Paldies par vērtīgajiem linkiem.

Man, un varbūt arī citiem līdzīgā punktā uz garīgā ceļa nonākušajiem, būtībā intelektuāli pat pret dievkalpojumiem un lūgšanos nav pretenziju. Jebkura darbība pasaulē priekš jebkā ir rituāls - ēšana, mazgāšanās, iešana uz darbu, rēķinu maksāšana. Es pat gribētu, lai būtu kādas nodarbības, kur varētu iet un iemācīties pareizu dievkalpojuma uzvedību, lai pēc tam baznīcā nevajadzētu justies kā inept losei.

Varbūt tieši nemākulība ir tas, kas cilvēkos raisa tik cringey sajūtas, kas robežojas ar pretestību vai izteiktu, visceral nepatiku. Gauža nepieciešamība, ko cilvēks nespēj/nemāk realizēt. Vispār jau paaudze, kas uzaugusi bez jebkāda minimāla garīguma, bet tieši ar pretējo - ateisma un bezjēdzības onslought, kur vienīgie virtues ir bijuši pārgudrība un intelektuāls nicīgums.. tādiem prātiem ir ļoti smagi, manuprāt, no jauna apgūt pazemību, lūgšanu, uzticēšanos, būtībā totālu atdošanos. Tik grūti, ka tas pat jūtas pavisam greizi, teju bīstami un kaitīgi. Lai arī dvēsele turpina pēc tā alkt.