Sviesta Ciba |

gnidrologs (

gnidrologs) rakstīja,
@ 2017-12-29 22:30:00

Vispār būtu interesanti kādā veidā varētu radīt kaut kādu objektīvu reģistru ar "valīdiem" zinātniekiem un kā objektīvi atdalīt viņu teikto no viņu zinātnes, pat ja viņi paši sevis teikto eksplicīti invertē no savas zinātnes lauka.
Ciba un vispār aktīvi ļevoku lauki (jā, ciba pilnīgi noteikti ir Latvijs ļevoku lauks vismaz cik daudz dažādi "cepieni" liek par to manīt) aļa reddits ir labi aktīvi nodarbojas ar dažādu akadēmiķu diskreditēšanu uz viņu publisko izteikumu pamata. Okej, es to varu ņemt par pilnu, ja mēs runājam par Buiķi un torsionu laukiem vai citām ļoti eksotiskām hipotēzēm, bet man šķiet, ka šo pēdējā laikā cenšas aktīvi pielietot pat pret tīri neitrāliem personāžiem tikai tāpēc, ka viņi pie reizes arī mēdz vest jūtūba čanelu par sabiedriskām tēmām, kas taču tomēr, ir stipri saistītas ar viņu tiešu izpētes lauku un kur bieži tiek lietota informācija no atbilstošajiem izpētes laukiem. Analoģiski ar jau krietni labāk zināmo DžēPē.:)
Kā pateikt frauds, vai nē?

Nu, kurš uzņemsies būt par "pareizības" arbitru, M?

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

hedera
2017-12-30 02:34 (saite)

Gad Saad nav problēma. (Neko par viņu nezinu, paietu krietns laiks, kamēr es iedziļinātos viņa zin. darbībā un varētu izteikt jebkādu spriedumu par viņu.)

Problēma esi tu, kurš:
1) Sākumā piesaka viņu ka "jūtuberi". (Seriously? Tas ir primārais kredenciālis, ar ko tu izvēlējies viņu pieteikt?)
2) Pats nesaprot, ko runā, jo pēc tam piesaka viņu kā "evolucionārais biologs", kas tā nav, ja ticam viņa wiki šķirklim.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-30 07:47 (saite)

Pardon me, psihologu. Domāju no sarunas konteksta varēja saprast. Kāda starpība kā ES viņu pieteicu. Es te esmu redzēji infantilu bezdēšanu par to kā Džordans Pīterons ir pretīgs balts priviliģēts vīrietis un nekas vairāk no would-be zinātnieķeļiem tikai bāzējoties uz viņa "jūtūbera" materiāliem (kuri nebūit nav shabby anyway) un fakta, ka viņš nepārstāv far-left doktrīnu, tāpēc ir dibināts OPā uzdotais jautājums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hedera 2017-12-30 15:19 (saite)
	Es nezinu arī, kas ir Džordans Pītersons. Par Saad runājot - ok, iesaki, ko man būtu vērts kā pirmo izlasīt no viņa rakstiem. (Jūķūbi lūdzu nē, jūķūbē parasti ir viedokļi, ne zinātnisks teksts.) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-30 15:52 (saite)

Lol, arī tev ir tikai viedokļi, tātad varu teikt ka pilnīgi viss, ko tu raksti ir 100% bs, jo vienīgais, ko vērts postēt ir saites uz zinātniskiem peiperiem. Ja par Sāda darbiem, tad atrodi to, kas pašai interesē. Viņš raksta par dažādiem cilvēka uzvedības aspektiem, patērētāju uzvedība, tā pati aprunātā dzimumu inherentā atšķirība. Atrodi, kas tev vairāk interesē un lasi. Viņam, starp citu ir arī grāmatas, kur ir populārākā veidā aprakstītas lietas, kas izriet no viņa u.c. evo biheivioristu pētījumiem. Nezinu gan vai tās arī skaitās tikai viedokļi or smth.

