gnidrologs ([info]gnidrologs) rakstīja,
@ 2018-05-14 01:43:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
classy

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]h_h
2018-05-15 23:57 (saite)
Fiziskā integritāte jau ir viens no aspektiem, kas padara situāciju problemātisku, jo svarīga jau ir arī sievietes fiziskā integritāte. Piemēram, mēģinot izšķirt, vai abortu patiešām var pielīdzināt slepkavībai. Jāņem vērā arī tas, ka pats jēdziens "slepkavība" ir gan morāli, gan tiesiski ļoti uzlādēts un ietver nevis vienkārši nogalināšanas aktu, bet tāda veida rīcību pavadošu nodomu, kas to padara īpaši nosodāmu, savukārt gadījumos, kad nogalināšana notiek noteiktos apstākļos, to var arī nesaukt par slepkavību. Tā nav tikai matu skaldīšana par terminiem, bet jautājums par to, kas šī rīcība ir pēc būtības. Uz mirkli pieņemsim, ka embrijs tiešām ir cilvēks un to, ka cilvēkam ir tiesības dzīvot, ko valstij vajadzētu aizsargāt. Bet te parādās jautājums - vai varam tikpat neproblemātiski apgalvot, ka vienam cilvēkam ir tiesības dzīvot otra cilvēka ķermenī. Pieņemu, ka būtu vieglāk uzrādīt problemātiskumu gadījumos, kad grūtniecība neapšaubāmi apdraud grūtnieces dzīvību, bet jāņem vērā fakts, ka grūtniecība kā tāda ir riskanta un sievietes ķermeni potenciāli apdraudoša. Kas uzreiz nenozīmē, ka viss kārtībā, aborts nav morāli problemātisks, bet ir viens no aspektiem, kas būtu jāņem vērā, salīdzinot abortu ar citām no morāla un tiesiska skatpunkta problemātiskām darbībām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2018-05-16 00:41 (saite)
Ok, trešajam teikumam piekrītu. Vai tā ir slepkavība ar tīšu, ļaunprātīgu nodomu? Diez vai. Taču tā ir jaunas dzīvības izbeigšana, kas i r mijkrēšļa zonā ar slepkavību/nogalināšanu/cita cilvēka dzīvības pārtraukšanu - un arī, kādu mērķu vārdā, ar kādu nolūku? (es, piemēram, būtu gatavs argumentēt, ka suņa iemidzināšana ir kaut kas ļoti tuvs slepkavībai).

"..vai varam tikpat neproblemātiski apgalvot, ka vienam cilvēkam ir tiesības dzīvot otra cilvēka ķermenī" - tu taču neapgalvo, ka bērns agrīnā pirmsdzemdību attīstības fāzē ir kaut kas līdzīgs parazītam? Jo ir atšķirība starp vienkāršu ieperināšanos cita ķermenī, lai tur dzīvotu, un to attiecībām, kādās auglis-embrijs-bērns atrodas ar savu māti-iznēsātāju. Tā nav vienkārši random gadījuma rakstura dzīvošana otra ķermenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]h_h
2018-05-17 04:00 (saite)
Es vairāk nevis kaut ko apgalvoju ar mērķi iedibināt kādu pozitīvu izpratni, bet norādīt, ka grūtnieces attiecības ar embriju/bērnu, kuru viņa iznēsā, ir problemātiski pārāk satuvināt ar jebkuru citu attiecību veidu vai nu starp personām, vai arī starp personu un kādu citu dzīvu būtni, jo nav īsti adekvātas analoģijas. Nē, nesaku, ka tas pats, kas parazīts, bet nav jau nemaz nepieciešamības pārliecināt par embrija nevērtīgumu, kā tas būtu parazīta gadījumā. Svarīgi te ir tas, ka nav iespējams aizsargāt embrija tiesības uz dzīvību bez attiecīga tiesiska aizlieguma sievietei to nošķirt no sava ķermeņa. Un nebūt nav pašsaprotami, ka valstij būtu tiesības atņemt sievietei iespēju izvēlēties liegt savu ķermeni šādi izmantot pat tādā gadījumā, ja pieņemam, ka bērns ir persona un bez šī atbalsta nevar izdzīvot. Ir svarīgi, ka te runa nav tikai par pragmatiskiem apsvērumiem - vai tas nesagādās kādas neērtības, bet par cilvēka tiesībām izdarīt būtisku izvēli par savu ķermeni, ko nevar nošķirt no cilvēka kā pašvērtības izpratnes. Atkal, šis ir negatīvs arguments, kas drīzāk norāda uz problēmu, kas rodas, mēģinot embriju pielīdzināt cilvēkam, kam ir savs, no cita nošķirts ķermenis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?