es par šo arī domāju, bet man liekas, ka līdzīgi kā ar filmu kačāšanu - ja beigs kačāt, nenozīmē, ka baigi vairāk ies uz kino. vnk daudzi nedarīs neko.
varbūt izglābt vienu ir padot mazo pirkstiņu un būt vēlāk gatavam dot visu roku.

(Reply to this) (Thread)

++

(Reply to this) (Parent)

man šķiet, ka jau pati doma par "izglābšanu" ir riebīga. normālā sabiedrībā mums nevienu nebūtu "jāglābj", jo cilvēkam ar invaliditāti būtu praktiski tādas pašas iespējas kā citiem. un, kamēr mēs domāsim "cilvēks ar invaliditāti neko nevar izdarīt" (ko stimulē šādas kampaņas), tikmēr nebūs arī nekāda progresa tajā, lai palīdzētu viņiem pilnvērtīgi dzīvot (jo kāda vispār te var būt runa par pilnvērtīgu dzīvi!)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, tā nav. Normālā sabiedrībā vājredzīgs cilvēks turpina daudz ko neredzēt vai cilvēks ratiņkrēslā nevar iziet pastaigā pa mežu. Piemēram. Un, ja Tu kādam centies palīdzēt atrisināt šīs problēmas, tas nenozīmē, ka uz citiem Tu skaties kā "nepilnvērtīgiem".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Normālā sabiedrībā vājredzīgs cilvēks spēj strādāt, mācīties, lasīt, sazināties ar citiem, draudzēties etc., un cilvēks ratiņkrēslā visnotaļ var aizdoties pastaigā pa mežu (ja ir piemērotas laipas). Un nē, es nesaku, ka palīdzēt ir slikti (ja es palīdzu, teiksim, draugam, tad man ir gauži viens pīpis, vai tas ir invaliditātes novēršanai vai lai palīdzētu sadzīvot ar invaliditāti). Es saku, ka veidot palīdzības lūgšanas kampaņu ar tekstu "būt invalīdam nozīmē būt nepilnvērtīgam" ir slikti.

(Reply to this) (Parent)

Kur tu esi lasījusi tādas definīcijas?

Un es arī neredzu šādu implikāciju.

Man pie tam arī šķiet, ka būs cilvēki, kas būs gatavi ziedot arī 10 eur, lai uzstādītu, piemēram, rampu (pats esmu piemēram gatavs). Tikai ir arī saprotams, ka rampas uzstādīšanu primāri pienākas darīt tam, pie kura ēkas ir jātiek klāt.

Līdz ar to ir loģisks arī jautājums: nah ziedot 10 eiro par to, ka kāds nav izdarījis savu darbu. Tur drīzāk ar kādu sabiedrisko nosodījumu vai galu galā vienkārši likumsargu uzmanības pievēršanu var vairāk parasti izdarīt.

Kas attiecas uz "visiem pārējiem", tikko tu abstrahējies, tā jautājums, kur tu novelc robežu. Āfrikā arī bērni cieš badu. Tu vari visu savu mūžu ziedot visu savu "brīvo" naudu, kas tev nav vajadzīga ēšanai un komunālajiem -- good causes atradīsies, nav problēmu.

(Reply to this) (Thread)

Nu, man jau šķiet, ka general publika tomēr vairāk pavelkas uz "vienu izglābto bērniņu" nekā uz "vēl vienu rampu uz ietves, pa kuru man jāstaigā bļe" :)

Par robežas novilkšanu vispār ir cits jautājums, http://www.givewell.org/charities/top-charities viss ir izpētīts. Best returns for your donated dollar.

(Reply to this) (Parent)

(Bet definīcija kāreiz patlaban feisbukā ceļo apkārt, "Akls cilvēks ir pilnīgi nevarīgs.", un tālāk lūgums ziedot konsultācijai par varbūtēju redzes atjaunošanu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ā, skaic.

(Reply to this) (Parent)

Bullšits par nevarību. "been there, done that". Tāds publiskā telpā izskanējis aicinājums vairāk pavelk uz apčakarēšanu.

(Reply to this) (Parent)

(btw, ja nu tu esi gatavs ziedot 10 eur, šitais izskatās saprātīgi http://www.teodors.org/ziedojumi/)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par ko ne, done.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

Tur ir zin kāda lieta: Ja samet vienam kaut kā netriviāla izārstēšanai/ mēģināšanai izārstēt tad sekas ir divas:

a) viņam paliek labāk (ja pasākums izdodas)
b) paliek dati, kas un kā darīts, ir radušies jauni paņēmieni. Tos piefiksē, nopublicē, citi pārņem.

No tā b seko, ka palīdzot vienam, patiesībā kaut kādā mērā top palīdzēts citiem, kuriem kait kas līdzīgs.

Nu un protams līdzekļu koncentrācija, precīzi tas pats, kas ar kickstarteriem.

Kor točna ir/ var būt problēmas - ja daļa savāktās naudas ``pazūd tulkojumā``, aiziet kkur naudu vācošajā struktūrā.

(Reply to this) (Thread)

Nu tad tā arī būtu noformulējuši, "savāksim naudiņu zinātniskam eksperimentam, izmantojot jaundzimušu nedzirdīgu bērniņu kā laboratorijas trusīti" :)

Es te točna par PR šujos, nevis par pašu ideju.

(Reply to this) (Parent)

Gandrīz visas ierindas labdarības kampaņas tuvojas bulšitam, galvenokārt zemās cost-benefit attiecības, motivētas domāšanas un biased prioritāšu dēļ. No turienes tad arī aug pamati šādiem "dažus paraugpacientus izglābsim, bet pārējos ieslodzīsim viņu dzīvokļos" un "piesaistīsim masīvus līdzekļus, pēc kuriem situācija būs mainījusies varbūt par kaut kādu epsilonu" scenārijiem.

For less BS, this.

(Reply to this) (Thread)

vaine, katru reizi, kad es sašujos par savu "negribu ziedot bulšitam un jūtos kā kretīns", āfrikas bērniņi dabū savas prettārpu tabletes.

which reminds me...

(Reply to this) (Parent)

Jā, mani arī riktīgi sakaitināja tie formulējumi, pilnīgi piekrītu Tev.
L.

(Reply to this)

Vai šos argumentus lieto arīt tad, kad nolūzt zobs un alternaīva ir zoba labošanai vajadzīgo naudiņu sadalīt Āfrikas bērniem.
Neviens jau nesola viņiem medicīniski neizpildāmas lietas. Un tie, kuri palīdz vākt ziedojumus, nav tie, kuri viņus cenšas izolēt vai kaut kur nobāzt.

(Reply to this) (Thread)

Nu, ja kādam nolūztu zobs un viņš iekikotu ziedot.lv kampaņu ar tekstu "cilvēks ar nolūzušu zobu ir nespējīgs pilnvērtīgi funkcionēt", tad jā, totāli lietotu. :)

Tas, ka cilvēki, kas šitās kampaņas palaiž, nav ļauni, man ir pilnīgi skaidrs, viņi vienkārši turpina esošo uzstādījumu "invalīdi pēc definīcijas nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi". Un šis uzstādījums man nešķiet okei, pat tad, ja tas tiek popularizēts ar ļoti cēlu mērķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad Tev iebildumi pret sakāpināto patētiku nevis pret palīdzēšanu risināt konkrētas un risināmas problēmas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man *neizsakāmi riebjas* sakāpinātā patētika.
Ziedojumu vākšana ir tipa iz sērijas "aizbrauksim uz to izslavēto klīniku un parunāsim ar to izslavēto dakteri" mani arī viegli kretinē, bet apmēram tāpat, kā mani kretinēja pingvīnu prodžekts. (T.i., es apzinos, ka tiek raustītas manas emocionālās stīgas un nobeigta racionālā domāšana, un mani tas besī, bet mani vispār besī tādas lietas.)
Konkrētas, izdarāmas lietas iz sērijas "šī ir standarta operācija, kas būtu jāveic tagad, vienkārši cilvēkiem šobrīd nav tik daudz naudas, lai to atļautos" man šķiet ļoti okei.

(Reply to this) (Parent)

Jā, kaut kā tā, piekrītu. Principā jau ir tā, ka akcijas palīdz atrisināt kādu konkrētu problēmu konkrētam cilvēkam, bet, ja nav minētās pieņemšanas un iekļaušanās sabiedrībā, tad pat šis "izglābtais" pēc tam atkal paliek viens ar savu nākamo problēmu.
No otras puses, cilvēkiem, manuprāt, ir raksturīgi palīdzēt otram tieši smagās situācijās, kas ir ok, jo pēc tam viņš tiks galā pats.

(Reply to this)

Necepies par lietām kuras nevari mainīt. Tā ikgadējā ņaudēšana man arī krīt uz nerva. Un visvairāk besī, ka tāda ņaudēšana vispār ir vajadzīga, jo valsts aparāts nepilda savas funkcijas.
Senlaikos, man liekas, kopienas labklājības labad kroplīšus aizstūma uz mežu un atstāja. Da senlaikos kroplīši nebūtu piedzimuši.
Toties tagadējā uzspiestā "ziedojumu vākšana" pēc noklusējuma man ir nepieņemama.

(Reply to this) (Thread)

ir ļoti daudzas lietas, par kurām es varētu cepties, bet necepos (šodien pat beidzot(!) izmetu no facebook draugu listes kaut kādu fakino rasistu, jo man nav tādus pretekļus jāredz, nu vot i neredzēšu, aizmirsīšu)

bet "nafig mums tādus kropļus jāredz" kā reiz varētu būt viena no tēmām, kuras es kaut kad varētu un gribētu drusku pamainīt, pat ja tikai drusciņ :)

(bet šajā gadījumā es pat necepos, tikai burkšķu, burkšķēt ir patīkami)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

burkšķot pat var sanākt, ka izkristalizējas kāda savas būtības šķautne, kura pirms tam ir likusies miglaina un nenoteikta. Subjektīvi, protams.

(Reply to this) (Parent)

nav man tādi PR argumenti gadījušies ceļā, tādēļ mans viedoklis un motivācija, ka pēc būtības tomēr tam cilvēkam visticamāk labāk gribētos redzēt nevis dzīvot neredzīgiem piemērotākā vidē un sabiedrībā. bet, lai arī esmu ziedojusi (un esmu personīgi pazinusi mammu ar diviem ļoti smagu diagnožu un nefunkcionalitātes bērniem, tīri emocionāli gribas palīdzēt, jo viņa dienu no dienas smagi cīnās pa milimetram uz priekšu bezgalīgā jūrā), brīžiem rodas šaubas vai ir racionāli tik milzīgus līdzekļus ieguldīt viena indivīda glābšanā. protams, nokļūtu otrā pusē, tā vairs nespriedelētu.

(Reply to this) (Thread)

Vot par to "pēc būtības tomēr tam cilvēkam visticamāk labāk gribētos redzēt nevis dzīvot neredzīgiem piemērotākā vidē un sabiedrībā" es nezinu, šaubos :) Vislabākais ziedojums, ko es jebkad esmu veikusi challenged cilvēkam, bija kautkādi 10 dolāri kurlai režisorei/dramaturģei/aktrisei/aktīvistei, lai viņa varētu uzņemt savu mēmo īsfilmu. Pieņemu, ka par visu to naudu, ko viņi ir saņēmusi/ieguldījusi dažādos filmu projektos, savā panku grupā vai kur citur, gan jau varētu būtu dabūjusi konsultāciju pie kāda izslavēta profesora, kurš varbūt varētu noskaidrot, vai viņa varētu atgūt (precīzāk, iegūt) dzirdi.

(Reply to this) (Parent)

reku šitā meitene http://www.sabinaengland.com/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viņa nekad iepriekš nav dzirdējusi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neah

(Reply to this) (Parent)

Sirdsapziņu, kas šajā gadījumā nav nekas vairāk kā trauksmes radīta neērtuma sajūta, var mēģināt nomierināt ar CBT. Dažreiz tas palīdz ;)

Un tad jau būs skaidrāka arī šādi patētiski emocionālo akciju sociālā funkcija. Tas ir neefektīvi, bet vai visam dzīvē ir jābūt maksimāli efektīvam? Pensionāri un ne tikai rušinās savos dārziņos, un arī tas ir neefektīvi, bet daudziem tas dod prieku un sajūsmu par kaut vai uz palodzes izaudzēto puķi vai sīpolu. Un beigās jau saproti, ka tas nav par to pensionāra izaudzēto kartupeli vai puķi, bet došanas un ņemšanas prieku.

Manā universitātē studenti pārdod cepumus, lai vāktu naudu Kenijas bada cietējiem. Parēķinot, ka tur stāv 3 studenti, un diez vai viņi tur ieņem vairāk nekā tad, ja būtu strādājuši citā darbā par minimālo un noziedojuši šo naudu pa tiešo. Bet tad es atceros, ka šeit ir universitāte un tas ir tikai mācību process. Un ļoti iespējams, un pat ne iespējams, bet pilnīgi noteikti, kāds no šiem studentiem pēc studijām piedalīsies un galu galā pat vadīs projektus, lai ārstētu kenijiešus vai vadītu kādus citus globālus projektus.

Nu labi, varbūt kāda konkrētā patētiskā ziedojumu vācējs līdz tādam nekad neizaugs, un viņš ir tikai kā pensionārs rušinās savā dārziņā. Bet tik un tā tam ir kaut kāda sociāla funkcija, kas liek mums padomāt par ziedošanu, nevis tikai efektivitāti. Es parasti nedodu naudu, jo tā patiešām ir vismazāk noderīga, bet, ja ir laiks un interese, es aprunājos ar šiem cilvēkiem un novēlu viņiem veiksmi, jo galu galā tas arī ir vissvarīgākais, kas šiem cilvēkiem pietrūkst – sajust citu cilvēku atbalstu.

Būtu muļķīgi viņiem no šāda projekta izvairīties tikai tāpēc, ka daudzi citi cilvēki jūtas neērti. Pat vēl vairāk, šie projekti tieši ir iespēja šiem cilvēkiem tikt ar šīm neērtībām galā.

(Reply to this) (Thread)

Nē.
Tas, kas "šiem cilvēkiem" ir vajadzīgs, ir nevis "sajust citu cilvēku atbalstu" bet bļin dzīvot normāla cilvēka dzīvi kā normālam cilvēkam. Un, kamēr tādi kā tu turpinās viņus uzskatīt par "šiem cilvēkiem", tikmēr nekas tāds nenotiks.

Priekš cilvēka, kas nemāk lasīt un iedziļināties, tu ārkārtīgi daudz raksti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Šie cilvēki" (tie, kas vāc ziedojumus saviem tuviniekiem un draugiem, kuri ir invalīdi) jau dzīvo normālu dzīvi. Par viņiem es arī rakstīju, tāpēc nesaprotu tavu frāzi ar bļin. Un arī par to, kā izturēties pret ziedojumu vākšanas akcijām invalīdiem. Bet var jau būt, ka es vienkārši neesmu spējīgs saprast un iedziļināties. Tikai es neezinu, par ko īsti. ;)

(Reply to this) (Parent)