lose my breath

atspriņģoju mājās no vecāsmammas priecīga un ar čupiņu gadsimta sākuma rotaslietu, mājās tikpat priecīgi atradu no dzīvokļbriedes ballītes palikušu šķīvi ar saceptiem pikantiem kāpostcepumiņiem (paldies to whom it might refer) un tagad klausos My Bloody Valentine, laižu vannā ūdeņāgu un gaidu ciemos spāņu čuomu. ja implozija nebrauc uz Spāniju, tad Spānija brauc pie implozijas, haha. un vispār pēdējā laikā cenšos pierast pie domas, ka mana dzīve ir izdevusies, - tas tā acīmredzami arī ir, bet iekšā tomēr saglabājas tā klusā murdoņa, ka man.. nez', - nepienāktos vai kā. bet ņikas, drīz izravēsim arī šos tarakānus. un tad jautāsim: forša dzīve + man = WHY NOT?!