Domāju, ka nav laba analoģija ar medicīniskajām zināšanām/to trūkumu pagātnē un sociālajām zināšanām. Pirmais ir gandrīz 100% eksakts lauks, otrais, pat ne tuvu. Mūsdienu sociālo zinātņu teoristi bieži vien nebūt nešķiet uzticamāks avots pat par personīgā vectētiņa nostāstiem, nemaz nerunājot par milzīgo bagāžu, ko saglabājušas dažādu civilizāciju kultūras un kaut vai ikdienas 'banter' ar saviem draugiem un kolēģiem. Tas nav perfekti uzticams avots, nav ekzakts, bet noteikti informatīvāks par pāris džender studijām, īpaši zinot pašreizējos trendus akadēmijā.
Medicīna ir pielīdzināma aviācijai. Tur ir lietas, kas strādā un kas nē un to var pārbaudīt. Psiholoģija ir līdzīga vēsturei - interpretējamas.

Attiecībā uz arheoloģijas lietu, man iebildums nebija par to, ka dati par atrastajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem ir false, bet, ka ar šiem līdzekļiem nav iespējams panākt rezultātus, kas redzami lielā dāļā artefaktu. Ja saki, ka esi interdisciplināriķe, tad ļoti ieteiktu pievienot vēl dažas disciplīnas savam lokām, tādas kā mācības par dažādiem materiāliem un to apstrādi, kas pilnīgi noteikti netika lietotas, lai ar vieglu roku izdarītu naivus secinājumus par attiecīgo objektu izcelsmi.

Btw, normāls un diskušons, paldies. Un foršu jauno gadu, mkay.