mazā māsa šodien paliek pa nakti; man jau viņa dikti patīk ("a ko tu domā, es pa nakti viena staigāšu? nē, lai klases džeki mani pavada"). ir neliels stresiņš, vai pagūšu visu izdarīt pirms aizbraukšanas, bet tikmēr dulnais itālis no augšstāva nāk aizņemties maizi brokastīm (tādas kaimiņattiecības man arī patīk), sirdi piepilda miers, ko rada tuvums saviem cilvēkiem, un sajūta, ka galu galā viss būs labi.