braukt tur brīvprātīgot man šķistu boooring, jo tā valsts ir rietumnieciska un civilizēta, tā kā - nekā jauna, lol; abet uz kaut kādu Indiju/DĀR/etc gan varētu. jāpameklē. bet to tikai tad, ja tuvākajos mēnešos nenāks atbilde par citām lietām. mjau.

..es domāju, ka pašlaik esmu tiešām laimīga. Vonne rakstīja, ka to vajagot apzināties un pateikt, pierakstīt vai nomurrāt. tad nu es pierakstu un nomurrāju.

bet, vēl par murrāšanu runājoti, vakar pirmo reizi dabūju dot Murrisonei antibiotikas (jā, tas lops izrādījās sieviete). tiku pie asiņaina dekolteja. pretty wild, trololol.

..bet vispār - smiekļāgs rīts. pamostos, skatos - esmu dzīvojamā istabā uz dīvāniņa, Robin Guthrie sen jau beidzis kompītī dudināt, klēpī sudoku, uz atzveltnes - pieskatošs kaķs. aizeju līdz vannasistabai - bože moi, vakardienas fotosesijiņas meikaps pa visu seju, liekot man izskatīties pēc narkomānīga rokstāra.

nu neko. bija tāda anekdote, kur publika sauca "ļaujiet viņai minēt vēl! ļaujiet viņai minēt vēl!", nu tad man viņi varētu saukt: "ļaujiet viņai strādāt vēl". abet tā kā, izskatās, šodien vēl viens karš, atšķirībā no viņvīkenda, nav sācies, tad no ziņu lentām šas atraušos un iešu pie vienas dūdaliņas daiļu vizbuļmēteli lūkoties. un, ja nesāksies vēl viens karš arī dienas otrajā pusē, fingers crossed, tad varēšu arī pēc tam pastrādāt ar ar ziņām nesaistītām lietām unnnnn - nobukot beidzot biļeķāgus uz Madridīti!! nyce. ļaujiet viņai strādāt vēl! :)

Īīī, kruta, man tagad būs jauns un foršiņš katalāņu darbdevējs!! ..TREŠĀ darba devējs (darbaholiskie rūķīši galvā saka "trolololol"). Džordi tāds; nu, un feins tas Džordi, navvārdamviets. Šķiet, es viņa simpātijas iekaroju ar paziņojumu, ka itāļu valodā man līgumu labāk nesūtīt, jo itāliski es lielākoties saprotu tikai ļoti sliktus vārdus, kā arī ar izklāstu par savas agrākās rezidences - Espaņjas ziemeļrietumu mazpilsētiņas - bohēmiskajām tradīcijām, par kurām viņš, pats tanī valstī dzīvodams, informēts vis nebija. Foršākā darba intervija dzīvē, vārdsakot, - tāda, kura noslēdzas nevis ar kaut ko no sērijas "paldies par Jūsu laiku, mēs ar Jums sakontaktēsimies", bet gan ar tekstu "nu ko, skāvieniņš", hahahah.

Ūuun tagad mēs te ar mala, ņemot vērā, ka uz Liepājas Andeli-Mandeli ņibrauksim, uztaisījām savu privāto andeļmandeles filiāli pašu dzīvoklī; un tad nu tagad man ir, piemēram, divas jaunas augstpapēdenes, kleita, ar kuru braukt uz bērēm, and the list goes on. Ai, lieliska diena vispār.

aīī, iegāju vēlreizīt šīpavasara Primavera Sound lainapā un - apsāpējās vēders no uztraukuma. El Guincho, Fleet Foxes, Gold Panda, Interpol, James Blake, Jamie XX, LOW!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!, Mogwai, PJ Harvey, Sufjan Stevens, Flaming Lips, The National, Tune-yards, etc.

bet, domāju, šogad es iztikšu bez. nevar tak divreiz divos mēnešos braukt uz Espaņju, tas tak jau smiekļāgi būtu - it kā man būtu daudz piķa n tā. bišķi jau sirde sāp, bet, tā kā man apriļčiks izskatās, ka būs brīvs, varētu nedēļiņu ilgāk Madridē palikt; jāpaskatās, moš tur kādiem no maniem varoņiem taisni koncīt's kāds iekritīs. īīī, gribu koncīšus. bet nu šitais ir note-to-self pilnīgpilnīgs.