tā NERD dziesma "Hypnotize you" ir par stalkojošu izvarotāju, vai? - "if i'm not behind you, i'm inside you", hmmmmm

enerdžaizera papildināšanas nolūkos savu pētniecisko materiāleli rakstot, uztaisīju mazu danču pauzīti pie Leidī Gagas "Paparazzi", nu, un ko es varu teikt, es varu teikt to, ka labi smuks dziesmuļāgs Leidijai šitais ir sanācis - par spīti visiem tiem citiem, kas viņai tādi bēdīgi kvalitātes ziņā -, nu, un vēl varu pabrīnēties, kā tas tā nācās, ka es tik daudzus gadus biju pavadīj'se nepamanot, cik man smuki sanāk dancāt - tas man vienmēr bija licies tikpat dabiski, kā elpot, un ttikai tad, kad man to sāka teikt, tikai tad pate sāku pievērst uzmanību, ka ne absolūti visiem tas tā ir. (vajadzēja iet uz horeogrāfiem, un visus šitos pētnieciskos materiāleļus prom ņefig.)

..nujā, vēl jau varētu teikt arī to, ka man rindiņas "proooomise i'll be kind, but i won't stop until that boy is mine" joprojām skan kaut kā īpašāk kā citas rindiņas, bet nu, par to vairs ne, par to jau visi ierakstiņi ir aizslēģoti aiz actiņu actiņām, un ne jau bez iemesla vai mērķa tas tā. fightin' fo' my own good, tāteikt.

transkribējot vairākas intervijas, konstatēju, ka vārds, kuru, iespējams, visbiežāk izmantoju, ir - "būtībā". ĻOTI, ĻOTI KAITINOŠI viņu klausīties atkal un atkal. uz otras rokas, vienmēr jau var būt sliktāki vārdi, kam nezināt mēru (nu, "bļā", piemēram). :)

it's been o-oo-one day and about two hours.. (jādzied aizsmakušā Kellija balsī)

tpu-tu, vells, es tak varētu tagad priecāties par to, cik lieliski esmu šodien visu dienu izskatījusies, lulz (salijuši mati ir "It" Thing), vai arī - cik raiti darbiņus apdarījuse. bet nē - man tās domiņas tik uz to Murrisonu griežas: kur vi'š i', vai vēl dzīvs, vai pārsalis un trīsošu sirsniņu netup kaut kur kādā pagrabā iekritis. lejā atstāto kaķbarību visu dienu neviens nav ēdis, un vienīgā liecība par vakarnakts vētrainajiem notikumiem ir tikai kārtīgas švīciņas uz vienas rokas (par kurām es šodien biju aizmirsusi un, uzvilkusi paltraku ar pusgarām rokām, šodien vienā konferencē bik izskatījos pēc tādas vēngrieziski noskaņotas dūdiņas, hahah), - - nu, čornij šit, vienvārdsakot. es patiešām, patiešām ceru, ka ar viņu viss ir labi. un būs labi. omm.

izeju starp darbiem ārā uzpīpēt, a tur - sauļeite tāda, ka acis strīpiņās jātaisa :)
when the sun shines, we shine together, kā dzied tautas dziesminiece Rianna. i visi darbeņi ātrāk sāk veikties.

..likās jau, ka šogadiņ tas aizies secen, bet te nu vi'š tomēr ir - Zsv Stressss!! lai atslābtu un pa vidu dāvanām, dāvansaiņošanai, pantiņiem un kārumu cepšanai nesāktu arī nervozi raustīt rociņas, uzliku ko? - rrRRRegetonu, protams; izkratīju matus un dibinu un tagad apmierināta prātoju, ka būtu baigi forši atrast Latvijā kaut kur foršu regetonballīti, varētu izsmiet visas iekšiņas un - izkratīt visas āriņas, hahah.

muevelo, muevelo, loca, sin paraaar, di-di-di-dinnn!!

teju katram jau, kam nav slinkums, gribas poētiskot savu eksistenci, piesaukt pa rokai patrāpījušās Koelju frāzes vai ko nu tur, jo visiem gribas, lai.. nu, lai ir skaisti. tas ir tik cilvēciski saprotami, bet man tas ir tik ļoti apnicis. manuprāt, tikai dažiem indivīdiem būtu tiesības poētiskot savu esamību, lai nejauktu gaisu un orientierus.

bet nu labi, viss mans nacisms nāk no apnikuma un pārguruma, un sajūtas, ka dzīvē vairs nav nekā jauna un svaiga un ka viss jaunais ir feiki jauns; man gribētos atslēgt domāšanu un tā uzreiz kļūt 200% more efficient.

skatos un iedvesmojos - http://tv.delfi.lv/video-last/DwpbzNup/. tu vari būt jebkāds - raustīgs, kautrīgs, nobijies -, bet tas nav svarīgi; svarīgi ir - vai tu ej savu ceļu, vai tu uzdrīksties un dari to, kas tevi interesē. tad tu to arī sasniedz un esi visdziļākās cieņas cienīgs - gan sevis paša, gan citu acīs.

esmu sev nosolījusies negausties par laikapstākļiem, jo tas ir so last year, tāpēc tagad tikai atzīmēšu to, ka, uzvelkot DIVUS biezus siltinātos legingus vienus otriem virsū, iegūtā sajūta ir, it kā man no sēžamvietas būtu izauguši divi brangi baļķēni or smth :) a neko - ļoti parocīga sajūta - i siltumiņš turas, i robotiņdejas dejot šķiet ļoti "organiski" ar tādiem stīviem kājiniekiem.

svarīgi ir nošķirt to, kas tev patīk ģenerālīgi, no tā, kas tev ir nepieciešams kādā periodā (un, attiecīgi, nepārmest sev savas vajadzības).

par piemēru, man, teiksim, tā ģenerālīgi ļoti patīk Reidiohed un milzums tās pārējās raudātāju mūzikas, taču vakar es noklausījos jauno Riannas albumu, - kā arī lielu daļu cibas ierakstu nahrenizēju nafig, bet nutastā.

un vispār, es domāju, bieži vien starp to, kas cilvēks ir, un to, ko viņš dara, ir liela atšķirība, un tad daudz nozīmīgāk ir spēt redzēt zem asfalta pludmali jeb to, kas viņš ir īstenībā - jo tam, ko viņš dara, var būt miljonzdaudz iemeslu. (jā, - līdz brīdim, kad tas, ko tu dari, tevi ir pārņēmis tik ļoti, ka zem asfalta ir un paliek tikai un vienīgi asfalts, - bet nu par to tagad ne.)