Ceru,ka atceries iemeslu kāpēc jams vispār tika pieminēts tajā sračā - dzimumu nārstošanas uzvedības modeļi atšķiras, tieši tā pat kā čupa citu lietu, tāpēc mēģināt mācīt kā pareizi uzvesties no sjw grāmatas ir mīzt pret vēju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-12-30 18:27 (saite)
	basic uzvedības modeļi atšķiras, bet neokortekss overraido ne? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-30 18:59 (saite)

Šajā gadījumā nav pamats kaut ko overraidot. Ja tēma būtu bijusi par elementāru aicinājumu būt taktiskiem džentlemņiem un lēdijām, nebūtu sirbora. Posts bija uzrakstīts kā kārtējais "ir zināma sociāla problēma ar vīriešiem", kas gadījumā ar uzstājīgu lenkšanu ir false. Tas ir treits, nevis problēma, tā pat kā sieviešu uzstājīgā ņedatrogas poza. Abos gadījumos normāla mating procesa elements.
Tas, ka uzstājīga lenkšana var pārkāpt pieklājības un dažreiz pat likuma normas ir vispārīgās morālās stājas problēma, nevis kaut kāds "vīriešu problēma".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2017-12-30 19:13 (saite)
	Nu pag, ja tas mating process notiek tā, ka vīrieši izpildās aktīvāk (``uzstājīga lenkšana``), tad droši vien biežāk mežonīguma demonstrēšana ir vīriešu problēma? Nu tb ja ``uzstājīgas lenkšanas`` izpildi nekontrolē lielo pusložu garoza, tad ir rūtaina saule usjo. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	gnidrologs 2017-12-30 19:24 (saite)
	Tā ir tiesa. Tieši tā pat kā vīrieši vispār mežonīgāk un bīstamāk demonstrējas vabše dēļ saviem dabiskajiem treitiem. Tas gan neindicē par problēmu vīrišķajos treitos kā tādos. Tā pat kā dažiem šķidrumiem ir lielāks uzliesmojuma risks. Nenozīmē, ka tā ir kāda problēma, kuru būtu jārisina šos šķidrumus izmainot. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2017-12-30 19:16 (saite)
	also: kā jau te hedera kkur atzīmēja, nekritiski ticēt pilnīgi visiem sieviešu stāstiem pofig ka tur kāds vīrietis nepatiesi apvainots nav laba stratēģija. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

hedera
2017-12-31 16:09 (saite)

"Lol, arī tev ir tikai viedokļi, tātad varu teikt ka pilnīgi viss, ko tu raksti ir 100% bs, jo vienīgais, ko vērts postēt ir saites uz zinātniskiem peiperiem."

Duh, pašsaprotami. :D Ja tu izdomātu nopietnā diskusijā par bioarheoloģiju atsaukties uz kādu no maniem bloga ierakstiem, es būtu ļoti samulsusi un sūtītu tevi taisnā ceļā uz zin. publikācijām.

Par Saad. Nu, es paņēmu palasīt no wiki saraksta viņa rakstu "The framing effect when evaluating prospective mates: an adaptationist perspective" (DOI: http://dx.doi.org/10.1016/j.evolhumbehav.2014.01.002)

Pirmkārt, nemācēšu neko teikt par metodēm - socioloģijas pētījumi man ir patāls lauciņš, nedavelk manas zināšanas statistikā, lai izvērtētu.
Par sample size - ok, sample size labs, pat ļoti (visos trijos pētniecības projektos kopā: 696). Demogrāfija gan izceļas ar to, ka, pirmkārt, visos trīs projektos ir augstskolu studenti. Otrkārt - dzimumu sadalījums ir ļoti nevienlīdzīgs - 473 vīrieši vs. 223 sievietes (tendence, ka sievietes ir aptuveni uz pusi mazāk ir visos trijos projektos).
Bet tas tā. Cik nu es ar savu švako zināšanu par šādiem pētījumiem varu spriest, nekādas nopietnas lietas, kur piesieties par pētījuma zinātniskumu, man nav.

Kas ir galvenais mans iebildums - lēciens uz secinājumiem. Te parādās tieši tas, par ko es jau vairākkārt esmu pārmetusi evo psych stila skaidrojumiem: mums ir sociāla parādība, kas tiek novērota specifiskā mūsdienu sabiedrībā -> šitam ir evolucionārs skaidrojums.
Lai nebūtu pārpratumu - es nenoraidu iespējamību, ka tas varētu būt pareizas skaidrojums. Es tikai norādu uz to, ka no zinātniskuma viedokļa šāds skaidrojums nav ne par mata tiesu labāk pamatots kā kultūras ietekmes skaidrojums.

