|
Maijs 28., 2015
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) extranjero | 10:48
Sirdsapziņu, kas šajā gadījumā nav nekas vairāk kā trauksmes radīta neērtuma sajūta, var mēģināt nomierināt ar CBT. Dažreiz tas palīdz ;)
Un tad jau būs skaidrāka arī šādi patētiski emocionālo akciju sociālā funkcija. Tas ir neefektīvi, bet vai visam dzīvē ir jābūt maksimāli efektīvam? Pensionāri un ne tikai rušinās savos dārziņos, un arī tas ir neefektīvi, bet daudziem tas dod prieku un sajūsmu par kaut vai uz palodzes izaudzēto puķi vai sīpolu. Un beigās jau saproti, ka tas nav par to pensionāra izaudzēto kartupeli vai puķi, bet došanas un ņemšanas prieku.
Manā universitātē studenti pārdod cepumus, lai vāktu naudu Kenijas bada cietējiem. Parēķinot, ka tur stāv 3 studenti, un diez vai viņi tur ieņem vairāk nekā tad, ja būtu strādājuši citā darbā par minimālo un noziedojuši šo naudu pa tiešo. Bet tad es atceros, ka šeit ir universitāte un tas ir tikai mācību process. Un ļoti iespējams, un pat ne iespējams, bet pilnīgi noteikti, kāds no šiem studentiem pēc studijām piedalīsies un galu galā pat vadīs projektus, lai ārstētu kenijiešus vai vadītu kādus citus globālus projektus.
Nu labi, varbūt kāda konkrētā patētiskā ziedojumu vācējs līdz tādam nekad neizaugs, un viņš ir tikai kā pensionārs rušinās savā dārziņā. Bet tik un tā tam ir kaut kāda sociāla funkcija, kas liek mums padomāt par ziedošanu, nevis tikai efektivitāti. Es parasti nedodu naudu, jo tā patiešām ir vismazāk noderīga, bet, ja ir laiks un interese, es aprunājos ar šiem cilvēkiem un novēlu viņiem veiksmi, jo galu galā tas arī ir vissvarīgākais, kas šiem cilvēkiem pietrūkst – sajust citu cilvēku atbalstu.
Būtu muļķīgi viņiem no šāda projekta izvairīties tikai tāpēc, ka daudzi citi cilvēki jūtas neērti. Pat vēl vairāk, šie projekti tieši ir iespēja šiem cilvēkiem tikt ar šīm neērtībām galā.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |