gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2019-01-11 21:38:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Es skatos un klausos uz kārtīgiem, pašapzinīgiem kristiešiem un apskaužu viņus par viņu sirdsmieru. Es zinu, ka viņi, pat ar visām savām dzīves trobelēm, kas nebūt nav vieglākas nekā citiem, ir tomēr kaut kādā ziņā mierīgāki un fokusētāki. Neraustās kā lupata vējā. Cies, bet cieš in dignity.

Man patīk un man liekas es pat saprotu kristietības mēmu. Man liekas, ka labāk par austrumu tradicionālajiem mēmiem, kas senāk likās foršāki, jo nesapratu nedz tos nedz lielo atšķirību starp tiem un Rietumu metafizisko avotu, eksotika likās pārāka pār tradicionālo. Bet es konstanti konstatēju, kas vienkārši nespēju pievienoties. Kaut kas tajā "kalpošanā Dievam", ko es redzu ārīgi, liekas tieši tas, ko pat paši teologi uzskata par 'viltus kalpošanu'. Es izdzirdu kaut kur fonā kristīgo radio, kur establišēti kristieši svēstsvinīgi rečitē sen zināmus citātus un paši visi tādi eiforijā, var just pēc viņu runas tembra. Man tas izraisa derzīgumu, neuzticību. Tu nedrīksti uzvesties iedomīgi, būt viss tāds "ha, es visu saprtu". Man ir automatiski šemuliņi no vidēja vecuma dāmītēm, kas aicina uz to un to pasākumu lūgt DIEVU ar to absolūti izteiktu pareizības dikciju. Manai vecmāmiņai no tēva puses (čistaja latiška atšķirībā no otras omes, kas bija slavjanka) tāda bija. Viņa nebija diez ko intelektuāla, droši vien pat neprata pašreflektēt, bet viņa tik pārlieconoši vienmēr zināja kad un kā iestarpināt DIEVU ar to sakniebto lūpu. Man tas vienmēr izsauca derzību pret citādi jauko vecmāmuļu, jo bija skaidrs, ka viņa pati nesaprot kāpēct deklamē savu klamējamo.

Es pat vairs nezinu par ko es runāju. Laikam kvintesence ir tā, kas es gribētu būt kristietis, bet nezinu kā. Man nepatīk tā populistiskā izpausme, ko esmu redzējis medernijā un Dievs nav skāris mani veidā, lai es saprastu pareizo ceļu. Senseju arī nav bijis.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2019-01-12 00:31 (saite)
Tas man liekas nozīmē, ka kristietība norietējusi tieši tā pat kā viss pārējais nemitīgi rietojašos Rietumos. Palikusi tiklai ārēji glancēta glazūra, formālisms bez satura. Pareizi saknieb lūpas un teic pareizos tekstus. Tas, protams, mans hubris, bet dažreiz uzskatu, ka es, klaidonīgs deģenerāts, labāk zinu par tiem mācītājiem. Bet var jau gadīties, ka tas atkal manis, čūsku dzimuma hubris. Neziņa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]methodrone
2019-01-12 00:50 (saite)
Man atkal pagaidām vēl šķiet, ka varbūt īstie kristieši zina ko tādu ko es nezinu. Ka varbūt manī arī ir kāda čūska, kas žņaudzās un nicina un spļauj indi. Jo būtībā es saskatu benefitus pazemībai un pakļāvībai un lēnprātībai (meekness), tad ja tās nāk no legit nostājas un spēcīgas vietas apziņā. Un šķiet, dievkalpojumi un visa tā šķietami pārspīlētā lūgšanās un ceļos krišana ir par to - lai aplauztu savu sapsihojušis troļļu ego, un tādējādi izglābtu sevi no dark places. Bet es arī nezinu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:26 (saite)
Ko vispār nozīmē "pārspīlēta lūgšanās"? Visa kristieša dzīve ir lūgšana. D-kalpojumā jau nav jāskatās citiem uz pirkstiem, kā viņi tur, lūk, māžojas, lūdzas un krīt. D-kalpojumā ir jāskatās uz Jēzu un uz sevi viņa priekšā. Turklāt jau no paša sākuma, draudze pulcējas kopā, lai lauztu maizi, pulcējas uz un ap šo notikumu - http://www.janabaznica.lv/luters/martina-lutera-mazais-katehisms/sestais-macibas-gabals-svetais-vakarediens/

http://www.janabaznica.lv/dievkalpojumu-kartiba-svetdienas/
http://www.3vienbaznica.net/lv/par-so-un-to/dievkalpojuma-kartibas-skaidrojums/
http://www.robertsfeldmanis.lv/lv/box/files/faili_pie_rf_teologiskiraksti/ev.lut.banica_un_dk.pdf

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:48 (saite)
Nav jau tā, kas es un droši vien daudzi citi tādi, kas it kā ciena kristietību kā mūsu kultūras mailstounu un tīri praktisku vērtību, nesaprot kā lūgšana vai "kalpošana" var būt kas ļoti labs un konkrētajam indivīdam pat 'kaifu' un pestīšanu nesošs. Man personīgi vienkārši ir grūti saprast kāpēc tās liturģijas u.c. ļoti pompozi, ārišķīgi pasākumi ir vajadzīgi un es melotu sev, ja censtos tajos piedalīties. Es būtu falšs. Droši vien tā pati iedzimta lepnība, par ko tik daudz runā gan pašā Bībelē gan teologu apokrifos, bet es burtiski nevaru tā organiski pievienoties kristiešu plūsmai. Man vajag kādu pieaugušo, kas mani burtiski iemestu tajā ūdenī, lai pašam nāktos peldēt. Pats nekad tajā ūdenī neieiešu visdrīzāk. Varbūt arī t.s. pārgudrība pie vainas. Ne velti ir tie teksti par to kā pamuļķi ir blaženni, jo viņu prātus neapvij visa tā cilvēciskā filozofošana par lietām, viņi tver lietas nepastarpinātāk

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]methodrone
2019-01-12 18:32 (saite)
Paldies par vērtīgajiem linkiem.

Man, un varbūt arī citiem līdzīgā punktā uz garīgā ceļa nonākušajiem, būtībā intelektuāli pat pret dievkalpojumiem un lūgšanos nav pretenziju. Jebkura darbība pasaulē priekš jebkā ir rituāls - ēšana, mazgāšanās, iešana uz darbu, rēķinu maksāšana. Es pat gribētu, lai būtu kādas nodarbības, kur varētu iet un iemācīties pareizu dievkalpojuma uzvedību, lai pēc tam baznīcā nevajadzētu justies kā inept losei.

Varbūt tieši nemākulība ir tas, kas cilvēkos raisa tik cringey sajūtas, kas robežojas ar pretestību vai izteiktu, visceral nepatiku. Gauža nepieciešamība, ko cilvēks nespēj/nemāk realizēt. Vispār jau paaudze, kas uzaugusi bez jebkāda minimāla garīguma, bet tieši ar pretējo - ateisma un bezjēdzības onslought, kur vienīgie virtues ir bijuši pārgudrība un intelektuāls nicīgums.. tādiem prātiem ir ļoti smagi, manuprāt, no jauna apgūt pazemību, lūgšanu, uzticēšanos, būtībā totālu atdošanos. Tik grūti, ka tas pat jūtas pavisam greizi, teju bīstami un kaitīgi. Lai arī dvēsele turpina pēc tā alkt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krishjaanis2
2019-01-12 01:29 (saite)
85% rietumos palikušā protestantisma un 60% katolisma tiešām ir tikai čaula vai vēl kas ļaunāk. Bet tas nenozīmē, ka nav tiešām ticīgu kristiešu, draudžu un mācītāju. Piemēram, kristiešu medijos pēdējo divu gadu big thing ir tā saucamais Benedict Option, https://www.theamericanconservative.com/dreher/benedict-option-faq/

"The “Benedict Option” refers to Christians in the contemporary West who cease to identify the continuation of civility and moral community with the maintenance of American empire, and who therefore are keen to construct local forms of community as loci of Christian resistance against what the empire represents. "

Un tādas kopienas pamazām rodas, vairojas un čupojas. Piemēram, pat drausmīgi sekulārajā Francijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2019-01-12 10:51 (saite)
Labi dzirdēt. Ceru, ka šī tendence pieņemsies spēkā un arī daudz janu cilvēku tajā būs, nevis tikai kā nīgru anahronisku veču un veceņu pasākums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?