Maijs 17., 2015
| 20:02
|
Comments:
es par šo arī domāju, bet man liekas, ka līdzīgi kā ar filmu kačāšanu - ja beigs kačāt, nenozīmē, ka baigi vairāk ies uz kino. vnk daudzi nedarīs neko. varbūt izglābt vienu ir padot mazo pirkstiņu un būt vēlāk gatavam dot visu roku.
man šķiet, ka jau pati doma par "izglābšanu" ir riebīga. normālā sabiedrībā mums nevienu nebūtu "jāglābj", jo cilvēkam ar invaliditāti būtu praktiski tādas pašas iespējas kā citiem. un, kamēr mēs domāsim "cilvēks ar invaliditāti neko nevar izdarīt" (ko stimulē šādas kampaņas), tikmēr nebūs arī nekāda progresa tajā, lai palīdzētu viņiem pilnvērtīgi dzīvot (jo kāda vispār te var būt runa par pilnvērtīgu dzīvi!)
Man liekas, tā nav. Normālā sabiedrībā vājredzīgs cilvēks turpina daudz ko neredzēt vai cilvēks ratiņkrēslā nevar iziet pastaigā pa mežu. Piemēram. Un, ja Tu kādam centies palīdzēt atrisināt šīs problēmas, tas nenozīmē, ka uz citiem Tu skaties kā "nepilnvērtīgiem".
Normālā sabiedrībā vājredzīgs cilvēks spēj strādāt, mācīties, lasīt, sazināties ar citiem, draudzēties etc., un cilvēks ratiņkrēslā visnotaļ var aizdoties pastaigā pa mežu (ja ir piemērotas laipas). Un nē, es nesaku, ka palīdzēt ir slikti (ja es palīdzu, teiksim, draugam, tad man ir gauži viens pīpis, vai tas ir invaliditātes novēršanai vai lai palīdzētu sadzīvot ar invaliditāti). Es saku, ka veidot palīdzības lūgšanas kampaņu ar tekstu "būt invalīdam nozīmē būt nepilnvērtīgam" ir slikti. |
|
|
|
Sviesta Ciba |