Kad biju maza, zemesrieksti mums mājās nāca tikai čaulās. Man ļoti patika tos lobīt, sēžot pie virtuves galda, un čaumalas mest radiatoros. Čaumalas tur žuva un jauki knakšķēja. Dīvainākais, ka, lai gan radiatori visu laiku bija tīri, kas bija ievērojams fakts, jo tie bija tipiskie padomju kastveida radiatori ar miljons vertikālām plāksnītēm, pa ausīm par radiatoru piemizošanu nekad nedabūju.

Lasīju cilvēku stāstus par sāpītēm un "traumām" bērnībā un sapratu, ka man ir ļoti labi vecāki un visas traumas esmu sev sagādājusi pati.