bikiņ paklausījos tos "Hurts", kuri būs šovasar Positivčikā un kuri esot, tipa, slaveni. ok, vienu dziesmu, izrādās, biju dzirdējusi jau iepriekš, bet, katrā ziņā, kopsavilkums - bõring šit.

jocīgi, kad esmu Spānijā, man šķiet, ka ir daudz lielāka iespēja, ka drīz satikšu savu Īsto. un vispār - ir sajūta, ka dzīve ir iespēju lauks, tik kusties, ej un izmanto tās. Rīgā arī man tā reizēm ir, bet tikai tad, kad jūtos laimīga.

skatos svētku bildes, un ir tik neskaidra sajūta - it kā, no vienas puses, tie būtu arī mani svētki, no otras - ne. es nezinu, un neskaidras, nedefinējamas sajūtas mani mulsina, jo visu taču vajag salikt pa plauktiņiem, vane, lai varētu saprast, kas tevī darās un kā ar to pilnvērtīgi operēt; nu, un tagad kaut kāda neizpratne, tāda kā drusciņ paņemtības un uzmestības sajūta.

bet tas viss droši vien no tā, cik ļoti es esmu emocionāli nogurusi. (fiziski jau vairs ne, šodien gulēts ir teju visu dienu pēc vakardienas svinēšanās.) tagad tikai nokārtot pēdējās lietas, iztīrīt māju, pasniegt pēdējo privātstundu, un tad uz teju divarpus nedēļām - hola, Espaņja. varbūt, kad atbraukšu atpakaļ, lietas kļūs skaidrākas.

omgiņās, kompensācijai par nostrādāto svētdienu noēdu litru tā garšīgā "Ekselences" balzamsaldējuma ar šokolādi,
tagad jūtos tāda tā kā.. ..drusku erebuš?!??

..tik tālu nu mēs būtu ar to savu frickin' atturības posmu. (īk)

ai, man šogad visi tie joxši besī ārā - nevis forša paprikološanās sajūta, bet gan teju vai visa uzklausīšana/izlasīšana ar aizdomīgi paceltu uzaci. lai gan, jāatzīst, pie jokiem, tipa, ir piestrādāts (nu tur, piem., Grēviņš ar sarkaniem matiem, Kings of Leon Positivusa pirmsballītē ar tam speciāli uztaisītu tviterkontu vai uzvara "tautas skaitīšanas loterijā"), - bet kaitina tik un tā. a)kļūstu veca (tēvs, šodien ar mani pa teļefounu runājot, aicināja atcerēties par vajadzību pēc ērtībām, jo man vairs "neesot astoņpadsmit"), b) pie vainas temprečers, kurš akal kāpj, nu, labi, ne Alpos, bet Gaiziņos gan. ai. šī diena ir pēdējā kaka, nevis "fri-i-day, fri-iday, fun fun funnn" ;[[[[

trololõ,

kad jaunākajā cibas grupveida pavilcienā (http://www.twidog.ru/12/) ierakstu savu cibas vārdu, laukā izlec "сокровище", a, kad īsto - "работа".

nu, dzīvē taisni tā arī ir. savā mazajā, uzkonstruētajā pasaulītē es esmu dārgums, a reālajā - riktīga darba ķēve :)

..es domāju, ka pašlaik esmu tiešām laimīga. Vonne rakstīja, ka to vajagot apzināties un pateikt, pierakstīt vai nomurrāt. tad nu es pierakstu un nomurrāju.

bet, vēl par murrāšanu runājoti, vakar pirmo reizi dabūju dot Murrisonei antibiotikas (jā, tas lops izrādījās sieviete). tiku pie asiņaina dekolteja. pretty wild, trololol.

meh, tikko apskatījos darba piedāvājumus i can has cheezburger lapā. (..) viņi tur meklē "Experienced Business Intelligence Developer", piemēram. forša saspēle. vēl vairāk man patiktu bez tās "experienced business" daļas.

ahhahā, derētu aizbraukt uz Madridku pāris dieniņu ātrāk, lai redzētu Džastinu Bīberu. būtu lielisks Primavera Sound 2011 kompensasjooon.

aīī, iegāju vēlreizīt šīpavasara Primavera Sound lainapā un - apsāpējās vēders no uztraukuma. El Guincho, Fleet Foxes, Gold Panda, Interpol, James Blake, Jamie XX, LOW!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!, Mogwai, PJ Harvey, Sufjan Stevens, Flaming Lips, The National, Tune-yards, etc.

bet, domāju, šogad es iztikšu bez. nevar tak divreiz divos mēnešos braukt uz Espaņju, tas tak jau smiekļāgi būtu - it kā man būtu daudz piķa n tā. bišķi jau sirde sāp, bet, tā kā man apriļčiks izskatās, ka būs brīvs, varētu nedēļiņu ilgāk Madridē palikt; jāpaskatās, moš tur kādiem no maniem varoņiem taisni koncīt's kāds iekritīs. īīī, gribu koncīšus. bet nu šitais ir note-to-self pilnīgpilnīgs.