gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2019-01-11 21:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es skatos un klausos uz kārtīgiem, pašapzinīgiem kristiešiem un apskaužu viņus par viņu sirdsmieru. Es zinu, ka viņi, pat ar visām savām dzīves trobelēm, kas nebūt nav vieglākas nekā citiem, ir tomēr kaut kādā ziņā mierīgāki un fokusētāki. Neraustās kā lupata vējā. Cies, bet cieš in dignity.

Man patīk un man liekas es pat saprotu kristietības mēmu. Man liekas, ka labāk par austrumu tradicionālajiem mēmiem, kas senāk likās foršāki, jo nesapratu nedz tos nedz lielo atšķirību starp tiem un Rietumu metafizisko avotu, eksotika likās pārāka pār tradicionālo. Bet es konstanti konstatēju, kas vienkārši nespēju pievienoties. Kaut kas tajā "kalpošanā Dievam", ko es redzu ārīgi, liekas tieši tas, ko pat paši teologi uzskata par 'viltus kalpošanu'. Es izdzirdu kaut kur fonā kristīgo radio, kur establišēti kristieši svēstsvinīgi rečitē sen zināmus citātus un paši visi tādi eiforijā, var just pēc viņu runas tembra. Man tas izraisa derzīgumu, neuzticību. Tu nedrīksti uzvesties iedomīgi, būt viss tāds "ha, es visu saprtu". Man ir automatiski šemuliņi no vidēja vecuma dāmītēm, kas aicina uz to un to pasākumu lūgt DIEVU ar to absolūti izteiktu pareizības dikciju. Manai vecmāmiņai no tēva puses (čistaja latiška atšķirībā no otras omes, kas bija slavjanka) tāda bija. Viņa nebija diez ko intelektuāla, droši vien pat neprata pašreflektēt, bet viņa tik pārlieconoši vienmēr zināja kad un kā iestarpināt DIEVU ar to sakniebto lūpu. Man tas vienmēr izsauca derzību pret citādi jauko vecmāmuļu, jo bija skaidrs, ka viņa pati nesaprot kāpēct deklamē savu klamējamo.

Es pat vairs nezinu par ko es runāju. Laikam kvintesence ir tā, kas es gribētu būt kristietis, bet nezinu kā. Man nepatīk tā populistiskā izpausme, ko esmu redzējis medernijā un Dievs nav skāris mani veidā, lai es saprastu pareizo ceļu. Senseju arī nav bijis.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]bolero_10
2019-01-11 22:34 (saite)
Lūgšana ir vienīgais ceļš.
Dievs, uzved mani uz Tavas patiesības ceļa. Es gribu Tev ieticēt. Palīdzi man! Tā ir mana brīvā griba.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-11 22:42 (saite)
Redzi, man nav ne mazākas jausmas par ko tu runā. Tas izklausās pēc kriptoloģijas.
Es tā arī nekad neesmu sapratis lūgšanu. Es nojaušu, ka tas ir kruta, bet nezinu šo za nah.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2019-01-11 23:13 (saite)
Par kristietību var uz augšu uz leju, tā un šitā, kulstīties bezgalīgi, tas viss ir nieki un nko neizsaka, kamēr nav pievērsta uzmanība tam, kas ir Jēzus Kristus un ko viņš vispār nozīmē uz reliģijas vēstures un vispārējas metafizikas kā tādas fona. Jēzus Kristus ir tas punkts, no kura sākt un caur ko visu milzīgo kristietības celtni tvert un saprast. Citādāk ir tikai estētiski fenomeni vai vēl viena morāles mācība no sērijas "esi jauks un viss būs ok".

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-11 23:21 (saite)
Lūk tā ir mana problēma. Neesmu es redzējis Jēzu. Man viņš vēl ar vien ir tikai simbols, mēms, pat ja profound un labi pielietojams ekzotērā praksē.
Laikam nevajadzēja ēst tās sēnes.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]riobravo
2019-01-11 23:24 (saite)
Es esmu redzējis, bet neko īpašu šajā sakarā neesmu darījis. Varbūt kādreiz es ar šo informāciju kaut ko iesākšu, nez. Varbūt arī nē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-11 23:32 (saite)
Da neko tu neesi redzējis. Sry, bet pat caur internetu čuju tavu seklumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]riobravo
2019-01-12 00:25 (saite)
Patiešām nezinu, ko lai atbild. Varbūt vienīgi - vai vari izteikties mazliet izvērstāk? Nevis, ka es nepiekrītu, bet vnk nezinu, ko ar tāda fakta konstatāciju iesākt. Vrb uzraksti kaut ko vairāk, bet atceries, ka es to, iespējams, ņemšu vērā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 00:33 (saite)
Tikai ja tu paskaidrotu savu "Es esmu redzējis" frāzi izplestāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]riobravo
2019-01-12 00:46 (saite)
Nu labi, tas gan bija pirms vairāk kā 10 gadiem, tāpēc lielos vilcienos, sīkumus jau esmu aizmirsis un diez vai tie arī ir svarīgi - karoče stāvu uz balkona, nebija ne alkohols ne kas cits, blakus viens cits cilvēks, kaut ko runā, un tad man iemauc pa pieri tāds kā informācijas āmurs - jēzus, krusts, apkārt viņam dusmīgi cilvēki, jēzus nejūt naidu, dusmas, tikai mīlestību, fakin mīlestība, mīlestība, mīlestība (tieši jutu šo emociju). Tad es esmu atpakaļ uz balkona un ir tāds WTF. Varbūt pat acīs bija asaras, bet neesmu 100% drošs, ka šo nepiedzejoju tagad. Skaidroju tam cilvēkam, bet šķiet, viņš, lai arī ļoti centās saprast, varēja just, ka ņihuja nesaprot. Tad es sapratu, ka nav iespējams to notikumu nodot tālāk kādam citam. Tad es arī sapratu, ka nomiršu fakin vientuļš (šī atziņa gan varētu būt tīri loģiska un nesaistīta ar to pārējo).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:13 (saite)
Cilvēk, tu esi svētīts - tavas acis, iespējams, ir skatījušas to, uz ko gaidīja visi pravieši un ko mums būs ļauts skatīt tikai laiku pēdējā dienā. Starp citu, Dante savā lielajā grāmatā pie beigām arī apraksta to "skatīšanu".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:38 (saite)
Jā, man liekas tā ir ļoti nopietna pieredze. Tas ir kaut kas ko es spēju aptuveni intuitīvi saprast kā parasti jūtās t.s. "no augšas dzimušie". Ceru, ka tu pie šīs atklāsmes atgriezīsies un tā varbūt noderēs kaut kad tālāk. Nevajag uztraukties, ka tieši šobrīd tas nenes kādu labumu. Dzīvē vēl daudz kas būs un papildinās jau esošo pieredžu čupiņu un kļūsi tikai gudrāks ar laiku. Protams, nevienam nav garantēta nekāda blažennā leiputrija, bet arī pats process ir svētīgs, vismaz man tā liekas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:34 (saite)
Jā, ok, why not, simbols, persona, ideja, mēms, šifrs, bet vairāk par visu JK ir persona. Imagine, lielais D-vs, par ko runā visas tautas visos laikos un vietās, pie kā pat filozofi nonāk kā pie kaut kā superaugsta, visurpāriejoša, pārpasaulīga, totāla, bezgalīga - iedomājies, JK, ja tic tam, ko viņš saka par sevi un ko par viņu saka aculiecinieki, sekotāji un mācekļi tajos tiešām autentiskajos tekstos - ka tas bija Dievs cilvēka miesa, Dievs-cilvēks, pati bezgalīga iemiesota galīgajā, laikā un telpā, vēsturē, vienā specifiskā lokācijā, ar miesu un asinīm. Lūk, tas ir mind-boggling. J tas tiešām ir noticis, ja tie nav pekstiņi - kam tic kristieši - tad fakts, ka pati bezgalība ir staigājusi pa zemi galīgumā - tas maina visu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]methodrone
2019-01-12 00:19 (saite)
Jā es šo saprotu, it's my current struggle.

Mani traumatizēja tāda vidēja vecuma dāmīte, kas vienreiz, kad mamma mani paņēma līdzi uz dievkalpojumu, man aiz muguras ar agresīvu pareizības dikciju christianspleinoja: "Meitenīt, tev tagad ir jāmetas ceļos." vienā no dievkalpojuma stadijām. Vēl arī katru reizi, kad šaubīgi iemaldos kādā Torņkalna dievkalpojumā, vienīgi lai paklausītos sprediķos, mani pārņem neizskaidrojama dziļa pretestība un nepatika pret pašu dievkalpojuma norisi.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 00:31 (saite)
Tas man liekas nozīmē, ka kristietība norietējusi tieši tā pat kā viss pārējais nemitīgi rietojašos Rietumos. Palikusi tiklai ārēji glancēta glazūra, formālisms bez satura. Pareizi saknieb lūpas un teic pareizos tekstus. Tas, protams, mans hubris, bet dažreiz uzskatu, ka es, klaidonīgs deģenerāts, labāk zinu par tiem mācītājiem. Bet var jau gadīties, ka tas atkal manis, čūsku dzimuma hubris. Neziņa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]methodrone
2019-01-12 00:50 (saite)
Man atkal pagaidām vēl šķiet, ka varbūt īstie kristieši zina ko tādu ko es nezinu. Ka varbūt manī arī ir kāda čūska, kas žņaudzās un nicina un spļauj indi. Jo būtībā es saskatu benefitus pazemībai un pakļāvībai un lēnprātībai (meekness), tad ja tās nāk no legit nostājas un spēcīgas vietas apziņā. Un šķiet, dievkalpojumi un visa tā šķietami pārspīlētā lūgšanās un ceļos krišana ir par to - lai aplauztu savu sapsihojušis troļļu ego, un tādējādi izglābtu sevi no dark places. Bet es arī nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:26 (saite)
Ko vispār nozīmē "pārspīlēta lūgšanās"? Visa kristieša dzīve ir lūgšana. D-kalpojumā jau nav jāskatās citiem uz pirkstiem, kā viņi tur, lūk, māžojas, lūdzas un krīt. D-kalpojumā ir jāskatās uz Jēzu un uz sevi viņa priekšā. Turklāt jau no paša sākuma, draudze pulcējas kopā, lai lauztu maizi, pulcējas uz un ap šo notikumu - http://www.janabaznica.lv/luters/martina-lutera-mazais-katehisms/sestais-macibas-gabals-svetais-vakarediens/