Ko tu pats esi no Saad darbiem lasījis, un kādas īsumā ir tavas domas par viņa "pētījuma dati -> secinājumi" pamatotību?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-31 17:17 (saite)

Esmu gramstījies gar viņa un dažu citu evo psihologu ārtikliem, kas domāti populārai lasīšanai. Ņemot vērā, ka vairums iegūto secinājumu tajos atbilst manai empīriskajai pieredzei, gandrīz visu man zināmo cilvēku empīriskajai pieredzei, ar viņiem par to runājot, un gadsimtiem krātajam common sense, kas izpaužas kā mākslā tā praktiskajā kultūrā, man tas ir overwhelming pierādījums beyond reasonable doubt, ka tieši šīs interpretācijas ir valīdas in general sense (ja nesāk nodarboties ar kārtējo ''vot man vir viens draugs, kas galīgi nav tāds'', ko nez kāpēc zinātnes voršiperi paši nereti mīl izmantot), savukārt sociālkonstruktīvisms ir sadomāta derebeģeņ, lai bīdītu adžendas.

Ja jau nav iebildumi pret metodoloģiju (par ko es nešaubījos, jo cilvēkam ir zolīdi kredenciāļi), tad var vienīgi runāt par to cik lielā mērā bioloģija un kultūra, veicot savu nebeidzamo atgriezenisko cilpu ietekmē viena otru. Man šķiet šim vajadzētu būt centrālajam izpētes laukam, runājot par kompleksajām mūsdienu cilvēces problēmām. Protams, ka mēs neesam gluži šimpanzes. Skaidrs ir tas, ka mēs savu kultūru esam veidojuši, lietojot savus bioloģiskos treitus, kuri ir primāri vismaz no sākumā. Ar laiku kultūra kļūst par tādu kā jaunu slāni, sefirotu až, kurā notiek paralēlas lietas nedaudz citā modusā, bet saglabājot kauzālu korelāciju ar apakšējiem procesiem un var ietekmēt uzvedību "atpakaļ", tajā ko Ctulhu minēja, overraidošanas procesā.
Piemēram dažādu reliģiju normas un idejas par jābūtībām vai vienkārši abstraktie priekšstati par esību un kā ar to dzīvot ir absolūti grandiozs overraids pār dzīvnieciskajiem instinktiem un sadzīves rituāliem.
Then again, es esmu vairāk metafizikas pusē un intuitīvi pārliecināts par as abovwe, so below principu, no kā izrietētu, ka evolucionārā zinātne tikai verificē arhetipiskas lietas, kas piemīt Cilvēkam. Par to, protams, es netaisos strīdēties, tas nav svarīgs sabžekts šajā kontekstā, bet vismaz secinājums, ka postmodernā šalava brauc pilnīgā auzās vai pat ir apzināta melu mācība, liekas apstiprinās gan no zinātnes gan tradīcijas skata punkta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2017-12-31 17:35 (saite)

"..man tas ir overwhelming pierādījums beyond reasonable doubt.."

Tev - jā, zinātnei - nē. Ir tik daudz piemēru, kur zinātniskā izpēte pierādījusi, ka lietas īstenībā ir kontrintuitīvas un pretrunā ar vispārpieņemtajām Patiesībām, ka argumentum ad populum viennozīmīgi ir loģikas kļūda, nevis racionālas domāšanas paraugs.

Tas ir dīvaini, ka tu tik viegli un akli uzticies evo psych, kamēr esi galēji kritisks pret jebkuru citu mīksto zinātņu jomu. Piemēram, vēsturē un arheoloģijā šis ceļš "pētījuma dati -> secinājumi" vispārīgi ņemot ir nesalīdzināmi īsāks un pamatotāks nekā evo psych gadījumā.

Jā, un vēl piebilde: nepielīdzini evo psych bioloģijai, tās nav līdzvērtīgas "evolucionārās zinātnes", ja aplūkojam tās no eksaktuma viedokļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-31 17:54 (saite)

Man galvenais kritērijs ir cik lielā mērā tas atbilst realitātē novērotajam. Beidz lietot to trite old argumentum ad populum pseidopretargumentu attiecībā uz lietām, kas nav ne mazākajā mērā marginālas vai kontroversiālas. Attiecības starp vīrieti un sievieti nav kaut kāds obskūrs cilvēka darbības lauciņš, bet viena no centrālajām mūsu realitātes lietām. Jā, populuma arguments te ir ļoti labs benčmarks. Visa mūsu uzkrātā kolektīvā kultūra, kas saglabāta rakstu darbos, mākslā, teikās, viss tas, ko vecāki no paaudzes paaudzē māca bērniem, viss tas ko mēs pilnīgi nepastarpināti redzam savā ikdienas dzīvē nav kaut kāda margināla anekdote. Tā ir pieredzes rezultātā uzkrātas zināšanas, kas ir daudz nopietnāks informācijas avots paer 20smth gender studies maģistra raksteli lefwing think-tank žurnālā.

