dzerot rīta kapiju, trepēs bija dzirdami pastardienīgi būkšķi un urbšana, bet neļāvos traucēties, mazums, atkal kaut ko labo. vēlāk, trepjtelpā izejot, izrādījās, ka būkšķu avots bija strādnieki, kuri uz piekto stāvu pa mūsu stāvajām mūlenrūžiskajām kāpnēm bija stiepuši un pēc tam uzstādījuši kaut kādu technīku manam kaimiņam itālim. dzirdot viņu smieklīgo komunikāciju (itālis nerunā ne latviski, ne krieviski, savukārt strādnieki runāja tikai krieviski), taisījos jau pabļaut, vai nevajag palīdzēt iztulkot tur tos techniskos parametrus, par kuriem viņi tur centās saprasties, bet "saruna" ļoti ātri jau pārgāja izprotošākos toņos, tipa, itālis saka "pačemūū cik-cak-cak, hahahā?" (tieši tā viņš arī teica, cik-cak-cak neko neaizvieto), tad strādnieki caur smiekliem kaut ko cenšas skaidrot, tad itālis viņiem māca, kā to pateikt itāliski, finālā visi smejas, un tieši smiekli, un nevis esperanto, ir tā foršā valoda, kurā visi ir vienlīdzīgi un saprotas. tad jau tika nonākts līdz tam, ka itālis viņiem piedāvā kafiju, bet strādnieki saka, ka viņi gribot čaj, tā kā tad gan jau par visiem parametriem bija tikuši skaidrībā paši.

par itāli runājot, nesen izrādījās, ka tas tomēr nav šis klibais tips ar trakajām acīm, bet gan joprojām sprauns un možs kumeļš labākajos gados, vienkārši viņam ieeja dzīvoklī esot arī pa otrām trepēm, ko viņš arī biežāk izmanto, tāpēc arī šaigalā netika redzēts. tas viss tika noskaidrots brīdī, kad svētdienas vakarā taisni nesos uz Piensvētkiem, bet viņš mani kāpņu laukumiņā pārtvēra ar izsaucienu "HELLLOOOOOUUU YOUUUU, HAHAHĀ!", gribēja zināt, kur es tik ilgi esot bijusi pazudusi (lai gan no Spānijas es atgriezos jau 2009. gada decembrī, lulz), etc, etc; izstāstīja visu par šīs mājas vēsturi, paklačojās, ka mana dzīvokļa iepriekšējais īpašnieks - dziedātājs - galīgi nemācējis dziedāt, kā arī noziņoja, ka esot modeļu aģentūras vadītājs (āā, tāpēc, nevis citu iemeslu dēļ, pie viņa gāja tik daudz jaunu, smuku meitentiņu). tiesa gan, vienreiz viņš mani kāpņu laukumiņā jau bija uzķēris - iepriekšējā dienā, kad pēc fighta ar dzīvokļbiedreni man steigšus vajadzēja uzpīpēt, un tanī brīdī nebija īpaši svarīgi, ka mugurā tikai īss halātiņš, jo mūsu trepēs tāpat reti kāds parādās. tanī brīdī es runāju pa telefonu un sarunā ar viņu neielaidos, bet svētdien tad nu viņš to halātiņkeisu neatstāja nepieminētu ("sooo, you walk around naked when you're stressed, right, hahahā? well, but in your case," - nekautri nopēta manu augumu - "it's not such a bad idea, hahahā") un tad arī sāka klāstīt par to savu modeļaģentūru, bet tad gan es viņam atvainojos, ka tagad nu man tiešām ir jāskrien, un viņš, aci piemiedzot, noteica, ka nekas, sarunu turpināsim vēlāk. mazais rakaris tāds.

nu neko, vārdsakot, tā tās dieniņas paiet; šodien bišķi jāpastrādā un jāiet pie jaukās bijušās kolēģes uzklausīt stāstus par ceļojumu (viņa savu atvaļinājumu bija izmantojusi, apbraukājot pusEiropu uz moča ar bojfrendu), kā arī, iespējams, uz šito. rītu, savukārt, iebrauc Fl., un pēc tikšanas galā ar dažām praktiskas dabas lietām plāniņā ierakstīts baļļuks ar cigareštīšanas tutjoriaļa elementiem (jā, es cigaretes esmu tinusi varbūt divreiz dzīvē; kaut kad jau tas ir jāiemācās, jo tai Londonijā tak par pīpītēm vulgaris noplēš deviņas ādas). tā, lūk; un arī pie friziera apgriezties būtu kādā brīdī jāiespēj, jo šitā, ar matiem pa visu seju, jau vairs nav aršana, un, kā man norādīja draudziņi, es jau sāku izskatīties tā, it kā nāktu no septiņdesmitajiem. and so it goes, kā teiktu Vonne.

mani reāli tracina dažu centieni tikt vaļā no saviem kompleksiem uz citu noniecināšanas rēķina (pēc principa - jūtos slikti par to, ka esmu resns, tāpēc nevis nometīšu bikiņ svaru vai centīšos ar to sadzīvot, bet gan labāk postulēšu, ka tievi cilvēki ir idiņi vai tml.).

tā, vot, piemēram, viena mana nīderlandiešu paziņa - liela, figūrīga meitene, ja es būtu ļaunāka, varētu viņu aprakstīt kā "riktīgu vali". lūk, un vienā no tādām reizēm stāvam mēs bariņā pie kādas mājas (tikko beigusies Kultūras nakts, kurā mums katram bija jāprezentē sava valsts; par to man arī būtu pulka stāstāmais, tāpat kā par visu to Malaizijas epopeju kopā, bet to citreiz), uzpīpējam un triecam par šo un to. nu, un iznāk aiztriekties līdz Karaliskajām kāzām. dūdas sāk kaut ko labu teikt par Midltones kleitu, nīderlandiešu vale momentā metas starpā, tādā dzēlīgā tonī izmesdama: "yeah, yeah, the dress was okay, but too bad it was empty". jo, nu, valei, dabiski, visi tie daudzie kilīši ne tik vien riepiņā & co noguldījušies, krūtīs arī ticis. bariņa ietvaros iestājas neērts klusums - nevarētu teikt, ka mēs tur visas pārējās pavisam dēlīgas būtu bijušas, bet, nu, apmērus salīdzināt ar vali neviena neņemtos; tai pat laikā - kā lai zolīdā veidā pasaka to, ka.. nu.. fakoff, junou?

ai, vot tādas situācijas, lūk, mani besī. bet, hmmm, varbūt Fl.bija taisnība, jautājot, vai es pēc vairāku dienu nepīpošanas neesot tāda kā uzvilktāka palikusi, jāiet labāk nopirkt cigaretes :D (a tā ir taisnība, ka pēc trīs dienu nepīpēšanas sāk atjaunoties plaušas?)

komentārs apollo.lv:

"vainhousa mira nevis 6dien bet gan 5dien vai 4dien to es secinaju petot vinas astrologisko karti ! ! ! par to es esmu 90% drošs . vel pēc kartes nopratu ka viņai bija smaga depresija un prāta aptumsums !pati nave bija iespejams vardarbiga un saistita ar priekšniecibu par to esmu 30% parliecinats !ka nave bija strauja , negaidīta esmu 80% parliecinats !"

ohoho. oho.

staigāju apkārt viegli apdolbījusies un smaidīdama - mājas kleitā, bizītē un rozā nagulakas atliekām;
nē, tie tomēr nav ali, i'm just high on life un jūtu to katrā savā porā.

pilnīgs miers ar sevi un apkārtējo pasauli, pat neskatoties uz to, ka istaba ir vislielākajā bardakā JEBKAD;
un viss ir labi, šķiet, es lidoju un nepavisam negribu nolaisties. vot

dēm, dakter, estetā galīg nesaprotu, kas ar mani pēd.laikā noticies - šodien, piem., man sāk gribēties, vot, šitāds te kurpīts:

nu, a ko, man liekas baigi šķelmīgs kičs, kam klāt kā aksesuāru pievilkt cukurvati rociņā. ehh, ja man būtu lieki 25 lati!

džīzas. izdomāju, manuprāt, foršu dāvanu sīkajai, kaislīgai sušu fanei, izlaiduma sakarā - apaļus auskarus, uz kuriem uzprintēts smukiņš suši no augšas, lai izskatās, ka šamā ar sušiem ausīs staigā. tiktāl viss lieliski, zvans pazīstamai rotu dizainerei, tā un tā, tādus auskarus varot uztaisīt, bet man viņai vēl šovakar printējamā biude jāaizsūta. nu, un te, lūk, sākas Brāļeitis Čakarars: kurš gan to varēja iedomāties, ka cilvēce ir bijusi tik apbrīnojami slinka suši fočēšanā no augšas?! praktiski visi tur, internetos, ir tādi - no sāniņa nofočēti, vai arī, tanī retā gadienā, kad nē, tad - tik mazītiņā izšķirtspējā, it kā tie suši būtu domāti skudrām. abet vai tad šamie nav visreprezentatīvākie taisni no augšas, jūs man pasakait?..

- bueh, ir tik daudz problēmu šajā Dieva pasaulītē, par kurām pat iedomāties nevar, līdz ar tām nesaskaries. bet, nu labi, katram no mums laikam savs krusts jānes, nav ko te čīkstēt, - lai gan, starp mums runājot, ja man te vēl ilgi būs rindu rindām tās sake maki close-up biudītes jāskatās, es vienkārši apvemšos. (tie ir draudi!)

šodienas tematiskais: "eu, a, lai ietu uz revolūciju, man vispirms jāieiet dušā!"

man ir vismaz četras krutu un prikolīgu fešenu idejas, bet pēkšņi mesties izglītoties tagad apģērbdizainā vien četru ideju realizēšanas labad šķiet tā drusku pārsteidzīgi tomēr. jāpadomā, noteikti var atrast kādu, ar ko sadarboties. hm

atspriņģoju mājās no vecāsmammas priecīga un ar čupiņu gadsimta sākuma rotaslietu, mājās tikpat priecīgi atradu no dzīvokļbriedes ballītes palikušu šķīvi ar saceptiem pikantiem kāpostcepumiņiem (paldies to whom it might refer) un tagad klausos My Bloody Valentine, laižu vannā ūdeņāgu un gaidu ciemos spāņu čuomu. ja implozija nebrauc uz Spāniju, tad Spānija brauc pie implozijas, haha. un vispār pēdējā laikā cenšos pierast pie domas, ka mana dzīve ir izdevusies, - tas tā acīmredzami arī ir, bet iekšā tomēr saglabājas tā klusā murdoņa, ka man.. nez', - nepienāktos vai kā. bet ņikas, drīz izravēsim arī šos tarakānus. un tad jautāsim: forša dzīve + man = WHY NOT?!

tu aizej uz "Vectēvu", saēdies ar zaķukiem pilnu vēderu zirnīšsautējuma, atnāc mājās un konstatē, ka - IET SPOTIFAJS!!! diena ir izdevusies (Caetano Veloso albums "Fina estampa" un Pauline en la playa albums "Nada como el hogar" - arī).