http://www.janabaznica.lv/dievkalpojumu-kartiba-svetdienas/
http://www.3vienbaznica.net/lv/par-so-un-to/dievkalpojuma-kartibas-skaidrojums/
http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/box/files/faili_pie_rf_teologiskiraksti/ev.lut.banica_un_dk.pdf

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:48 (saite)
Nav jau tā, kas es un droši vien daudzi citi tādi, kas it kā ciena kristietību kā mūsu kultūras mailstounu un tīri praktisku vērtību, nesaprot kā lūgšana vai "kalpošana" var būt kas ļoti labs un konkrētajam indivīdam pat 'kaifu' un pestīšanu nesošs. Man personīgi vienkārši ir grūti saprast kāpēc tās liturģijas u.c. ļoti pompozi, ārišķīgi pasākumi ir vajadzīgi un es melotu sev, ja censtos tajos piedalīties. Es būtu falšs. Droši vien tā pati iedzimta lepnība, par ko tik daudz runā gan pašā Bībelē gan teologu apokrifos, bet es burtiski nevaru tā organiski pievienoties kristiešu plūsmai. Man vajag kādu pieaugušo, kas mani burtiski iemestu tajā ūdenī, lai pašam nāktos peldēt. Pats nekad tajā ūdenī neieiešu visdrīzāk. Varbūt arī t.s. pārgudrība pie vainas. Ne velti ir tie teksti par to kā pamuļķi ir blaženni, jo viņu prātus neapvij visa tā cilvēciskā filozofošana par lietām, viņi tver lietas nepastarpinātāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]methodrone
2019-01-12 18:32 (saite)
Paldies par vērtīgajiem linkiem.

Man, un varbūt arī citiem līdzīgā punktā uz garīgā ceļa nonākušajiem, būtībā intelektuāli pat pret dievkalpojumiem un lūgšanos nav pretenziju. Jebkura darbība pasaulē priekš jebkā ir rituāls - ēšana, mazgāšanās, iešana uz darbu, rēķinu maksāšana. Es pat gribētu, lai būtu kādas nodarbības, kur varētu iet un iemācīties pareizu dievkalpojuma uzvedību, lai pēc tam baznīcā nevajadzētu justies kā inept losei.

Varbūt tieši nemākulība ir tas, kas cilvēkos raisa tik cringey sajūtas, kas robežojas ar pretestību vai izteiktu, visceral nepatiku. Gauža nepieciešamība, ko cilvēks nespēj/nemāk realizēt. Vispār jau paaudze, kas uzaugusi bez jebkāda minimāla garīguma, bet tieši ar pretējo - ateisma un bezjēdzības onslought, kur vienīgie virtues ir bijuši pārgudrība un intelektuāls nicīgums.. tādiem prātiem ir ļoti smagi, manuprāt, no jauna apgūt pazemību, lūgšanu, uzticēšanos, būtībā totālu atdošanos. Tik grūti, ka tas pat jūtas pavisam greizi, teju bīstami un kaitīgi. Lai arī dvēsele turpina pēc tā alkt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:29 (saite)
85% rietumos palikušā protestantisma un 60% katolisma tiešām ir tikai čaula vai vēl kas ļaunāk. Bet tas nenozīmē, ka nav tiešām ticīgu kristiešu, draudžu un mācītāju. Piemēram, kristiešu medijos pēdējo divu gadu big thing ir tā saucamais Benedict Option, https://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/

"The “Benedict Option” refers to Christians in the contemporary West who cease to identify the continuation of civility and moral community with the maintenance of American empire, and who therefore are keen to construct local forms of community as loci of Christian resistance against what the empire represents. "

Un tādas kopienas pamazām rodas, vairojas un čupojas. Piemēram, pat drausmīgi sekulārajā Francijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:51 (saite)
Labi dzirdēt. Ceru, ka šī tendence pieņemsies spēkā un arī daudz janu cilvēku tajā būs, nevis tikai kā nīgru anahronisku veču un veceņu pasākums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:18 (saite)
Man šķiet, tas tiešām ir svarīgs breaking point. Es pats arī varēju gadiem mentāli piekrist visām kristietības pamatpatiesībām, bet tas viss ir tikai daļēji pa īstam, kamēr pamazām zuda nīgrums pret citiem draudzē gājējiem, pret pašu apziņu, ka "viens es varu labāk, man ir labāk, gudrāk, saprātīgāk pašam ar sevi". Bet draudze, t.sk. Dievkalpojums - tā ir kristīgās dzīves viena no virsotnēm, dzīvības avots, ko smeļ katru svētdienu, noslēdzot jeb uzsākot jaunu nedēļu. Nākošais līmenis turklāt ir pārvarēt savas subjektīvās jūtas "pret mācītāju" un viņa performanci, jo, būsim godīgi, ir dažādi cilvēki un dažādas spējas, bet ja esi ticīgs, tad tu kāri tversi pēc katra Dieva Vārda, kas iziet no sprediķotāja mutes, lai vai cik sprediķotājs, runas vīrs, vai pats sprediķis būtu, jo d-kalpojums nav par mums, bet gan par Jēzu, kas tajā nāk pie mums un ir starp mums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:53 (saite)
Man prieks par tevi. Man vienkārši nav tāda konteksta šobrīd un aiz sava savrupuma es reti, kad nonāku jaunu paziņu ņe boļe kopienu pulkā, bet tad jau redzēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]adele_varbut
2019-01-12 13:47 (saite)
Es īsti no ieraksta nevarēju saprast - cik lielā mērā tu esi gājis tradicionālos ceļus, kā iepazīt kristietību - piemēram, vai esi padziļināti studējis Bībeli? Noprotu, ka gājis iesvētes mācībās vai personīgi runājis ar mācītāju neesi. Āķīgā lieta ar kristietību ir tāda, ka tā liekas kaut kas tik pašsaprotams un "mūsu kultūrai piederīgs", kā saki, mēms, ka var likties, ka nav vajadzības iedziļināties un pētīt, jo viss jau tāpat ir skaidrs. Bet nav jau - par to liecina kaut vai tas, ka ļoti daudziem, tāpat kā tev, ir svešs un atgrūdošs viss tas, kas notiek baznīcā. Turklāt apkārt klīst daudz klišeju un dīvainu interpretāciju, tāpēc, lai saprastu, kādas īsti ir tavas attiecības ar kristietību, vajag pētīt un lasīt pašam. Starp citu, zinu gadījumus, kad cilvēkiem pretestību pret kristietību ir radījusi tieši pieredze ar sludinātājiem, kuri paši īsti nesaprot, ko sludina, un tad arī rodas iespaids, ka kristietība ir eksaltēta nesakarīgu frāžu skandināšana.

No savām sarunām ar vairākiem ticīgajiem secinu, ka ceļi, kā cilvēki sastopas ar Jēzu, mēdz būt ļoti dažādi. Kādam ticība rodas no ilgstoši iesakņotas tradīcijas, kas pēkšņi vienā brīdī kļūst dzīva un personiska. Cits ilgstoši pielūdz Nepazīstamu Dievu, bet nespēj nostiprināties ticībā, jo nespēj Viņu iepazīt un dzīvo no pasaules un citiem cilvēkiem aizgūtajos priekšstatos par Dievu, un lūzums notiek tad, kad viņi pievēršas Bībelei un tradīcijai. Vēl citam tā ir nesaprotama un nemeklēta nez no kurienes uzradusies atklāsme. Tas notiek ļoti dažādi, un ir vērts pievērst uzmanību, kas un kādā veidā tevī aktivizē šo interesi.

Starp citu, par kalpošanu - vārds "dievkalpojums" nozīmē nevis (tikai) cilvēka kalpošanu Dievam, bet otrādi - Dieva kalpošanu cilvēkam. http://www.lelb.lv/lv/?ct=mes_kalpojam

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 19:22 (saite)
Lūk, tā ir svarīga luterānisma atšķirība no katoļiem - viņiem vismaz savulaik D-kalpojums bija cilvēku kalpojums Dievam ar rituālām un kultiskām darbībām, t.s. mises upuris utml, bet luterāņiem visa liturģija ir izstrādāta, lai akcentētu Dieva žēlastības dāvanu došanu sanākušajiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?