cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2014-11-07 11:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ir sarūgtinoši redzēt, ka cilvēki, kuri par sevi pārliecināti stāsta, ka viņiem nav aizspriedumu pret homoseksuāliem cilvēkiem, vienlaicīgi cenšas trivializēt faktu, ka homofobija Latvijā (un ne tikai) pastāv. Tā ir gan ikdienišķa, kas novērojama interneta komentāros, naida runā, nievājošā attieksmē un palamās, gan strukturāla, kuras redzamā daļa izpaužas publisku un ietekmīgu personu paziņojumos un likumdošanā. Sabiedrībā, kurā cilvēkam ir jāslēpj sava seksuālā orientācija, kurā nevar brīvi par to runāt un to apliecināt, kurā nepastāv tiesību vienlīdzība, pastāv homofobija. Un par t.s. neiecietības redzamāko daļu, kas it kā būtu mazākumā - tas ir jo īpaši vērā ņemami, tieši fakts, ka organizācijas kā 'no pride' un politiķi, un visādi rokeri un priesteri var mierīgi sludināt, cik amorāli un netīri ir LGBT - tas nav izņēmums, kā daži cenšas to pasniegt, bet gan tiešs pierādījums homofobijas izplatībai. Īsāk sakot, sabiedrībā, kurā to var darīt, neizjūtot nekādu diskomfortu, ir izplatīta homofobija. Tas arī liek aizdomāties, ko tieši šie, it kā tolerantie cilvēki, patiešām domā. Kāpēc tiek aktīvi apšaubīti iemesli un nepieciešamība par to runāt?




(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sramgni
2014-11-07 15:03 (saite)
Jā.

(Atbildēt uz šo)


[info]krii
2014-11-07 15:20 (saite)
Paldies, ļoti labs formulējums.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2014-11-07 15:20 (saite)
tāpēc kā seksualitāte, lai vai kāda tā būtu, ir ļoti triviāla un margināla tēma vispār. tā nu sanācis, ka seksuālajām minoritātēm tā kļūst par tēmu, jo tā ir viņu identifikācijas zīme, līdzīgi kā, teiksim, latvieši, atrodoties daudztautību gulagā, naidīgā vidē, vēlētos biedroties un čupoties un padarīt šo latviskumu par dienaskārtības zīmi.
ļoti daudzi šo uzskata par pseidoproblēmu, jo neredz nevienu saprātīgu iemeslu, kāpēc lai seksualitāte - lai vai kāda tā būtu - vispār būtu relevants issue starmešu gaismās, par ko reflektēt un tērēt laiku. tad nu viņi redz, ka kaut kāda atšķirīgo grupa laiku pa laikam izlec ar šo nerelevanto lietu un, protams, attiecīgi tā kļūst relevanta visiem, un tad ir visādas naida runas, utt. vainīgas, protams, ir vai nu neviena puse, vai abas.

varam iedomāties cilveku grupu, kas piedzimst pasaulē un sabiedrībā, kurā absolūtais vairākums ir divrokaini cilvēki, līdz ar to viss - sākot no sabiedriskajām institūcijām, celtnēm, līdz pakalpojumiem, mentalitātēm, utt - pārsvarā ir pakārtots divrocībai. un nu, šie vienrokainie, viņi dzīvo šādā pasaulē un daudz maz ir ok. labi, daži viņus varbut apsaukā, kas ir slikti. tikpat ierasti un slikti, kā, teiksim, apsaukāšanās skolā, kas balstīta uz mantiskā statusa atšķirībām, nevienlīdzībām ('buržujs', 'biezais', 'nabags', 'bomzis'), kas, protams, būtu jānovērš un jāvairo sapratne, lai šāds stāvoklis mainītos. bet vai divrokainā sabiedrībā tiešām ir tik aprobežota, vainīga, naidīga, utt, ja viss ir vairāk pakārtots vienročiem, nevis divročiem, kurus esošais zinātniskais aparāts arī atzīst par nosacītu anomāliju.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2014-11-07 15:44 (saite)
Seksualitāte nevienā sabiedrībā nekad nav bijusi ne triviāla, ne margināla. Gluži pretēji, ap to rinķo kosmoloģijas. Levi-Stross lieliski identificeja vienīgo universālo tabu, kas ir incests.
Zemāk nekomentēšu, jo šobrīd nav man laiks izvērsties. Bet, ja tu atsaucies uz Fuko, tad arī droši vien zini par viņa 'repressive hypothesis', kas tieši iztirzā modernā sekualitātes diskursa veidošanos un tam atbilstošu varas tehnoloģiju attīstību, padarot seksualitāti par centrālu governmentality aspektu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-11-07 15:48 (saite)
tieši par to es rakstu, un tieši tāpēc esmu skeptisks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]garamgajejs
2014-11-07 16:19 (saite)
Ok. Ja paliek pie tā paša Fuko, tad viņa vēlīnie darbi and lekcijas pievēršas pašnoteikšanās, ētikas un brīvības tematikai. Un es nevaru viņam nepiekrist par to, ka idealizēta atbrīvošanās [tās ideja] ir ne tikai iluzora, bet arī bīstama. Bet es piekrītu, ka ētika, kā refleksija un pašnoteikšanās, ir brīvības izpausmes forma. Līdz ar to, tādus soļus kā Rinkēviča atzīšanās es neskatu kā tikai un vienīgi varas attiecību determinētus, bet arī kā paš-atbildības un brīvības lietojumu, kas ietekmē turpmāko notikumu gaitu veidos, kādos pastāvošais varas diskurss to nespēj paredzēt/kontrolēt (kotekstam vēl ir jānošķir arī governmentality no dominēšanas). No šādiem izņēmumiem bieži vien veidojas status quo transformējošas prakses. Turklāt, uz iebildumu, ka šādi soļi tikai apstiprina kādu no diskursa aspektiem, līdz ar to nav skatāmi kā patiesi brīvi, var atbildēt, ka jebkas ir vēsturiski pozicionēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-11-07 17:32 (saite)
labi, attiecībā uz pašu personīgo, no Rinkēviča perspektīvas, pašnoteikšanos, brīvību, pašpārvaldi un ētisko es arī piekrītu. tikai šis solis un pozicionēšanās nedrīkst izsmelt visu personības (tai skaitā politiskās personības) saturu, jābūt daudzperspektīvām. dzīvosim, redzēsim. Končita Vursta arī uzvarēja tikai tāpēc, ka vienu aspektu padarīja par definitīvo žestu.
tāpēc par publisko/politisko Rinkēviča soļa kontekstu vēl jādomā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2014-11-07 15:52 (saite)
cik zinu, Jungam diez ko negāja pie sirds Freida uz seksualitāti tendētais reduktīvais skatījums, tāpēc ceļi šķīrās. personīgi Junga pozīcija ir tuvāka, jo pieļauju, ka pasaule ir plašāka.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2014-11-07 15:22 (saite)
bet tas viss ir sūds. tagad nedaudz svarīgāk, ir jāpaskatās plašāk. esmu drošs, ka pavisam noteikti ir pētījumi, kas Fuko un diskursu analīzes stilā apskata specifiski homoseksualitātes konstruēšanu. slinkums tagad meklēt, taču aptuveni varu iedomāties viņu domu gaitu. protams, nav izslēgts, ka tāda lieta kā homoseks. pastāv, taču svarīgākais ir, kā tā tiek iesaistīta un funkcionē varas attiecībās jeb kā mēs uz šo it kā realitātē esošo fenomenu skatāmies un attiecamies.
izmantojot analoģiju ar 'History of Madness' - tātad varas diskursi darbojas uz nošķīrumu (distinctions) un bināro opozīciju pamata. psihiskās veselības un neprāta lietas, institūcijas, kategorizācijas, sistematizācijas, disciplinnarizācijas, utt lietu dzimšana sakrīt ar apgaisības laikmeta apogeju, kurā Saprāts sevi definē iepretim Neprātam. attiecīgi visi postmodernisti turpina un izvērš nu jau veco stāstu par to, cik ļoti konstruēti un fašistisi ir saprāts, racionalitāte, utt, secīgi izveidojas postmodernismam raksturīgais it kā antiintelektuālisms, pievēršanās deviācijām (jo valdošie varas diskursi, tās nošķirot un sadalot, balstās uz to nospiestajiem pleciem), utt, TAČU tiek aizmirsts pats galvenais, proti, konstruēts un uzspūsts ir ne tikai oficiālā spēka pozīcija (saprāts, kurš secīgi pēc tam ir jākritizē, 'jāatmasko' un jānoraida), bet arī izspiesta un pretnostatīta opozīcija - šajā gadījumā neprāts. arī neprāts ir uzpūsts. tādējādi, metoties opozīcijas (attiecībā pret kuru sevi definē valdošais diskurss) apskāvienos, patiesībā neizbēg no varas attiecībām, tikai turpina tās urbulēt, jo konstruēti, radīti, sagudroti un disciplināri apstrādāti ir abi fenomeni. tāpat kā renesanses un apgaisības laikmets sevi apzināti pozicionēja pret sakonstruētajiem 'tumšajie' un barbariskajiem viduslaikie. paldies dieviem, pētniecībā pēdējos četrus gadu desmitus ir strādājusi, lai veiksmīgi parādītu pretējo.

un tagad homoseksualitāte. tā nav nejaušība, ka gay rights movement un LGBT renesanse sakrīt ar vispārējo seksuālo revolūciju rietumu pasaulē. proti, tiek atklāts un embraced seksuālais kā tāds. likummsakarīgi, ka tiek likts lielāks uzsvars un izmantoti jau esošie nošķīrumi, lai definētu un aprakstītu 'normālo' seksualitāti iepretim deviantajai seksualitātei. vienā brīdi, kad jebkādi seksuāli jautājumi vairs nav tabu un sāk ikdienā piepildīt medijus un publisko, tā arī homoseksualitāte jeb 'pretējā' seksualitāte normālajai (kas vienlaikus kalpo kā normālās seksualitātes atbalsta un pašidentificēšanās punkts), vienlaikus arī zaudē 'perversijas' un 'abnormality' statusu. attiecīgi zūd it kā robežas, un cilvēki sāk pārmesties uz jaunatklāto kontinentu, taču aizmirstot, cik ļoti līdzvērtīgi normālajam šis iepriekš 'nenormālais' ir ticis sagudrots, konstruēts un iekļauts varas attiecībās. un, bez šaubām, tam visam ir dziļa saistība arī ar politisko varu, bet to es tagad neizvērsīšu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-11-07 15:24 (saite)
un tagad Rinkēvičs. lieki piebilst, ka personīgais motīvs, personīgā nejaušība, pēkšņi, ierakstot vispārējā diskursā, vienlaikus kļūst par trumpi publiskajā telpā - par politisku trumpi. un tāpēc no vienas puses tas ir apsveicami, it īpaši informācijas karā ar Krieviju, tas ir labi pārdomāts un stratēģiski taktisks solis. un te nākamais, piemēram, https://twitter.com/Vinkele/status/530466911415709697
plus leģitimācija no augstākajiem varas ešeloniem a la Washington Post
un tu piepeši saproti, cik smalki politizēta un varas/biopolitikas attiecībās iekļauta lieta tā nabaga mazā, kailā, neaizsargātā, apslēptā vai atklātā homoseksualitāte ir. redzi, es atturos no pozitīviem vai negatīviem vērtējumiem, vienkārši tā lietas sakrīt un kādam gudram un trāpīgākam vajag tās visas pamanīt, aprakstīt un sasaistīt kopā. (mana tēze, primitīvi reducēta, ir tāda, ka 'vainīgas ir abas binārās opozīcijas puses un patiesi brīvs ir tas, kas attiecībā pret to visu saglabā atraisītu attieksmi) un, bez šaubām, sabiedrībā ir jāvairo saprāts un jāmazina fašisms, jāmazina vardarbība, dusmas, neiecietība, utt. taču pašreizējais ir kā vāveres ritenis un apburtais loks. tāpēc ir jāsaglabā veselīga skepse un kritisks skatījums. rietumu vēsture konsekventi zaudē, domājot 'balts/melns' kategorijās, it īpaši politisko lēmumu (un Rinkēviča solis viennozīmīgi ir politiskais lēmums, ņemot vērā sabiedrības rezonansi un Latvijas postzemniecisko vidi, pat īstens politiskais ierocis (hence īpašs varas un spēka koncentrāts)) un publiskās telpas jomā. vienmēr jāiestājas pret ontoloģisku nabadzību.

bet es iedomājos, ka tu vairāk laikam pārstāvi anglosakšu tradīciju, līdz ar to šādi spriedelējumi viņu acīs pārsvarā ir antireālistisks, neloģisks sūds. kaut gan līdzīgi spriedelējumi gana bieži ir atraduši savu vietu arī angliski rakstošajā pētniecībā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]helvetica
2014-11-07 18:15 (saite)
aye aye!

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?