Man šķiet šis ir tāds kultūrmarksistu manufaktūrēts mēms, ka pāris cilvēki kabinetā, kas uzrakstījuši formāli zinātnisku papīru, jo viņiem ir diploms, pārtrumpo common sense zināšanas, kas tikušas lietotas un bijušas praktiski noderīgas since forever (arī dokumentētas tradicionālos avotos). Daļa no frankfurtes skolas kultūrkara propagandas, par kuras vajadzību eksplicīti runāja Gramši, Lukāč, Horheimers & CO. Melot ir okej IF it furthers the cause. Es nesaku, ka tu piederi pie šīs ideoloģijas, bet nekritiski vērtē/nepamani šos mēmus.

Tātad es nebūt neuzticos 'akli' kā tu saki. Salīdzinu pētījumu tēzes un skatos cik ļoti tie šķiet praktiski/adekvāti/novērojami.
Tā kā tu pieminēji vēsturi/arheoloģiju, tad tieši tur, tajā mūsu sračā par akmens apstrādi, tu akli uzticējies secinājumiem, kas nebija balstīti uz pētījumu datiem, un, lai to maskētu, mēģināji šiftēt goal postu uz to, ka es jakobi esmu eilieņu truthists (lai gan es ne reizi neko tādu nevienā brīdi netiku piedāvājis - 100% salmu vīrs).

Par eksaktuma trūkumu, protams, piekrītu. Tāpēc jau par to tik daudz cepļa.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2017-12-31 18:10 (saite)

"Pieredzes rezultātā uzkrātas zināšanas" var izrādīties patiesas, un var arī izrādīties aplamas. Ar sociālpsiholoģijas jautājumiem ir krietni sarežģītāk, jo mēs šobrīd neesam līdz tādam faktoloģiskās izpētes līmenim kā tas ir eksaktajās zinātnēs. Tādēļ ir ļoti grūti pateikt, kuri mūsdienu fenomeni ir evolucionāri izveidojušies (līdz ar to iedzimti), bet kuri ir mūsu īpatnējās kultūras pazīmes (nav iedzimti).
Bet, piemēram, paskaties uz medicīnas vēsturi: kādreiz "vispārpieņemtā patiesība, kas balstīta uzkrātās zināšanās" postulēja, ka asins nolaišana ir teju panaceja. Vēl pavisam nesen, 90.tajos, par labu ārstniecības metodi plaušu saslimšanām uzskatīja banku likšanu. Utt., utjp. Tagad zināms, ka tās ir aplamas lietas. Izejot no šīs (un kaudzēm citu piemēru), es secinu, ka ad populum nav droša pieeja. Ja jautājums nav šobrīd atrisināms ar pietiekami ticamiem pierādījumiem, man nav problēmu to ielikt mentālajā plauktiņā "nevar zināt, pagaidām nav noskaidrots". Respektīvi, atšķirībā no tevis, es nepostulēju, ka pareizā atbilde ir zināma.

"Tā kā tu pieminēji vēsturi/arheoloģiju, tad tieši tur, tajā mūsu sračā par akmens apstrādi, tu akli uzticējies secinājumiem, kas nebija balstīti uz pētījumu datiem, un, lai to maskētu, mēģināji šiftēt goal postu uz to, ka es jakobi esmu eilieņu truthists (lai gan es ne reizi neko tādu nevienā brīdi netiku piedāvājis - 100% salmu vīrs)."

Nē, es uzticējos datiem, ka nav atrastas ne mazākās norādes par tehnoloģijām, kuras būtu tik advancētas, kā tev labpatiktos ticēt. Runa ir par avotiem. Ja tev ir avoti: (A) kruti apstrādāti akmens bluķi un (B) lielā daudzumā atrasti tehnoloģiski primitīvi darbarīki, bet 100% iztrūkst (C) seno ēģiptiešu frēzes, tad (A) pastāvēšana skaidrojama ar (B), nevis ar neeksistējošu avotu grupu (C).

