cits ([info]garamgajejs) rakstīja,
@ 2014-11-07 11:27:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ir sarūgtinoši redzēt, ka cilvēki, kuri par sevi pārliecināti stāsta, ka viņiem nav aizspriedumu pret homoseksuāliem cilvēkiem, vienlaicīgi cenšas trivializēt faktu, ka homofobija Latvijā (un ne tikai) pastāv. Tā ir gan ikdienišķa, kas novērojama interneta komentāros, naida runā, nievājošā attieksmē un palamās, gan strukturāla, kuras redzamā daļa izpaužas publisku un ietekmīgu personu paziņojumos un likumdošanā. Sabiedrībā, kurā cilvēkam ir jāslēpj sava seksuālā orientācija, kurā nevar brīvi par to runāt un to apliecināt, kurā nepastāv tiesību vienlīdzība, pastāv homofobija. Un par t.s. neiecietības redzamāko daļu, kas it kā būtu mazākumā - tas ir jo īpaši vērā ņemami, tieši fakts, ka organizācijas kā 'no pride' un politiķi, un visādi rokeri un priesteri var mierīgi sludināt, cik amorāli un netīri ir LGBT - tas nav izņēmums, kā daži cenšas to pasniegt, bet gan tiešs pierādījums homofobijas izplatībai. Īsāk sakot, sabiedrībā, kurā to var darīt, neizjūtot nekādu diskomfortu, ir izplatīta homofobija. Tas arī liek aizdomāties, ko tieši šie, it kā tolerantie cilvēki, patiešām domā. Kāpēc tiek aktīvi apšaubīti iemesli un nepieciešamība par to runāt?




(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]garamgajejs
2014-11-07 16:19 (saite)
Ok. Ja paliek pie tā paša Fuko, tad viņa vēlīnie darbi and lekcijas pievēršas pašnoteikšanās, ētikas un brīvības tematikai. Un es nevaru viņam nepiekrist par to, ka idealizēta atbrīvošanās [tās ideja] ir ne tikai iluzora, bet arī bīstama. Bet es piekrītu, ka ētika, kā refleksija un pašnoteikšanās, ir brīvības izpausmes forma. Līdz ar to, tādus soļus kā Rinkēviča atzīšanās es neskatu kā tikai un vienīgi varas attiecību determinētus, bet arī kā paš-atbildības un brīvības lietojumu, kas ietekmē turpmāko notikumu gaitu veidos, kādos pastāvošais varas diskurss to nespēj paredzēt/kontrolēt (kotekstam vēl ir jānošķir arī governmentality no dominēšanas). No šādiem izņēmumiem bieži vien veidojas status quo transformējošas prakses. Turklāt, uz iebildumu, ka šādi soļi tikai apstiprina kādu no diskursa aspektiem, līdz ar to nav skatāmi kā patiesi brīvi, var atbildēt, ka jebkas ir vēsturiski pozicionēts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2014-11-07 17:32 (saite)
labi, attiecībā uz pašu personīgo, no Rinkēviča perspektīvas, pašnoteikšanos, brīvību, pašpārvaldi un ētisko es arī piekrītu. tikai šis solis un pozicionēšanās nedrīkst izsmelt visu personības (tai skaitā politiskās personības) saturu, jābūt daudzperspektīvām. dzīvosim, redzēsim. Končita Vursta arī uzvarēja tikai tāpēc, ka vienu aspektu padarīja par definitīvo žestu.
tāpēc par publisko/politisko Rinkēviča soļa kontekstu vēl jādomā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?