Manas acis savkārt norāda, ka suum cuique ir lielisks taisnīguma būtības apraksts, un citas versijas nešķiet diez ko pārliecinošas ("taisnīgums ir godīgums" - lol!). H20 kā lielisks ūdenīguma apraksts bija vienlīdz patiess gan tajā brīdī, kad to noskaidroja tikai viens cilvēks, gan pēc 300 gadiem, kad par to tekstbukos uzzina skolnieki, gan tad, ja cilkvēci pēkšņi iznīcinātu asteorīds.

Šie kritiskie svarīgie "fakti" (drīzāk atziņas) par taisnīgumu, skaistumu nav tikai kādas baznīcas pūrā, bet labākās filozofijas skolas tos sargā saudzē un slīpē gadsimtiem, gadu tūkstošiem. Ja "pārējie strīdās", tā ir viņu problēma, ritenis nav jāizgudro divreiz.

Es domāju, ka mans viedoklis īpaši neatšķiras no "lielā vairuma cilvēku" (tev kaut kāda fiksācija uz to skaitu, daudzumu, vairumu, piekrišanu, balsošanu). Ja tas vispār ir svarīgi, es domāju, ka vairums normālo cilvēku, pateicoties neaptumšotai pieredzei un veselajam saprātam, daudz maz zina, kas, piemēram, ir taisnīguma vai skaistuma būtība. Citādāk dzīve ģimenē, sabiedrībā, valstī būtu neiespējama.