Par ancient aliens - neķer kreņki, es jau toreiz atzinu, ka jā, konkrēti tu neesi, bet izmanto līdzīgus argumentus un speciāli atlasītus avotus, ko izmanto viņi, tādēļ no sākuma pieņēmu, ka arī esi viens no viņiem. <- Jā, kļūda manā domāšanā, parsteidzīgi izdarot secinājumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-31 18:38 (saite)

Domāju, ka nav laba analoģija ar medicīniskajām zināšanām/to trūkumu pagātnē un sociālajām zināšanām. Pirmais ir gandrīz 100% eksakts lauks, otrais, pat ne tuvu. Mūsdienu sociālo zinātņu teoristi bieži vien nebūt nešķiet uzticamāks avots pat par personīgā vectētiņa nostāstiem, nemaz nerunājot par milzīgo bagāžu, ko saglabājušas dažādu civilizāciju kultūras un kaut vai ikdienas 'banter' ar saviem draugiem un kolēģiem. Tas nav perfekti uzticams avots, nav ekzakts, bet noteikti informatīvāks par pāris džender studijām, īpaši zinot pašreizējos trendus akadēmijā.
Medicīna ir pielīdzināma aviācijai. Tur ir lietas, kas strādā un kas nē un to var pārbaudīt. Psiholoģija ir līdzīga vēsturei - interpretējamas.

Attiecībā uz arheoloģijas lietu, man iebildums nebija par to, ka dati par atrastajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem ir false, bet, ka ar šiem līdzekļiem nav iespējams panākt rezultātus, kas redzami lielā dāļā artefaktu. Ja saki, ka esi interdisciplināriķe, tad ļoti ieteiktu pievienot vēl dažas disciplīnas savam lokām, tādas kā mācības par dažādiem materiāliem un to apstrādi, kas pilnīgi noteikti netika lietotas, lai ar vieglu roku izdarītu naivus secinājumus par attiecīgo objektu izcelsmi.

Btw, normāls un diskušons, paldies. Un foršu jauno gadu, mkay.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

hedera
2017-12-31 19:07 (saite)

Analoģija jau nav domāta soc. un eksakto zinātņu salīdzināšanai, bet gan ad populum uzticamībai.

Par materiālzinātnēm - būtu jau skaisti zināt viskautko, bet šitā lieta nebūs aktuāla tieši manam lauciņam, šobrīd man pilnīgi pietiek ar aizpildāmajiem robiem bioķīmijā.
Es nešaubos, ka eģiptologi, kas specializējas akmens apstrādes tehnoloģijās, ir pietiekami informēti par dažādu materiālu apstrādes īpatnībām. Iemesls, kādēļ idejas par frēzēm u.c. netiek ņemtas nopietni, ir tas, ka nav saglabājušās ne mazākās liecības par tādām. Padomā loģiski: ja vispār materiāls ir atrasts apjomīgs, kur tad palikušas kaut niecīgākās paliekas no tām hipotētiskajām attīstītajām tehnoloģijām? Ja apstrādes darbarīki nebūtu atrasti vispār, tad varētu runāt par hipotētiskiem iztrūkstošiem avotiem, kas kaut kādu specifisku iemeslu dēļ nav saglabājušies. Bet šis nav tas gadījums.

Tev ar jauku jauno gadu!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

gnidrologs
2017-12-31 19:28 (saite)

Runa ir par apstrādi, kas ir analoģiska frēzēšanas tehnikai, nevis, ka viņiem bija frēzes. Es tev varētu parādīt ar roku grebtas gropes mīkstā kokā (priedē, eglē), kas nav ne pat ne tuvu tik precīzas kā daži akmens eksponāti slavenajos saitos, kas parāda cilvēka manuālās apstrādes robežas. Tā ir evidence enough, ņemot vērā, ka pat mīkstākie ieži ir daudz grūtāk apstrādājami par jebkuru koksni. Tā kā tavs pieņēmums par ēgiptologiem, kas specializējušies akmens apstrādes tehnoloģijās, ir acīmredzami konvenciāls, nevis pārbaudīts. Viņiem tādu obv. nav bijis, tāpēc bottom lains šajā sfērā vajag būt "under research". Analoģiski ar atsevišķu megalītu konstruēšanas tehnikām, kas ir 100% narrative, nevis evidence based (izkalusās pazīstami).
Interesanti, ka eksaktajās zinātnes tiek bieži pieņemts, ka kaut kas nav saprotams, bet "soft" zinātņu cilvēki nez kāpēc cenšas 'wrap up and nomenclature things asap', pat ja tam nav pamata. Šī prakse ir ne tikai nepareiza no zinātniskuma viedokļa, bet bīstama plašākā nozīmē. Tā pat kā tādi fenomeni kā 'uzvarētāji raksta vēsturi' utml.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: