mēh, lasu te visādus rakstiņus a la Google Toolbar continuing to track user browsing even after users "disable" the toolbar un Facebook revealing users' names and details to advertisers (even after specifically promising the contrary), un it kā jau, protams, ļoti nesmuki tas viss, bet, atklāti sakot, man šobrīd tas ir pie vienas vietas - tāpat es tajos internetos neko interesantu nedaru, naudas man arī vairs praktiski nav, tā kā man te visu droši var reklamēt.

nekas, vakarā (te tagad ir puspieci) piečāpos An., un es jau jūtu, kā mēs aizskalosim manus blūzus.

tā. ielīdīšu tagad vannā un izdomāšu, ko gribu sasniegt jaunajā gadā. jā, nevis vēlēties, bet sasniegt pati. kaut gan, okei, ir viena lieta, kas no manis ir tikai daļēji atkarīga, un to es varu tikai vēlēties un cerēt uz tās piepildīšanos. bet attiecībā uz visu citu - action!

freakin' hell on earth, MAN VAIRS NEPATĪK PĪPĒT! tā, ka papīpē druscīt un nelabi, un jādomā, nafig man to; vakar un aizvakar es šito novēlu uz iepriekš apēsto piparmētru saldējumu (varbūt piparmētra un mentola pīpīte kopā ir par daudz piparmētru), bet šodien piparmētru salčuktorte nav ēsta ne druskas! man jau nav iebildumu pret šādu dabisku lietu attīstību, tomēr pārsteidzoši, jo iepriekš man cerība "nepīpēšu, kad vairs negribēsies" likās ļoti naiva. organism, you rock!

sekoju līdzi Primaverasaunda briestošajam lainapam, pagaidām izskatās okei, bet vēl ne braucami (http://www.primaverasound.com/ps/?page=cartel&lang=es). Guided By Voices un Džefu Mangumu man gan gribētos dzirdēt, bet lielāko daļu no pārējām grupām, kuras man patīk, esmu.. wait.. jau redzējusi? :) ēēēu!

šovakar atkratījos no trim aicinājumiem uz ballītēm, apvainojos uz visu pasauli, domās piemēsloju visu savu nabaga cibu ar destruktīvām pārdomām, tad iekšēji sevi sapliķēju un nolēmu bišķi pastrādāt. bet tad atminējos, ka, ka, ka - HEI, IR TAČU SESTDIENA! TAS NOZĪMĒ, KA IKSFAKTORAM JAUNA SĒRIJA!!!! JESSS, šī diena ir izdevusies.

tulkojot subtitrus vienai spāņu filmai, teju visu laiku nākas likt izsaukuma zīmes teikuma beigās. man tas dikti riebjas, bet - ko lai dara, ka spāņiem ir tāds runasveids? kontekstā tas iederas dabiski.

un vispār filma baigi foršā. līdz šim nebija sanācis neko redzēt no spāņu ironiskā traģikomēdijmeistara Berlangas; tad nu tagad sanāk uz pilnu klapi, un pat prasās pēc vēl.

aīī, Bor.vēstules man vienmēr liek atiezties smaidā līdz ausīm. tagad, piemēram, viņš nevarot braukt pie manis ciemos, jo viņam esot bankrots, JO viņš paņēmis bankā kredītu, lai nopirktu divus komiksu oriģinālus (tb, oriģinālos zīmējumus, nevis iespiestos komiksus). un tagad man esot jāiet uz Teita galeriju, kur jāskatās kaut kāda viņa iemīļota komiksu mākslinieka zīmējumi. hahaha, viņš ir tieši tik mīļš un jocīgs, lai perfekti iederētos manā vislabāko draugu kopumā.

eju cauri festivāla programmas filmu anotācijām. kā jau varēja gaidīt, teju visās filmās ir kaut kas iepīts par seksu, haha. ek, spāņi :)

trololol, smieklīgi saņemt meilu, kas sākas ar tekstu: "Sveiki, XY mākslas centrs informē," un noslēdzas ar kaismīgu, privātu "varbūt kāds mani sauks par utopistu, bet man ir apnicis samierināties ar valsts nekulturalitāti, kurā esmu piedzimis un negribu nekur braukt prom, jo Latvija ir mana Dzimtene!". emocionalitāte un nespēja nošķirt privātu komunikāciju no institucionālas vienmēr ir aizkustinoša.

mazā māsa šodien paliek pa nakti; man jau viņa dikti patīk ("a ko tu domā, es pa nakti viena staigāšu? nē, lai klases džeki mani pavada"). ir neliels stresiņš, vai pagūšu visu izdarīt pirms aizbraukšanas, bet tikmēr dulnais itālis no augšstāva nāk aizņemties maizi brokastīm (tādas kaimiņattiecības man arī patīk), sirdi piepilda miers, ko rada tuvums saviem cilvēkiem, un sajūta, ka galu galā viss būs labi.