Jūs nevarat būt bijuši tapuši uzzinājuši kas ir lietuvēns, ja neesat gulējuši vienā istabā ar diviem rotaļīgi noskaņotiem kaķiem, vienam no kuriem ir pastiprināti maigas jūtas pret celofānmaisiņiem, čibu čabu, kā es tevi izgulēšu kā es tevi izgulēšu visucauru nakti, a otram- viņam tik zināmu rēgu trenkalēšana, dipadu dapadu palēkšiem vien ar visām četrām, betē, tas viss bijis štrunts, ja kaukur tam visam pa vidu, kad abi iesaistītie beidzot bija atlaidušies, nokausēti, sasarkuši un laimīgi ,  neieslīgusi es tādā trauksmainā miegā, un nebūtu man parādījies  tāds uomulīgi intims sapnis, un viss tik smuki un viss tik forši, nutur, komsī komsā, hohoho un saulrietā,  un pašā, ziniet, interesantākajā brīdī, bladāc, man rokā, izlaidis visus savus astoņsimpiecdesmit nagus ir ielēcis mells murskulis un savu nekrietno darbu paveicis aizlēcis kur pagultē, savas astoņas vai divpadsmit kājeles dipinādams, a es sēdus, zin, vaimanu vaimanu vai. Vēlbaismāk bija tad, kad taisījos bučoties ar hausu un visu izjauca jehoviešu durvjuzvans.