gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2019-01-11 21:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es skatos un klausos uz kārtīgiem, pašapzinīgiem kristiešiem un apskaužu viņus par viņu sirdsmieru. Es zinu, ka viņi, pat ar visām savām dzīves trobelēm, kas nebūt nav vieglākas nekā citiem, ir tomēr kaut kādā ziņā mierīgāki un fokusētāki. Neraustās kā lupata vējā. Cies, bet cieš in dignity.

Man patīk un man liekas es pat saprotu kristietības mēmu. Man liekas, ka labāk par austrumu tradicionālajiem mēmiem, kas senāk likās foršāki, jo nesapratu nedz tos nedz lielo atšķirību starp tiem un Rietumu metafizisko avotu, eksotika likās pārāka pār tradicionālo. Bet es konstanti konstatēju, kas vienkārši nespēju pievienoties. Kaut kas tajā "kalpošanā Dievam", ko es redzu ārīgi, liekas tieši tas, ko pat paši teologi uzskata par 'viltus kalpošanu'. Es izdzirdu kaut kur fonā kristīgo radio, kur establišēti kristieši svēstsvinīgi rečitē sen zināmus citātus un paši visi tādi eiforijā, var just pēc viņu runas tembra. Man tas izraisa derzīgumu, neuzticību. Tu nedrīksti uzvesties iedomīgi, būt viss tāds "ha, es visu saprtu". Man ir automatiski šemuliņi no vidēja vecuma dāmītēm, kas aicina uz to un to pasākumu lūgt DIEVU ar to absolūti izteiktu pareizības dikciju. Manai vecmāmiņai no tēva puses (čistaja latiška atšķirībā no otras omes, kas bija slavjanka) tāda bija. Viņa nebija diez ko intelektuāla, droši vien pat neprata pašreflektēt, bet viņa tik pārlieconoši vienmēr zināja kad un kā iestarpināt DIEVU ar to sakniebto lūpu. Man tas vienmēr izsauca derzību pret citādi jauko vecmāmuļu, jo bija skaidrs, ka viņa pati nesaprot kāpēct deklamē savu klamējamo.

Es pat vairs nezinu par ko es runāju. Laikam kvintesence ir tā, kas es gribētu būt kristietis, bet nezinu kā. Man nepatīk tā populistiskā izpausme, ko esmu redzējis medernijā un Dievs nav skāris mani veidā, lai es saprastu pareizo ceļu. Senseju arī nav bijis.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]riobravo
2019-01-12 00:46 (saite)
Nu labi, tas gan bija pirms vairāk kā 10 gadiem, tāpēc lielos vilcienos, sīkumus jau esmu aizmirsis un diez vai tie arī ir svarīgi - karoče stāvu uz balkona, nebija ne alkohols ne kas cits, blakus viens cits cilvēks, kaut ko runā, un tad man iemauc pa pieri tāds kā informācijas āmurs - jēzus, krusts, apkārt viņam dusmīgi cilvēki, jēzus nejūt naidu, dusmas, tikai mīlestību, fakin mīlestība, mīlestība, mīlestība (tieši jutu šo emociju). Tad es esmu atpakaļ uz balkona un ir tāds WTF. Varbūt pat acīs bija asaras, bet neesmu 100% drošs, ka šo nepiedzejoju tagad. Skaidroju tam cilvēkam, bet šķiet, viņš, lai arī ļoti centās saprast, varēja just, ka ņihuja nesaprot. Tad es sapratu, ka nav iespējams to notikumu nodot tālāk kādam citam. Tad es arī sapratu, ka nomiršu fakin vientuļš (šī atziņa gan varētu būt tīri loģiska un nesaistīta ar to pārējo).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:13 (saite)
Cilvēk, tu esi svētīts - tavas acis, iespējams, ir skatījušas to, uz ko gaidīja visi pravieši un ko mums būs ļauts skatīt tikai laiku pēdējā dienā. Starp citu, Dante savā lielajā grāmatā pie beigām arī apraksta to "skatīšanu".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:38 (saite)
Jā, man liekas tā ir ļoti nopietna pieredze. Tas ir kaut kas ko es spēju aptuveni intuitīvi saprast kā parasti jūtās t.s. "no augšas dzimušie". Ceru, ka tu pie šīs atklāsmes atgriezīsies un tā varbūt noderēs kaut kad tālāk. Nevajag uztraukties, ka tieši šobrīd tas nenes kādu labumu. Dzīvē vēl daudz kas būs un papildinās jau esošo pieredžu čupiņu un kļūsi tikai gudrāks ar laiku. Protams, nevienam nav garantēta nekāda blažennā leiputrija, bet arī pats process ir svētīgs, vismaz man tā liekas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?