Nopirku primitivo vīnu un salasīju pleilistē dziesmas, kuru nosaukumā ir carnivale. Ai sei veri gut. Tagad var domāt kādā veidā utilizēt ledusskapī skumstošos lauku labumus.
Prost!

Kad biju maza, zemesrieksti mums mājās nāca tikai čaulās. Man ļoti patika tos lobīt, sēžot pie virtuves galda, un čaumalas mest radiatoros. Čaumalas tur žuva un jauki knakšķēja. Dīvainākais, ka, lai gan radiatori visu laiku bija tīri, kas bija ievērojams fakts, jo tie bija tipiskie padomju kastveida radiatori ar miljons vertikālām plāksnītēm, pa ausīm par radiatoru piemizošanu nekad nedabūju.

Lasīju cilvēku stāstus par sāpītēm un "traumām" bērnībā un sapratu, ka man ir ļoti labi vecāki un visas traumas esmu sev sagādājusi pati.

Izpildīju te MAS no Dabas koncertzāles, un šie man priecīgi paziņo: tu esi brūnkrūtainais ezis!

Nesen manā sejas grāmatā parādījās stāsts par nabaga amerikāņiem, kas tiekot sakosti no ērcēm un tiem parādās alerģija uz gaļu.

Lai gan uzreiz zīmējas apokaliptiska sazvērestības teorija, kā ērces nolēmušas iznīcināt konkurenci uz asinīm padarot cilvēci par veģetāriešiem, zivis un putnus ēst vēl varot. Alerģija pati par sevi ir samērā dīvaina, jo alerģiju izraisošais aģents ir galaktozes dimērs - cukurs. Pārsvarā visas alerģijas rodas no proteīniem. Zinātniskajā literatūrā par šo galaktozes dimēru runā jau kādu laiku. Katrai šūnai apkārt ir membrāna, kurā peld visādi proteīni, kas ļauj šūnām sazināties ar apkārtējo vidi un uzņemt visādas vielas. Šos proteīnus šūnas pārsvarā "izgrezno" ar dažādiem cukuriem, tādā veidā jau no ārpuses iespējams pateikt, kas tā par šūnu. Cilvēkiem un pārējiem primātiem ir salūzis gēns, kas atbild par proteīnu izgreznošanu ar galaktozes dimēriem, un cilvēka šūnām šādu cukuru nav. Tas ir viens no faktoriem, kas neļauj lietot cūku orgānus transplantācjā - mūsu imūnsistēma pamana galaktozes dimērus un paziņo - "tas nav mūsu". Onkuļi un tantes baltos ķitelīšos strādā, lai izslēgtu visus svešos pribambasus uz šūnām, un vismaz ziņo, ka palēnām tas izdodās.

Tāpat klejo raksts, kurā cilvēki ir izpētījuši, ka, iespējams, zarnu mikroflora var piekarināt galaktozes dimērus eritrocītiem, kas kalpo kā signāls, ka šis eritrocīts jau ir gana vecs un var tikt transpotēts uz eritrocītu pansionātu.

Bet pēdējos gados (sākot ar kādu 2009. gadu) mediķi tiešām sāk ziņot par alerģiskām reakcijām no gaļas. Pie tam šī uz cukuriem balstītā alerģija iestājas pēc kāda laika, atšķirībā no proteīnu alerģijas. Līdzīga alerģija pāris gadus iepriekš tika novērota pret Cetuximab - pretvēža zālēm. Ar laiku tika atklāts, ka pretvēža zālēs alergēns ir galaktozes dimērs. Gan gaļas alerģija, gan zāļu alerģija pārsvarā bija sastopama ASV dienvidu daļā. Pašlaik valdošā hipotēze ir, ka šajā Amerikas daļā dzīvojošās ērces Amblyomma americanum kodumi varētu izraisīt galaktozes dimēra hipersensivitāti. Tomēr mehānisms, kādā veidā ērces to panāk, ka arī kādēļ tas ir uzplaucis tikai tagad, nav skaidrs. Citas hipotēzes runā par to, ka šīs Amerikas daļas iedzīvotāji pārsvarā ēd daudz taukaināku pārtiku. Tauki uzsūcas limfā, nevis asinīs, un iespējams spēj transpotrēt sev līdzi galaktozes dimērus no cūkas un citām gaļām. Eiropā šīs ērces nedzīvo, bet Dānijā un Spānijā ir konstatēti pāris cilvēki ar galaktozes-galaktozes alerģiju. Populācijas pētijums parāda, ka pastāv pozitīva korelācija starp cilvēkiem ar paaugstinātām galaktozes-galaktozes antivielām, un to vai viņus ir sakodušas ērces, kā arī vai viņiem mājās ir kaķi.

Man gan likās dīvaini, ka ir daudz rakstu no alergologiem par šo dīvaino alerģiju, bet nekā no ērču pētniekiem, kas stāstītu kāpēc tad tā ērce mums tā nodara gauži.

Pagājšnedēļ pseidointelektuālajās izklaidēs bija jāmin, kāds burts tiek attēlots zīmju valodā. Vēlāk šo faktu priecīgi stāstīju draudzenei, kas ir mācījusies zīmju valodu, un viņa uzreiz jautāja - kādu alfabēta zīmes? Samulsu. Un šodien pie negaisa paziņoju, ka inulīna krāsošanas metodes var pagaidīt, un vajag taču darīt neproduktīvas lietas.

Satiksme pa kreiso ielas pusi, divi ūdens krāni un pupas uz maizes nav vienīgās britu identitātes pazīmes. Briti zīmju valodā burtu atveidei izmanto divas rokas, nevis vienu, kā lielākā daļa citu zīmju valodu. Kopumā pastāvot vismaz 40 dažādi alfabēti. Man likās interesanti, ka pat valstīm, kas izmanto latīņu burtus, lielākā daļa simbolu savstarpēji atšķiras.

( zemāk bildes )

Jāatzīst, ka latviešu zīmju valodā man mans vārds šķiet vieglāk atveidojams, kā amerikāņu (kas laikam ir puslīdz starptautiska), kurā nākas izpildīties ar dažādas konfigurācijas dūrēm.

Man jau likās, ka man vairs nav, ko cibai teikt, bet šodien jauki saklikšķēja lietas.

Brīvdienā bijām piepurva ezerā peldēties. Sākumā bija prieciņi par brišanu pa sfagniem, kas augšā silti, apakšā vēsi un jauki žļurkstīgi, tad prieciņi par brūno ūdeni. Iznākot ārā gan, pārlaid rokas pār ķermeni un samulsti, jo pēkšņi esi iemiesojies gliemī. Viss sildens un gļotains. Tāds normāls khtulu.

Kolēģi jau protams sāk spriedelēt par to, kas tad tur tāds savairojies un nākamā pelde tiek pavadīta ar tekstiem - jāiet papildināt ādas komensāļu slānis.
Bet tālāk par - būtu jāpaņem līdzi, jāpaskatās, varbūt jāpaaudzē - netikām.

Šodien vēstam savus piedzīvojumus cīnubiedram, kas saka, "bet es taču par to ekoloģijā referātu rakstīju" Tad nu iepazītaties - ( Gonyostomum semen )

šodien sataisīju kafiju, 0,5l vārglāzē, ielēju formiņās un sasaldēju
pēc vajadzības velk ārā, met pienā un ir priecīgs
strādā

Izrādās, ka vielu, kuras molmasas noskaidrošanai es izmantoju wikipēdiju, jā, shame on me, bet ir kaaaaaarsts, var izmantot siltumelementu (saspiež un objekts paliek silts) pagatavaošanai. Paldies, internet, tieši šī informācija man tagad bija ļoti nozīmīga. Bet ja nu kādam vajag siltumelementu - pārsātināts nātrija acetāta šķīdums būs jūsu draugs!
atsauce

Ļoti neparocīgi, ja esi izstaigājis veikalu un apbruņojies nakts darbiem ar augļiem un jogurtu, jo šķita, ka tas būts pats labums (un tā uz to brīdi tiešām šķita), bet pēc pāris stundām sāk gribēties hesburgera tortilju, kebabu vai vienkārši siera kluci.

Dekāns mums kādreiz stāstīja, ka kārtīgam studentam vienmēr ir līdzi ieskaišu grāmatiņa un karote, ja nu paraksta vai iedod ēst. Tikko atcerējos šo prātulu, izvilku no somas karoti un apmierināti urkšķot izēdu saldējumu, kas bija iesprūdis plastmasas micītē (jo mazos saldējumus pērk tikai nīkuļi)