trolololol, mī hjopī

Īīī, kruta, man tagad būs jauns un foršiņš katalāņu darbdevējs!! ..TREŠĀ darba devējs (darbaholiskie rūķīši galvā saka "trolololol"). Džordi tāds; nu, un feins tas Džordi, navvārdamviets. Šķiet, es viņa simpātijas iekaroju ar paziņojumu, ka itāļu valodā man līgumu labāk nesūtīt, jo itāliski es lielākoties saprotu tikai ļoti sliktus vārdus, kā arī ar izklāstu par savas agrākās rezidences - Espaņjas ziemeļrietumu mazpilsētiņas - bohēmiskajām tradīcijām, par kurām viņš, pats tanī valstī dzīvodams, informēts vis nebija. Foršākā darba intervija dzīvē, vārdsakot, - tāda, kura noslēdzas nevis ar kaut ko no sērijas "paldies par Jūsu laiku, mēs ar Jums sakontaktēsimies", bet gan ar tekstu "nu ko, skāvieniņš", hahahah.

Ūuun tagad mēs te ar mala, ņemot vērā, ka uz Liepājas Andeli-Mandeli ņibrauksim, uztaisījām savu privāto andeļmandeles filiāli pašu dzīvoklī; un tad nu tagad man ir, piemēram, divas jaunas augstpapēdenes, kleita, ar kuru braukt uz bērēm, and the list goes on. Ai, lieliska diena vispār.