| Visos laikos dāmas klusībā ir uzskatījušas vīriešus par mazliet hļupikiem, jo ne viņiem jādzemdē, ne katru mēnesi, bļin, jāasiņo, tikai burciņas jāatver un spuldzītes jāskrūvē. BET! (pacelts pirksts) Māte Daba ir visu līdzsvarojusi. Tā vismaz apgalvo šī raksta autori. Viņi Ugandas džungļos ir savākuši šimpanžu kakas un salīdzinājuši testosterona daudzumu un parazītu daudzumu tajās. Izrādās, ka šie lielumi cieši pozitīvi korelē, jeb jo vairāk testosterona, jo vairāk iekšējo parazītu. Tā kā, dāmas, varat sevi mierināt ar to, ka arī Y hromosomas nesējiem ir savs krusts nesams. :) | |
|
| Kā jau lietotājs tanstaafl komentēja, mati un nagi neaug pēc nāves, tā drīzāk ir opiska ilūzija, kas rodas, jo apkārtējie audi un āda saraujas un tā kā mēs esam pieraduši pie tā, ka aug nagi, nevis saraujas pirksti, mums ir vienkāršāk saprast un uzskatīt, ka aug nagi. ( tālāk par to kas notiek ar pārējo ķermeni un kāpēc mati un nagi neaug. Padrūmi )Kopumā lasot visu šo, es sapratu, ka vismaz es esmu pieradusi savu ķermeni tomēr uzskatīt par vienotu veselumu un doma, kā tas lēnām sadalās, mani nekādā gadījumā nepriecē, drīzāk raisa drūmu noskaņojumu. | |
|
| Reku šite var klabināt iekšā tēmiņas, ko vēlētos redzēt manā piezīmju kladītē apviļātas. Man ir brīži, kad negribas lasīt publikācijas par tēmu, tad labprāt parakājos internetos un stāstu citiem, ko esmu sarakājusi. Nepretendēju uz absolūtu patiesību.
Apskaidrot varēšu gan tikai no paciniska baltā biologa viedokļa.
Pašlaik ir ienācies:
1. Kāpēc mums kut?
2. par kaķiem (uzvedību un psiholoģiju)
3. par prāta eksperimentiem
4. par ētikas apviļāšanu
5. par grauzējiem (žurkām, mazkāmjiem)
6. Minhauzena sindroms.
7. Kas cilvēkā un cik ilgi turpina notikt pēc nāves (nagi, mati)?
8. Kā izskatās audzēji (kaulu utt.) | |
|
| Šodien biju sajūsmināta par šo rakstu. Izrādās jau vairākus gadus zinātnieki tiek aicināti izdejot savu pētījumu tēmu, tādā veidā tuvinot zinātni tautai. Raksta videoversija tiem, kuriem par daudz burtu ir te Izrādās saknes šai lietai meklējamas jau septiņdesmitajos gados, kad universitātes vadība centās kliedēt studentu drūmo noskaņojumu ar kolektīvu deju par proteīnu sintēzi. Man jau ļoti patika un sasmaidināja. P.S. Es zinu, ko bērni skatīsies Jauno biologu skolā molekulārās bioloģijas nodarbībā :) | |
|
| Nedaudz iekavējos ar atbildi, bet tā kā nebija piedāvātu variantu, tad pieļauju, ka tas maz kādu uztrauc :) Attēlā redzami siseņa sēklinieki, kas padara šo dzīvnieku par sugu ar vislielākajiem sēkliniekiem attiecībā pret viņa ķermeņa masu (tie ir 14% no kopējās masas, cilvēkam sēklinieku svars sastāda 0,04 - 0,08 % no ķermeņa masas) Science rakstiņš te un Biology letters, kur cenšas noskaidrot, kas ietekmē sēklinieku lielumu te | |
|
| Tā kā šodien ir piektdiena un rīt arī būs piektdiena, ir pienācis laiks konkursiņam.  Kas ir no siseņa izoperētās daļas? atbilde, kā vienmēr, pirmdien | |
|
| Šovakar vēlreiz skatījāmies pēdējā laikā vistuvāk sirdij palikušo filmu "Mr. Nobody". Filmas sākuma kadri par baložiem man lika pārvērtēt savas diezgan nicīgās domas par baložu intelektuālajām spējām, kā arī pasmaidīt. Filmiņa skatāma te. Ar labu nakti! | |
|
| Atbilde uz piektdien uzdoto jautājumu.
Būtībā visās trijās izvirzītajās hipotēzēs bija savs patiesības grauds. Kantainais objekts ir tarakāns-robots. Izrādās, lai tarakāni noturētu citu objektu par tarakānu, tam ir jābūt aptuveni viņu izmēros un jāsmaržo pēc tarakāniem. Kā pētnieki ieguva tarakānu smaržu, diemžēl, nevarēšu pastāstī, jo Science rakstā par to neko nesaka, bet tehnoloģija noteikti ir līdzīga tai ar kādu iegūst tauriņu feromonus kaitēkļu ievilināšanai lamatās.
Kādēļ zinātnieki nolēma, ka jābūvē tarakāns-robots? Daudzi dzīvnieki izvēlas uzturēties grupās un "pieņem lēmumus" kopīgi. Tarakāni ir daudz vienkāršāki par gazelēm, tādēļ sāka ar tiem. Visiem ir zināms fakts, ka tarakāniem nepatīk gaišas vietas un viņi pārvietojas pārskrējieniem no vienas paslēptuves uz otru. Ja noslēgtā telpā ar divām slēptuvēm ielaiž tarakānu bariņu, tad pēc kāda laika visi tarakāni būs sapulcējušies vienā no slēptuvēm. Tā kā tarakāniem nav īpaši attīstīta nervu sistēma
 (tie sarkanie ir nervu šūnu sakopojumi, jeb gangliji),
tad pētnieki uzskatīja, ka starp tiem nenotiek augsta līmeņa komunikācija: "Šitā paslēptuve izskatās foršāka, ejam tur!" "Nē, tur ir jaukāk, labāk tur!" "Nu, kas ir čaļi, tad balsojam?"
Sākotnēji tika izvirzīti divi kritēriji pēc kuriem tarakāni izvēlās paslēptuvi - vai tur ir tumšs un vai tur ir citi.
Kritēriju - izvēlamies tumšāko vietu ir samērā vienkārši pierādīt - ja viena no paslēptuvēm ir gaišāka kā otra, tad tarakāni pulcēsies tumšākajā.
Savukārt, lai pierādītu "čupošanās fenomenu", bija nepieciešami roboti, kuriem arī piešķīra divus apstāšanās vietas kritērijus: vai tur ir tumšāks un vai tur ir citi. Šādā variantā viss notika kā iepriekš, pēc kāda laika gan roboti, gan īstie tarakāni bija sapulcējušies zem tumšākā "saulessarga". Tomēr šādā eksperimenta uzstādījumā netiek pierādīts "čupošanās" kritērijs, bet gan parādīts, ka roboti uzvedas tāpat kā tarakāni. Tad robotiem nedaudz izmainīja vietas izvēles kritērijus - "paliec, kur ir daudz citu" palika, bet tumšuma ziņā tika iestatīts, ka jāizvēlas gaišākā paslēptuve. Ja šādi roboti ar "izskalotām smadzenēm" tika ielaisti traukā ar tarakāniem, tad viņi spēja "pierunāt" pārējos tarakānus "izvēlēties" gaišāko paslēptuvi. Filmu kā tas notiek var redzēt te. (Gaišākā paslēptuve pa kreisi)
Viss raksts pieejams te, bet lai viņu izlasītu, ir nepieciešams reģistrēties.
Pašlaik šī pētnieku komanda domājot par cāļa-robota izveidi | |
|
| Paspēlēsim spēlīti, kā jūs domājat, kas ir objekts ar divām lampiņām un ko viņš dara?
Atbilde pirmdien.  newerwinter šoreiz nedrīkst piedalīties :) | |
|
| |