Nesaprotu, kādā nozīmē lieto vārdu "intuīcija", tāpēc nekomentēšu. Man ir vienkārši - vai nu ir kaut kas tāds, kā nemainīga taisnīguma būtība, kas būtiski ietekmē un nosaka visus pārējos taisnīguma līmeņus, vai arī tāda taisnīguma nav, viss. Tāpat kā gumijas bumbai nav bezgalīgs staipāmības, maināmības un īpašību klāsts, tā arī taisnīgumam - lai vai kā virsējie slāņi mainītos, šim mainīgumam ir noteiktas robežas, kuras ir atkarīgas no taisnīguma esences.

Bet mēs rokas ciršanu vai neciršanu vērtējam attiecībā pret ko? Attiecībā pret taisnīguma būtību kā vispārēju, nemainīgu principu. Ja es saku, ka cirst roku ir taisnīgi, bet tu saki, ka nē, tā jau ir cita līmeņa diskusija un argumentācija. Šajā līmenī būs svarīgi, vai mani pamatojumi būs gana pārliecinoši, lai pierādītu, ka rokas ciršana IR taisnīgi, bet izvairīšanās no rokas ciršanas būtu izvairīšanās no taisnīguma piemērošanas. Šeit jau gandrīz sākas praktiskais līmenis. Tomēr te nav iespējama nekāda kustība, pirms mēs nenoskaidrojam, kas taisnīgums vispār ir.

Vēlreiz - ja par kaut ko nav vienprātības un nevar vienoties, tas nepasaka par "patiesības dažādību" un kontingento dabu. Es nepiegriežu vienādu patiesuma vērtību visām filozofijas skolām un dažādajām konfesijām vai reliģijām. Dažas ir tuvāk patiesībai, dažas ir mazāk patiesas. Tu saki - neviens nav spējis "pārliecinoši" nodemonstrēt, es saku, ka ir spējis gan.