Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2021-03-27 16:58:00

Btw, Krišiņš manā uztverē izcili prot paskaidrot "what christianity is all about". Viņš nav nekāds "fundamentālists" vai "ekstrēmists". Vienkārši ticīgais, kuram pie reizes piemīt laba valodas pārvalde un dziļš intelekts. Ļoti prasmīgi prot apskaidrot pamata lieta par šo lietu un principā noteikti būtu gudrs pietiekami, lai saprastu kā un kāpēc citos reģionos ir izpaudusies cita Tradīcija.
Tas, ka viņš cibā vienmēr ir mobbinga/bulijinga sabžekts tikai vairo šo pārliecību. Bezdievjiem viņš akūti riebjas.Bet viņš tik staigā un sludina. Malacis!

ps.
btw, esmu ievērojis, ka pat cibā ir daži cilvji, kas ļoti uztraucas par ts bulijingu. nez kāpēc viņi paši sevī nekad neredz buliju.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

krishjaanis2
2021-03-29 17:00 (saite)

Manuprāt, nav vēsturiski acīmredzami, ka sociāli jēdzieni mainās kopā ar sabiedrību, līdz ar to tava epistemoloģija noved pie klaji nepatiesiem secinājumiem. Sabiedrības sastāda būtnes, ko sauc par cilvēkiem. Cilvēkiem ir noteikta daba - skaidrs daudz maz fiksētu pamatīpašību kopums. Ja cilvēka daba "pa lielam" sevišķi nemainās, to var teikt arī par cilvēku veidotām sabiedrībām, kuru pamatkonstantes, līdz ar to sociālie jēdzieni pēc būtības īpaši nemainās.

Tas pats arī par tādiem jēdzieniem kā taisnīgums. Ja "jēdziena nozīme mainās", tad ir bezjēdzīgi uzdot filozofisko jautājumu par to, kas ir taisnīguma būtība. Šajā gadījumā ir diezgan laba klasiska taisnīguma definīcija - suum cuique - dot katram pienākošos tiesu, viss pārējais ir dažādi apveidi un izpausmes, ko šī taisnīguma būtība dažādos laikos var ieņemt. Tādējādi gan rokas ciršana, gan proporcionalitāte kā noteiktas taisnīguma praktiskās izpausmes vienmēr tiks salīdzinātas un izvērtētas saskaņā ar to, kas ir taisnīguns pēc būtības. Par sevi varu teikt, ka man rokas ciršana zaglim nešķiet kaut kas pārāk "barbarisks" (nesaprotu šo apzīmējumu), līdz ar to kāda jēga no šī piemēra?

Proti, ir tieši otrādi, kā tu saki - taisnīguma saturs nemainās, forma varbūt gan.

Tas, ka "atšķiras interpretācijas", nenozīmē, ka nav patiesas interpretācijas un aplamas interpretācijas. Ortodokso baznīcu gadījumā ir runa par 2000 gadus vecu patiesu interpretāciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-03-29 18:12 (saite)
	/. Par sevi varu teikt, ka man rokas ciršana zaglim nešķiet kaut kas pārāk "barbarisks" (nesaprotu šo apzīmējumu), līdz ar to kāda jēga no šī piemēra?/ Tu esi mežonis? Jā un kā ar verdzību? Ja nekas nemainās - verdzība ir OK? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

antiprojekcija
2021-03-29 20:02 (saite)

Vismaz beidzot kaut kur kustamies. :)

Es domāju, ka piekritīsi, ka jēdzieniem kā taisnīgums ir vairāki līmeņi:
1) intuīcija par pašu fenomenu (pastāv dalījums taisnīgs/netaisnīgs; taisnīgs ir labi, netaisnīgs slikti)
2) intelektuāli vai filozofiski jēdziena skaidrojumi un definīcijas
3) sabiedriskas un likumiskas normas
4) intuitīva izjūta, kas tad ir taisnīgi, bet kas nav
utt.

Manā ieskatā tikai 1) ir būtiski nemainīgs, pārējie ir mūžīgā mijiedarbībā un attīstībā.

Man liekas, ka Tu uzskati, ka 2) spēj izrietēt tīri no 1) - ko varētu saukt par cilvēka dabu - un Dieva vārda. Problēma ar šo skatījumu ir tajā, ka neviens nav to spējis pārliecinoši nodemonstrēt - pat ne pašiem kristiešiem. Par ko spējam vienoties ir tikai pavisam abstrakti principi (kā minētais suum cuique). Pat kristietības ietvaros (neskaitot daudzās filozofijas skolas), kad sāc jautāt kā mācību jāattiecina uz likumiem (3. līmeni), saņemsi citu atbildi gandrīz no katras konfesijas (ja ne katras draudzes).

Par to, ka 3) vai 4) būtu tikai "forma", arī kategoriski nepiekrītu. Nostāja, ka "cirst vai necirst rokas" ir tikai formas jautājums, kā reizi jau arī ir relatīvisms.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2021-03-29 23:36 (saite)

Nesaprotu, kādā nozīmē lieto vārdu "intuīcija", tāpēc nekomentēšu. Man ir vienkārši - vai nu ir kaut kas tāds, kā nemainīga taisnīguma būtība, kas būtiski ietekmē un nosaka visus pārējos taisnīguma līmeņus, vai arī tāda taisnīguma nav, viss. Tāpat kā gumijas bumbai nav bezgalīgs staipāmības, maināmības un īpašību klāsts, tā arī taisnīgumam - lai vai kā virsējie slāņi mainītos, šim mainīgumam ir noteiktas robežas, kuras ir atkarīgas no taisnīguma esences.

Bet mēs rokas ciršanu vai neciršanu vērtējam attiecībā pret ko? Attiecībā pret taisnīguma būtību kā vispārēju, nemainīgu principu. Ja es saku, ka cirst roku ir taisnīgi, bet tu saki, ka nē, tā jau ir cita līmeņa diskusija un argumentācija. Šajā līmenī būs svarīgi, vai mani pamatojumi būs gana pārliecinoši, lai pierādītu, ka rokas ciršana IR taisnīgi, bet izvairīšanās no rokas ciršanas būtu izvairīšanās no taisnīguma piemērošanas. Šeit jau gandrīz sākas praktiskais līmenis. Tomēr te nav iespējama nekāda kustība, pirms mēs nenoskaidrojam, kas taisnīgums vispār ir.

Vēlreiz - ja par kaut ko nav vienprātības un nevar vienoties, tas nepasaka par "patiesības dažādību" un kontingento dabu. Es nepiegriežu vienādu patiesuma vērtību visām filozofijas skolām un dažādajām konfesijām vai reliģijām. Dažas ir tuvāk patiesībai, dažas ir mazāk patiesas. Tu saki - neviens nav spējis "pārliecinoši" nodemonstrēt, es saku, ka ir spējis gan.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2021-03-30 13:39 (saite)

Man nav stingras pozīcijas jautājumā, vai pastāv "taisnīguma būtība" (kaut gan sliecos domāt, ka nē), jo man tas nešķiet īpaši būtiski. Diskusijai varam pieņemt, ka pastāv.

Jebkurā gadījumā, mēs netiekam ārā no cilvēka ierobežotajām spējām šo esenci uzzināt. Tuvākais objektivitātei būtu kaut kāds plašs konsenss starp ekspertiem. Balstoties uz citām jomām, mēs pat varam iztēloties kā šāds konsenss varētu izskatīties - piemēram, fizika. Ievēro, ka senatnē arī fizika bija filozofijas daļa ar daudzām skolām - tieši tāpēc, ka pieejamie skaidrojumi vienkārši vēl bija neapmierinoši (Tevis lietotajā valodā, nebija izprasta "būtība").

Tā kā vienprātības nav, tad nekas neliecina, ka mēs būtu izzinājuši taisnīguma būtību. Atsevišķos aspektos ir plašs konsenss (piemēram, par roku ciršanas nesamērīgumu), taču mēs esam tālu no tā, lai runātu, ka kāda filozofija vai reliģija spēj izskaidrot taisnīguma būtību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2021-03-30 14:30 (saite)

Taisnīgums, tāpat kā suniskums, sokrātiskums, marksistiskums un gumijas bumbiņīgums nav kaut kādas dievišķas, neaizsniedzamas esences, tās nav Dievs. Ja taisnīguma būtība ir nezināma un nepieejama, tad nav jēgas visām mūsu tūkstošgadīgājām runām un jautāšanām par to, kas i r taisnīgums, jo irošanas meklējumi tieši ir taustīšanās pēc lietas būtības. "Plašs konsenss starp ekspertiem" ir kaut kāda tehnokrātu, Eiropas Savienības vai Attīstībai/Par elle, tā ir filozofiski nenopietna atbilde. Kāda atšķirība vai eksperti balso "en masse" par to, kas ir (vai šobrīd skaitās taisnīgums), vai par to balso neiesvētītie, desu līmenī dzīvojošie ļaudis? Eksperti ir tādi pašu desu ļaudis kā masas. Fizikai arī nav nekāda sakara ar ekspertu balsojumu, Galileja novērojumi un kalkulācijas bija vienlīdz patiesas gan tad, kad viņš bija gandrīz vienīgais cilvēks pasaulē, kurš to veica, gan tad, kad jau bija iedibinājies "ekspertu konsenss" - šī speciālistu grupa vienkārši pakāpeniski nonāca pie tās pašas patiesības jeb būtības atzīšanas.

Vēlreiz, tas, ka nav vienprātības, vienkārši norāda, ka daži par taisnīgumu domā saprātīgāk, saskanīgāk, pamatotāk un gudrāk, reālāk, kamēr citiem būtību viedēšanā ir "grūta galva". Vēlreiz, simto reizi - pluratitāte neizslēdz viena modeļa iespējamību - tas viss plurālums gluži vienkārši var būt aplams. Samierinies, patiesība ir nedemokrātiska.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

antiprojekcija
2021-03-30 15:06 (saite)

Es jau pilnīgi piekrītu, ka patiesībai nav sakara ar demokrātiju. Jautājums tikai, kā nošķirt patiesību no maldiem un iedomām?

Tu jau arī pats noformulēji, kāpēc konsenss ir neslikta mēraukla - "speciālistu grupa vienkārši pakāpeniski nonāca pie tās pašas patiesības jeb būtības atzīšanas". Ja reiz nav vienprātības, tātad, patiesība vēl nav sataustīta. Tāpat kā ar fiziku senatnē.

Es kā taisnīguma standartu pieņemtu arī Zālamanisku pierādījumu - ja kāda morāles sistēma vai autoritāte spētu demonstrēt spriedumus, par kuriem man visos gadījumos būtu jāatzīst - jā, tas tiešām ir taisnīgi, - tad es atzītu, ka tas ir Tuvu tai būtībai. Piemēram, suniskumam, mums bioloģija un ģenētika piedāvā tieši šādus demonstrējumus. Taisnīgumam mums nav šādu skaidrojumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2021-03-30 17:27 (saite)

Patiesību no maldiem var nošķirt ar empīriska (pieredzē balstīta) vērojuma un saprāta rūpīgas, saskanīgas, disciplinētas darbības palīdzību.

Neliec man vārdus mutē. Es neteicu, ka konsenss vispār ir mēraukla. Mēraukla vienmēr realitāte pati, lietas būtība, kuru eksperti var vai nu atzīt vai neatzīt. Kāds no šīem ekspertiem vai vairāki savstarpēji sadarbojoties vai paralēli nesaistīti vienmēr būs piemrie nonākuši pie lietas būtības, pārējiem atliek to pārbaudīt un vai nu atzīt, vai noluget un vēl minstināties, taču ieskats lietas būtībā no tā jau nemainās. Kāds atklāja, ka ūdens būtību var izteikt, kā H20, šī ieskata patiesumu nemaina tas, cik audzi eksperti vēlāk piekrita vai nepiekrita šim vērojumam.

Nē, šādi taisnīguma, skaistuma utml skaidrojumi mums ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-03-30 17:37 (saite)
	/Patiesību no maldiem var nošķirt ar empīriska (pieredzē balstīta) vērojuma un saprāta rūpīgas, saskanīgas, disciplinētas darbības palīdzību./ Nu re tu par zini kas jādara. Dari to un kļūsti par ateistu :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2021-03-30 17:50 (saite)
	Nominālistiem no empīriskas pieredzes nav nekādas jēgas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-03-30 17:51 (saite)
	Nu nominālistiem varb nav, materiālistiem ir, viņi to lieto kā ieejas datus lai izveidotu teorijas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2021-03-30 20:17 (saite)
	Materiālisti ir nominālisti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-03-30 21:31 (saite)
	Okej tie ir kaut kādi citi nominālisti , laika šitie par kuriem ir teikts ``Nominālisti paši stingri un nepiekāpīgi atradās vispārpieņemtās Baznīcas dogmas gultnē. `` https://vesture.eu/Nomin%C4%81lisms (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2021-03-30 21:43 (saite)
	Labāk paliec pie zinātniskās fantastikas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2021-03-30 21:45 (saite)
	Kāpēc tev ir uzmācīga tieksme dot padomus? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

antiprojekcija
2021-03-30 20:33 (saite)

Atvaino, nebiju domājis likt noprast, ka man piekrīti, tikai to, ka, manuprāt, Tavi vārdi atbalsta, ko saku.

Nezinu, man liekas, ka esmu izsmēlis savus argumentus - es vienkārši neredzu, ka par šiem jautājumiem būtu šāda skaidrību. Patiesībā, viss ko rāda manas acis, norāda uz pretējo (mainīgais taisnīguma saturs / forma, vienprātības trūkums, utt). No pirmā cilvēka, kam izdevās ūdeni izskaidrot kā H2O līdz brīdim, kad katrs skolēns par to zina, pagājuši mazāk nekā 300 gadi. Kā var būt, ka šie cilvēcei kritiski svarīgie fakti par taisnīgumu, skaistumu, utt, kādai baznīcai varētu būt zināmi tūkstošiem gadu, kamēr visa cilvēce joprojām par tiem strīdas?

Tā kā Tavs viedoklis atšķiras no lielā vairuma cilvēku, tad arī Tavs pienākums būtu šos skaidrojumus demonstrēt, nevis man mēģināt pierādīt, ka Tev tādu skaidrojumu nevar būt (protams, ka var būt, tikai neticu).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2021-03-31 00:37 (saite)

Manas acis savkārt norāda, ka suum cuique ir lielisks taisnīguma būtības apraksts, un citas versijas nešķiet diez ko pārliecinošas ("taisnīgums ir godīgums" - lol!). H20 kā lielisks ūdenīguma apraksts bija vienlīdz patiess gan tajā brīdī, kad to noskaidroja tikai viens cilvēks, gan pēc 300 gadiem, kad par to tekstbukos uzzina skolnieki, gan tad, ja cilkvēci pēkšņi iznīcinātu asteorīds.

Šie kritiskie svarīgie "fakti" (drīzāk atziņas) par taisnīgumu, skaistumu nav tikai kādas baznīcas pūrā, bet labākās filozofijas skolas tos sargā saudzē un slīpē gadsimtiem, gadu tūkstošiem. Ja "pārējie strīdās", tā ir viņu problēma, ritenis nav jāizgudro divreiz.

Es domāju, ka mans viedoklis īpaši neatšķiras no "lielā vairuma cilvēku" (tev kaut kāda fiksācija uz to skaitu, daudzumu, vairumu, piekrišanu, balsošanu). Ja tas vispār ir svarīgi, es domāju, ka vairums normālo cilvēku, pateicoties neaptumšotai pieredzei un veselajam saprātam, daudz maz zina, kas, piemēram, ir taisnīguma vai skaistuma būtība. Citādāk dzīve ģimenē, sabiedrībā, valstī būtu neiespējama.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: