Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-14 01:43:00

classy

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

h_h
2018-05-15 14:03 (saite)

Droši vien nav īpašas jēgas pievienoties diskusijai šajā stadijā, turklāt nav arī vēlmes te pavadīt pusdzīvi, bet tomēr pateikšu divas lietas, kas nav kārtīgi pārdomātas, bet nav arī galīgi muļķīgas. Būtu tomēr jāņem vērā, ka diskusijās par abortu runa nav tikai un vienīgi par morāli, bet arī par tiesībām. Un tās ir divas dažādas lietas, jo, sakot, ka cilvēkam uz kaut ko ir tiesības, nepieciešami nesakām, ka tas ir kaut kas īpaši ieteicams vai morāli neitrāls. Ja tiesības uz abortu nepieciešami implicētu, ka aborts ir pilnībā neproblemātisks, šūnu pikucis un nekas vairāk, tas patiešām būtu uzskats, ar kuru būtu vērts cīnīties. Varat palabot, bet man bija radies priekšstats, ka mēģinājumi pamatot abortu tiesisko attaisnojamību drīzāk ir mēģinājumi risināt morāli ļoti sarežģītu problēmu, kuras pilnīgi apmierinošam risinājumam mums vienkārši nav līdzekļu, nevis pateikt, ka viss jau ir kārtībā, aborts noteiktā stadijā ir pilnīgi morāli neitrāls. Jāatzīst, no Gailes uzstāšanās izdevās noskatīties tikai nelielu fragmentu, bet tajā viņa īpaši mēģināja atspēkot tieši uzskatu, ka aborts noteiktās stadijās ir morāli neitrāla darbība. Būs jāpaskatās, kā tas beidzās, bet, man šķiet, būtu vērts uzsvērt, ka tiesības ir kaut kas cits nekā morāle un pastāv iespēja nonākt pie secinājuma, ka morāli ļoti problemātiskus lēmumus ir pareizāk ļaut izlemt pašiem iesaistītajiem cilvēkiem, nevis valstij.

Par to, vai cilvēka būtiskā pazīme ir domāšana un vai domāšana viņu padara vērtīgu, var runāt ilgi un arī visai neproduktīvi. Bet nebūt nav pašsaprotami, vai domāšanas sasaiste ar cilvēka vērtību ļautu uzreiz nepastarpināti izdarīt kādus secinājumus par abortiem, lai gan nevēlos īpaši tajā šobrīd iedziļināties (dzīve un tā). Bet ir tomēr interesanti, kāpēc kaut kādas diskusijas par, piemēram, dzīvnieku tiesībām ir sākušās tik vēlu, un nebūtu galīgi muļķīgi pieņemt, ka tas ir tieši tāpēc, ka ilgstoši esam cilvēka vērtību saistījuši tieši ar domāšanas spēju. Bet šī sasaiste nebūt nenozīmē to, ka domāšana būtu kaut kas pilnībā atrauts no citām cilvēka garīgajām/fiziskajām funkcijām, bet gan to, ka tā ir atšķirīgais elements, kas cilvēku nošķir no pārējās dzīvās dabas un tāpēc piešķir viņam īpašu statusu. Un iespējams, ka tieši šī elementa dēļ arī tās īpašības, kuras cilvēks dala ar pārējo dzīvo dabu, var pieņemt īpašas, tikai viņam raksturīgas formas. Piemēram, varam teikt, ka seksualitāte piemīt gan cilvēkam, gan citiem dzīvniekiem, bet cilvēkam tā ietver kādu uz dzīvnieka seksualitāti nereducējamu elementu, kas ir cieši saistīts ar viņam piemītošo domāšanas spēju. Tas tā, tikai lai netiktu jauktas kopā dažādas lietas.

Es nopietni ar sava veida apbrīnu skatos uz visām šīm simtkomentāru diskusijām, jo tam taču vajag spēku un laiku, bet vienlaikus nesaprotu, kāda tam visam jēga, jo būtībā jau tas neko nemaina, turklāt daudzi tik ļoti runā cits citam garām, nemēģinot saprast, kur tieši ir nesaprašanās būtība.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-15 18:36 (saite)

Var piekrist tēzei par personālismu un valsts nejaukšanu iekšā, taču kā šajā, tā daudzos gadījumos ir tikpat kā neiespējami atdalīt privāto no publiskā, jo runa jau principā ir par slepkavību, nevis "procedūru". Un ja reiz valsts aizsargā personas tiesības uz dzīvību un fizisku integritāti, tehniskais nošķīrums starp tiesībām un morāli kļūst miglains.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krii 2018-05-15 18:57 (saite)
	es vēl kaut kādās domu eksperimentu robežās varu akceptēt diskusiju par to, vai zigota=cilvēks, bet pie premisas "embrijs=persona" (persona! nevis cilvēks, bet persona!!!) iestājas reāls WTF. http://www.tezaurs.lv/#/sv/persona (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2018-05-15 19:31 (saite)
	Pēc tezaura: persona = cilvēks (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2018-05-15 19:42 (saite)
	aj, nu beidziet. daži puikas te iestājas pret abortiem, jo paši ir geji vai šobrīd neviena negrasās !sabojāt! viņu dzīvi ar neplānotu grūtniecību. :/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2018-05-15 19:46 (saite)
	ha, ha. Sievietēm arī vienkārši gribas pačīkstēt par sliktajiem vīriešiem :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2018-05-15 19:47 (saite)
	paši uzprasās ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2018-05-15 19:51 (saite)
	Tas viss tikai sieviešu labā :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis2 2018-05-15 19:48 (saite)
	Ir ļoti daudz sievietes, kuras iestājas pret abortiem, gana šos fake news un seksismu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	romija 2018-05-15 19:50 (saite)
	Atbalstu. Galvenais, lai pēcāk to bērnu nesauc par kropli un nesviež pret sienu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	krishjaanis2 2018-05-15 19:47 (saite)
	Manā grāmatā persona un cilvēks ir viens un tas pats. Es nevaru iedomāties cilvēku, kurš kādā brīdī nebūtu persona. "Zaudēt personību" ir tikai tāda izteika, tāpat kā "iegūt personību". Tā tāda vairāk filozofu matu skaldīšana un sofistika, nevis dzīvotā pieredze. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krii 2018-05-15 22:40 (saite)
	Nu, švaka tev tā pieredze, nav vairs pat ko piebilst. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	krishjaanis2 2018-05-16 00:34 (saite)
	Pieredze nesadala nedz cilvēku, nedz personu - nei laikā, nei sastāvdaļās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

h_h
2018-05-15 23:57 (saite)

Fiziskā integritāte jau ir viens no aspektiem, kas padara situāciju problemātisku, jo svarīga jau ir arī sievietes fiziskā integritāte. Piemēram, mēģinot izšķirt, vai abortu patiešām var pielīdzināt slepkavībai. Jāņem vērā arī tas, ka pats jēdziens "slepkavība" ir gan morāli, gan tiesiski ļoti uzlādēts un ietver nevis vienkārši nogalināšanas aktu, bet tāda veida rīcību pavadošu nodomu, kas to padara īpaši nosodāmu, savukārt gadījumos, kad nogalināšana notiek noteiktos apstākļos, to var arī nesaukt par slepkavību. Tā nav tikai matu skaldīšana par terminiem, bet jautājums par to, kas šī rīcība ir pēc būtības. Uz mirkli pieņemsim, ka embrijs tiešām ir cilvēks un to, ka cilvēkam ir tiesības dzīvot, ko valstij vajadzētu aizsargāt. Bet te parādās jautājums - vai varam tikpat neproblemātiski apgalvot, ka vienam cilvēkam ir tiesības dzīvot otra cilvēka ķermenī. Pieņemu, ka būtu vieglāk uzrādīt problemātiskumu gadījumos, kad grūtniecība neapšaubāmi apdraud grūtnieces dzīvību, bet jāņem vērā fakts, ka grūtniecība kā tāda ir riskanta un sievietes ķermeni potenciāli apdraudoša. Kas uzreiz nenozīmē, ka viss kārtībā, aborts nav morāli problemātisks, bet ir viens no aspektiem, kas būtu jāņem vērā, salīdzinot abortu ar citām no morāla un tiesiska skatpunkta problemātiskām darbībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

krishjaanis2
2018-05-16 00:41 (saite)

Ok, trešajam teikumam piekrītu. Vai tā ir slepkavība ar tīšu, ļaunprātīgu nodomu? Diez vai. Taču tā ir jaunas dzīvības izbeigšana, kas i r mijkrēšļa zonā ar slepkavību/nogalināšanu/cita cilvēka dzīvības pārtraukšanu - un arī, kādu mērķu vārdā, ar kādu nolūku? (es, piemēram, būtu gatavs argumentēt, ka suņa iemidzināšana ir kaut kas ļoti tuvs slepkavībai).

"..vai varam tikpat neproblemātiski apgalvot, ka vienam cilvēkam ir tiesības dzīvot otra cilvēka ķermenī" - tu taču neapgalvo, ka bērns agrīnā pirmsdzemdību attīstības fāzē ir kaut kas līdzīgs parazītam? Jo ir atšķirība starp vienkāršu ieperināšanos cita ķermenī, lai tur dzīvotu, un to attiecībām, kādās auglis-embrijs-bērns atrodas ar savu māti-iznēsātāju. Tā nav vienkārši random gadījuma rakstura dzīvošana otra ķermenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

h_h
2018-05-17 04:00 (saite)

Es vairāk nevis kaut ko apgalvoju ar mērķi iedibināt kādu pozitīvu izpratni, bet norādīt, ka grūtnieces attiecības ar embriju/bērnu, kuru viņa iznēsā, ir problemātiski pārāk satuvināt ar jebkuru citu attiecību veidu vai nu starp personām, vai arī starp personu un kādu citu dzīvu būtni, jo nav īsti adekvātas analoģijas. Nē, nesaku, ka tas pats, kas parazīts, bet nav jau nemaz nepieciešamības pārliecināt par embrija nevērtīgumu, kā tas būtu parazīta gadījumā. Svarīgi te ir tas, ka nav iespējams aizsargāt embrija tiesības uz dzīvību bez attiecīga tiesiska aizlieguma sievietei to nošķirt no sava ķermeņa. Un nebūt nav pašsaprotami, ka valstij būtu tiesības atņemt sievietei iespēju izvēlēties liegt savu ķermeni šādi izmantot pat tādā gadījumā, ja pieņemam, ka bērns ir persona un bez šī atbalsta nevar izdzīvot. Ir svarīgi, ka te runa nav tikai par pragmatiskiem apsvērumiem - vai tas nesagādās kādas neērtības, bet par cilvēka tiesībām izdarīt būtisku izvēli par savu ķermeni, ko nevar nošķirt no cilvēka kā pašvērtības izpratnes. Atkal, šis ir negatīvs arguments, kas drīzāk norāda uz problēmu, kas rodas, mēģinot embriju pielīdzināt cilvēkam, kam ir savs, no cita nošķirts ķermenis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: